Multihalles projekts vairs nav balstīts uz emocijām

Multihalle

«Tik lēti mēs vairs neuzcelsim nekad,» tā vairākas reizes sarunā uzsver Talsu novada uzņēmēji. Daļa no viņiem, piedaloties «Talsu Vēstu» diskusijā 2019. gadā, optimistiski cerēja, ka multifunkcionālā halle būs gatava pēc trim gadiem. Cerības nepiepildījās, taču viņu degsme nav zudusi, un šobrīd tiek gaidīts izšķirošais Talsu novada domes balsojums.

— Cik tālu ar multifunkcionālo halli mēs esam šobrīd?
Edmunds Demiters, uzņēmējs un bijušais Talsu novada domes deputāts: — Ar halli stāsts ir vienkāršs un tajā pašā laikā sarežģīts. Pirms četriem gadiem pēc sportistu un uzņēmēju iniciatīvas un uzsaukuma, domes deputāti sāka rosīties, lai par šo jautājumu vispār celtu diskusijas. Šobrīd stadija ir tāda, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izskata mūsu, Talsu novada pašvaldības un konsultantu SIA «Deloitte Latvia», sagatavoto finanšu un ekonomisko aprēķinu. Bet noteikti nav pieņemami, ka no iniciatīvas brīža līdz finanšu un ekonomiskajam aprēķinam vajadzēja četrus gadus. Tas ir izsmiekls. Jūs paši zināt, kā mums ar to gāja, — mēs vietu meklējām divarpus gadus! Lai gan pašā sākumā jau bija skaidrs, ka mums ir tikai viena pašvaldībai piederoša vieta, kur pienāk komunikācijas, un alternatīvu vispār jau nebija. Bet bija kolēģi, kas to iniciatīvu gribēja pārņemt.
Jānis Grahoļskis, uzņēmējs: — Mēģināja taisīt politiku uz multifunkcionālās halles rēķina.
E. D: — Jā, un mēs sākām stāstu, kuram vispār nebija vietas. Es ceru, ka augusta laikā saņemsim CFLA lēmumu, un tas būs pozitīvs. Bet es gribētu teikt, ka nevis, pateicoties domei, tik tālu esam nonākuši, bet par spīti tam domes sastāvam, kāds bija. Taču būtiskākajos momentos tomēr lēmumi par projekta realizāciju tika pieņemti, jo pretējā gadījumā jau mēs vispār nebūtu to stāstu izgājuši. Bet tas temps, kādā mēs īstenojam projektus (gan šo, gan jebkuru citu), ir nepieņemams, tāpēc mēs esam tur, kur esam.
— Es neesmu satikusi nevienu cilvēku, kas būtu «pret» multifunkcionālo halli. Tās diskusijas ir tikai par vietu, izmēru, saturu… Tāpēc tik ilgi mēs virzāmies uz priekšu?
J. G: — Es vienmēr saku to, ka ledus un ūdens nav mūsu pašmērķis. Tas ir ar daudz dziļāku jēgu un lielāku filozofiju. Ar to, ko šis multifunkcionālais centrs mums dos. Sākot no bērniem, kas tikko dzimuši, un beidzot ar senioriem, kam jau varbūt ir nepieciešams citam veidam šis komplekss. Manuprāt, arī tie, kuri varbūt šobrīd ir skeptiski, pēc projekta realizācijas nonāks pie atziņas, ka mums jau sen šāda būve bija nepieciešama. Man ir četri bērni, un es zinu, cik svarīgi ir būt veseliem un enerģijas pilniem. Man ir 65 darbinieki, un es zinu, ka liela daļa no viņiem brīvo laiku pavadītu gan slidojot, gan peldot. Šis infrastruktūras objekts ir stratēģisks objekts. Tas būs unikāls — gan ar to, ka tur būs peldbaseins un slidotava, gan ar savu energoefektivitāti. Turklāt tas būs arhitektoniski skaists objekts. Vai to bijušie un esošie politiķi izprot? Šobrīd ir jautājums, vai vēlreiz jāstāsta par šī objekta nepieciešamību vai tam etapam jau esam pāri?
