Atklāts Pētera Čevera nacionālo partizānu bunkurs

Kultūra

Pēc vācu karaspēka kapitulācijas Kurzemes mežos ar ieročiem iegāja ap 4000 Latviešu leģiona 19. divīzijas leģionāru un citu latviešu karaspēka vienību karavīru. Lielākas un mazākas partizānu jeb mežabrāļu grupas izveidojās visos Kurzemes apriņķos. Pētera Čevera grupa 1948. gada pavasarī atsāka darbību Vandzenes mežos. Bunkurs, kurā P. Čevera grupa uzturējās, tagad ir atjaunots, un 6. augustā notika tā svinīga atklāšana.
1949./1950. gada ziemu Pētera Čevera grupa pārlaida bunkurā, kas fiziski atrodas tuvāk Vandzenei, bet faktiski ir Laidzes pagastā. Bunkurā uzturējās 19 dalībnieku, tostarp divas sievietes. Nozīmīgākais notikums P. Čevera grupai bija 1950. gada 3. februārī. Par šo dienu savai meitai Guntai Ālei bērnībā stāstīja viņas tēvs Ziedonis Āls, kurš bija P. Čevera grupas dalībnieks. Gunta atceras, ka reiz ziemā zirga pajūgā braukuši pēc siena, un tēvs palicis kluss un nomākts. Jautājot, kāpēc tā, Ziedonis atbildējis, ka šajā dienā bunkurā notika kauja.
Vietējais mežsargs nodeva grupas atrašanās vietu
Liktenīgajā dienā P. Čevera grupai uzbruka 300 čekas karaspēka vīru. Smagajā kaujā krita seši grupas dalībnieki, pārējiem izdevās izlauzties no ielenkuma un aiziet no vajātājiem. Ievainotie patvērumu meklēja pie atbalstītājiem, un 1950. gada aprīlī viņiem atkal izdevās apvienoties. Bet 1950. gada novembra pirmajās dienās septiņus P. Čevera grupas dalībniekus sazāļoja ar spēcīgām narkotiskām vielām un viņi pamodās čekas pagrabos Rīgā. Tam sekoja izmeklēšana, Pēterim Čeveram un vēl trijiem vecākajiem grupas dalībniekiem piesprieda nāvessodu nošaujot, bet jaunākajiem — 25 gadu ieslodzījumu soda nometnēs.
«Tā nav filma, tie ir reāli notikumi, kas šeit norisinājās. Šeit lija asinis,» tagad stāsta atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube. Viņš uzsver, ka, atklājot atjaunoto bunkuru, tiek atdots parāds vēsturei, mežā kritušajiem un patriotiem, kuri cīnījušies un iestājušies par Latvijas neatkarību.
Par šiem notikumiem ir jāstāsta jaunajai paaudzei
Lai gan Raimonds Graube ir priecīgs, ka grupas bunkurs ir atjaunots, viņu māc bažas, vai tas tiks saturiski piepildīts. «Šādu kaujas piemiņas vietu jēga ir tad, ja cilvēki te nāk uzlādēties, gūt enerģiju un pārliecību par to, ka brīvību mums neviens nav uzdāvinājis. Par to ir cīnījušies, kāvušies un krituši,» turpina R. Graube. Viņa vārdiem piekrīt Ivars Zorgenfreijs, kurš ir viens no tiem, kas aizsāka ideju par bunkura atjaunošanu. Ivars Zorgenfreijs ļoti cer, ka bunkuru apmeklēs katrs Talsu novada skolēns, jo tieši būšana tik nozīmīgā vietā ir vislabākā vēstures stunda. Tāpat viņš piemin, ka par notikumiem bunkurā un P. Čevera grupu viņš labprāt stāstīs tiem interesentiem, kas bunkuru apmeklēs. Viņš pats atceras, ka bērnībā ar mammu P. Čevera grupai ap Ziemassvētkiem veduši piparkūkas, pīrāgus un citus ēdienus. Pārtikas grozs gan nodots no cilvēka cilvēkam, lai bunkura vietu neatklātu. Ar sava tēva atmiņu stāstiem ir gatava dalīties arī Gunta Āle, ja skolēnu grupas būs ieinteresētas.
31 kvadrātmetru lielā būve ir tapusi no betona un citiem mūsdienīgiem materiāliem, lai tā varētu kalpot vairākus gadu desmitus. Taču tas apdarināts ar apaļkoka pusbaļķiem, lai radītu autentiskuma sajūtu. Bunkurā izvietotas vairākas koka nāras jeb guļvietas un tiek plānots, ka tas tiks papildināts ar tipiskiem tā laika priekšmetiem.
Bunkura atjaunošana notika AS «Latvijas Valsts meži» uzraudzībā par Zemkopības ministrijas līdzekļiem. Ideju atbalstīja arī Saeimas deputāte Ilze Indriksone, savukārt par bunkura apmeklētību un uzturēšanu turpmāk rūpēsies Vandzenes un Laucienes pagasta pārvalde. Bunkurs apmeklētājiem ir atvērts katru dienu jebkurā diennakts laikā.