Šobrīd ejam publiskās un privātās partnerības finansēšanas ceļu. Tas nozīmē, ka pašvaldība no saviem budžeta līdzekļiem pie būvniecības nepiedalīsies. Mēs esam saņēmuši Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta oficiālu atzinumu, ka šis objekts ir akceptējams — lai arī formāls, bet tas ir ļoti būtisks dokuments. Šobrīd pēc rīcībā esošās informācijas (kas vēl nav oficiāla), arī CFLA atzinums par publiskās un privātās partnerības projekta tālāku virzību būs pozitīvs. Latvijai šādas partnerības pieredze, kur pašvaldība vai valsts ir kā pasūtītājs, bet privātais būvē, nav liela.
Pašvaldības uzdevums būs sākotnējais posms, un vēlāk atliks dotēt noteiktu mērķauditoriju, piemēram, bērnus un seniorus (kā politiķi lems). Pārējais viss, un tas ir sabiedrībai jāsaprot, ka šis ir komercobjekts, kam būs sevi jāatpelna. Un šeit tie cilvēki, kas saka, nē, mums nevajag, ka tas graus mūsu budžetu, līdz ar to mēs nevarēsim atļauties citus projektus, tad tie ir pilnīgi meli. Bet tā atdeve būs tik milzīga pašapziņas, iedzīvotāju lepnuma un veselības veicināšanas ziņā. Šis deputātu sastāvs, es ceru, sapratīs, iedziļināsies un vienmēr pozitīvi balsos par to, lai projekts tiktu virzīts uz priekšu.
— Bet tagad, kad ir jauns deputātu sasaukums, kurā ir arī pārstāvji no bijušajiem kaimiņnovadiem, tad nesanāk, ka savā ziņā tomēr būs no jauna jāsāk skaidrot šo jautājumu?
E. D.: — Tas noteikti atkarīgs, kā kurš politiskais spēks to uzņems. Cik es zinu par «Jauno Vienotību», tātad mums ir deputāti no Kolkas un Dundagas, bet viņos ir sapratne, ka šim objektam ir jābūt. Bet katrā partijā un katram deputātam tas viedoklis var būt citādāks.
J. G.: — Tad mēs apelēsim pie partiju programmām. Iepriekš «Vienotība» bija vienīgā, kas bija ierakstījusi savā programmā multifunkcionālā kompleksa būvniecību, bet uz pēdējām vēlēšanām jau, manuprāt, nebija tādas partijas saraksta, kurā halle nebija pieminēta kā atbalstāms objekts.
E. D.: — Vienai laikam tomēr nebija.
J. G.: — Bet no tām, kas ievēlētas, manuprāt, visām. Tas vieš cerību.
Māris Ziediņš, uzņēmējs un hokeja treneris: — Papildinot tevi, Jāni, kāpēc tik ilgi tas ir vilcies… Uz ielas pieejot katram klāt, droši vien būs pozitīva atbilde — jā, mums kaut kas tāds ir vajadzīgs. Bet, man liekas, ka tas, kur mēs mazliet kavējamies, ir tas, ka projekts un ideja ir diezgan unikāli. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē apjomīgs tas projekts ir. Daudzi vai nu baidās, vai grūti izprast, kā līdz tam rezultātam tikt, tāpēc bremzējamies. Katram varbūt ir sava izpratne, kā to panākt. Bet mērķis kā tāds visiem ir saprotams, un visi uz to pozitīvi skatās.
— Un kā tad jūs beigās vienosieties par to, kā būs būt?
M. Z.: — Nu tas jau dienas beigās ir politisks jautājums. Es domāju, ka darba grupa ir izdarījusi savu, arī SIA «Deloitte Latvia» ļoti daudz laba darba izdarīja, analizējot situāciju un izpētot lietderību šim projektam. Un tur skaidri un gaiši bija redzams, ka tas ir kaut kas, kas ir vajadzīgs Talsu novadam. Bet šobrīd tā bumba atkal ir politiķu rokās.
J. G.: — Bet te, Māri, ir tas, ja šie te politiķi, kuriem šobrīd ir balsošanas tiesības un mandāts, sāks muļļāt to jautājumu no sākuma. Ja neticēs šim pasākumam, tad tas rezultāts būs bēdīgs. Bet ceru, ka šis sastāvs ir progresīvi domājošs, pārsvarā deputāti izprot to lietu. Mēs kā piemēru varam Rojas brīvdabas estrādi minēt, kas Rojas apmēriem ir ambiciozs projekts, taču tas ir realizēts. Nu, labi, tagad «Covid-19» ierobežojumu dēļ tur varbūt nenotiek daudz pasākumu, bet tas reiz beigsies. Multifunkcionālais komplekss vienotu visu novadu — Dundagu, Roju un Mērsragu — dažāda vecuma, dažāda sportiskā līmeņa cilvēkus. Ja šobrīd CFLA dos oficiālu slēdzienu, tad nākamais balsojums Talsu novada domei būs par tālāko virzību, iepirkuma organizēšanu. Tas būs izšķirošais balsojums. Tad mēs iesim ar plakātiem, atbalstošiem saukļiem un turēsim īkšķus, lai tas tā notiktu.
E. D.: — Katrā ziņā šīs domes deputātiem lēmumu pieņemt būtu jābūt daudz vieglāk nekā tiem, kuri bija pirms četriem gadiem. Jo tobrīd bija tikai iedzīvotāju aptaujas, Iedzīvotāju forums par to, ka, jā, šī ir viena no galvenajām prioritātēm, ko iedzīvotāji gribētu risināt. Bija deputāti, kuros visu laiku bija skepticisms par to, vai tas ir iespējams, vai tas nav pārāk ambiciozi, pārāk dārgs, pārāk liels objekts. Bet šobrīd ir finanšu un ekonomiskais aprēķins, kas ir krustām šķērsām pārbaudīts un kurš pamato to, ka pašvaldībai šāds projekts ir pa spēkam. Ka pašvaldībai tas ir pienesums ne tikai tieši, ka iedzīvotāji peldēs un slidos, bet paralēli vēl ieņēmumos gada griezumā 300, 400 tūkstoši eiro radīs pienesumu. Tā ir tā nauda, ko akumulēs šeit vietējie uzņēmēji. Tātad šeit būs nepieciešamas jaunas mītnes vietas, ēdināšana un tā tālāk. Vienmēr visur, kur ir šādi lieli kompleksi, tie apaug ar savu infrastruktūru un apkalpojošo sfēru klāt. Tā kā esošajiem deputātiem lēmuma pieņemšanai ir visa nepieciešamā informācija. Mēs vairāk vai mazāk vēl maldījāmies. Bija vēlme, ka tas būtu nepieciešams, bet kādam bija bažas, vai to var izdarīt. Tagad ar aprēķiniem redzam, ka ir.
M. Z.: — Galvenais ir tas, ka tas vairs nav balstīts uz emocijām. Tikai uz mūsu ideju un degsmi.
— Bet par degsmi runājot, šajos vismaz pēdējos četros gados jums pašiem, kas par šo ideju dega, kādā brīdī nav nolaidušās rokas un tā degsme pazudusi?
Andis Āboliņš, uzņēmējs: — Šis ir trešais cēliens jau! Tā skepse valdīja par to, ka baseins būs dārgs, hokeja halle dārga. Bet, ja mēs salīdzinām ar Bauskas peldbaseina apkalpojošo personālu, tad mums tikpat liels skaits būs nepieciešams lielajai hallei. Tas nozīmē, ka principā ar to pašu cilvēku skaitu varam nošaut divus zaķus. Ietaupīsim līdzekļus arī ar jaunajām energoefektivitātes sistēmām. Jā, ieguldījums sākumā ir nedaudz lielāks, bet tas ieguvums būs. Tāpat vēl nav apskatīts variants, par ko Māris ir iestājies no saviem jaunības laikiem, — par hokeja halles transformāciju kultūras pasākumiem. 12 stundu laikā to var uztaisīt par telpu koncertam vai citiem pasākumiem. Un tie ieguldījumi, pieliekot klāt, nav nemaz tik dārgi, bet mums būtu lielāka priekšrocība pret Ventspili, Kuldīgu, Tukumu. Arī Rojā ir vasaras brīvdabas estrāde. Tas nozīmē, ka tur būtu nevis divi objekti vienā, bet jau trīs. Mēs esam pētījuši un bijuši apskatīt arī Dobeles multihalli. Tā tiek funkcionāli pārbūvēta dažādiem pasākumiem, un viņi arī teic, ka tas mums ir obligāti nepieciešams. Jo tas strādā.
Mums ir bijušas sarunas arī ar Kandavas novadu. Veicot SIA «Deloitte Latvia» aprēķinu, Kandavas novads parakstīja dokumentu, ka viņi ir gatavi atbalstīt un savus bērnus gatavi sūtīt pie mums peldēt.
— Pēc tā, kā jūs atbildējāt šobrīd, izklausījās, ka trešajā cēlienā degsme pazudusi nav.
J. G.: — Nē, absolūti nemaz.
A. A.: — Ko mums zaudēt…
M. Z.: — Es domāju, ka to optimismu mums atkal ieviesa tas, ka šobrīd ir cerība, ka šis projekts tomēr būs.
J. G.: — Bet ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt šīs te lietas, kas ir energoefektivitāte, transformācija, hokeja laukuma izmērs un peldbaseina standarts. Ja mēs kaut vai vienā no šīm pozīcijām nokļūdīsimies, mēs nesasniegsim gala mērķi! Es nesaukšu citus objektus, kur ir daži metri par mazu, un mūsu puišiem un meitenēm jābrauc citur. Tas ir mūsu mazvērtības komplekss, bet beidzot būtu unikāls projekts visā Latvijas mērogā un ne tikai. Es domāju, ka arī Baltijas mērogā.
Runājot par degsmi, mēs gribam iniciatīvas grupu reanimēt, atjaunot citā kvalitātē, jo ceram uz pozitīvu balsojumu. Un tad mums būs nepieciešama specifikācija, darba uzdevums, lai tur kaut ko «nesačakarētu».
Es ļoti daudz esmu ceļojis un pētījis, kā tas notiek citās valstīs. Pēdējā bija Ķīna, un tas, kas tur notiek ar attīstību, ir prātam neaptverams. Un tā atziņa, kas man radās: «Ir infrastruktūra — ir ekonomika. Ir ekonomika — ir cilvēks. Un, ja šis viss ir kopā, tad ir arī labklājība.» Un šo algoritma sistēmu mēs nevaram izjaukt.
E. D.: — Te pat nav jārunā par Ķīnu. Es vakar vakarā biju Kuldīgā. Pulkstens desmit, ceturtdienas vakars, visas kafejnīcas, kas ir ap Rātslaukumu, ir pilnas. Abos Ventas krastos visur vēl šiverējās cilvēki. Dzirdama lietuviešu, krievu, igauņu, vācu, angļu valoda, tur ir kā Bābelē. Paskatāmies pirms 15 gadiem — Kuldīga un Talsi bija vienādi pelēkas pilsētas. Pateicoties pareizai vadības virzībai, abas pilsētas ir nesalīdzināmas.
Bet, skatoties Latvijas kontekstā, — jau agrāk katrs novads cīnījās par iedzīvotājiem, bet tagad, pēc administratīvi teritoriālās reformas, tas būs vēl vairāk. Talsu novadā ar uzņēmējiem viss ir kārtībā, bet kvalificētu darba spēku uz vietas vairs neatradīsim. Lielākoties visi, kas grib strādāt, jau to dara. Tātad darbaspēks ir jāatmāna vai nu no blakus novadiem, vai jāatgriež aizbraukušie. Bet kāpēc atgriezties tieši Talsos, ja viņi var izvēlēties dažādas Latvijas pilsētas? Kurš mēs neesam dzirdējis vai redzējis Cēsis? Mums ir Valmiera, Kuldīga, Ventspils, Liepāja… Ko mēs dzirdam par Talsiem? Es visu laiku minēju, ka Saldus ir tikpat pelēka pilsēta, bet tad man viens no saldeniekiem pirms gada teica: «Tu Saldu piemini jau otro reizi publiski, atbrauc un paskaties!» Aizbraucu, un es vairs to nepieminu kā negatīvu piemēru. Tur viss notiek! Bet mēs ar saviem kašķiem padsmit gadu garumā esam tur, kur esam. Tad jautājums, vai mēs kaut kā to virzienu mainām? Un varam to būtiski izdarīt ar vienu objektu, kas būtu kā magnēts. Mēs zinām, ka vasarās šis objekts, piemēram, ir bez ierobežojuma pelnošs. Atkārtošos — šeit būs vajadzīgas izmitināšanas vietas, ēdināšanas pakalpojumi… Tas viss radīs pievienoto vērtību.
J. G.: — Māris man neļaus samelot, katru gadu pieci, seši, septiņi puikas, kas grib spēlēt, vai nu vieni paši, vai ar visu ģimeni, aiziet prom no Talsiem. Ja mums būtu izmēriem atbilstoša halle, treneri, tad viņi paliktu vismaz līdz 18 gadiem. Es viešu cerību, ka mēs varētu arī savu pieaugušo hokeja komandu izveidot. Savulaik Talsos uz īsu brīdi bija daiļslidošana, un tur bija pilns, nevarēja pieteikties. Tā ir vesela filozofija, vesela māksla! Tāpat ar peldēšanu, tas ir ne tikai preventīvi veselībai, bet, iespējams, kāds to sāks arī profesionālā līmenī. Varbūt vismaz viens no 50. Tieši tāpat ir ar hokeju. Bet, ja mēs dzīvosim sūnu ciemā, tad nekad nebūsim attīstīti. Un ne vienmēr visu var izrēķināt naudā!
M. Z.: — Tā ir, un es varu papildināt par to cilvēku atgriešanu… Mums ir svarīgi saprast, ka tie laiki, kādi bija kādreiz, ka primārais bija darbs un cilvēks brauca tur, kur to piedāvāja, neskatoties mazā pagastā vai lielā pilsētā, ir pagājuši. Tā apziņa par to, kas ir laba dzīve, ir mainījusies. Tagad, ja ģimenes galva dabū labu darbu mazā miestiņā, viņiem ir ģimenes sapulce, un tad viņi izrunā, kas par izglītības sistēmu, ko darīsim pēc skolas, kādas ir iespējas sportot… Un tikai tad tiek pieņemts lēmums «jā» vai «nē». Darbs vairs nav noteicošais. Ir jābūt aktivitātēm ārpus darba labā līmenī.
A. A.: — Arī Talsu viesnīca gaida šo projektu. Īpašnieks saka — ja būs, viņš ir gatavs iet uz banku un investēt viesnīcā.
— Mūsu pirmajā rakstu sērijā bija Latvijas Peldēšanas federācijas prezidenta komentārs. Viņš norādīja, ka jau šobrīd ir jāsāk gatavoties, jāmeklē treneri, lai nav tā, ka uzceļ halli un baseinu, bet sākumā nav ne kas māca, ne mācās. Vai ir vēl kaut kas, pie kā būtu paralēli jāsāk strādāt jau šobrīd?
E. D.: — Ja dome augustā pieņem pozitīvu lēmumu, tad SIA «Deloitte Latvia», ņemot vērā, ka viņiem tagad ir pieredze ar Talsu novada pašvaldību, vērtē, ka līdz gatavai līguma parakstīšanai ar iepirkuma procedūrā izraudzīto privāto partneri, ir nepieciešams gads. Viņi teic, ka jāņem vērā, ka Latvijā šādas pieredzes nav vēl vispār, bet Lietuvā, Igaunijā, Polijā tā ir plaši pieņemta prakse, un arī Talsu novada pašvaldības kā partnera atdeve ir ļoti lēnīga. Pēc gada šim posmam vajadzētu noslēgties, un tad var sākt rakt.
J. G.: — Tas nozīmē, ka tie jaunieši, kas beigs vidusskolu, zinot, ka pēc «trīs komats gadiem» būs atvērta šeit ledus halle, peldbaseins, varēs droši doties uz Sporta akadēmiju, mācīties un atgriezties šeit kā treneri, fizioterapeiti un dzīvot šeit kā jaunie speciālisti, baudīt dzīvi, attīstīt savu ģimeni, attīstīt savas profesionālās iemaņas un tā tālāk. Jo te jau ir tā būtība, ka ir uz kā bāzes. Mēs nevaram nosaukt tos miljons ieguvumus. Protams, ka vienmēr ir 20/80, nekad nav 100% ieguvuma. Ir kādi 20%, kas nebūs tik atdeviski, kā mēs gribētu.
M. Z.: — Bet šobrīd mēs nevaram sūtīt 12. klases skolēnu mācīties par peldēšanas treneri, ja mums projekts nav 100% zināms.
A. A.: — Un, ja ir tā skepse par projektu — ledus un ūdens —, es domāju, ka nevajag par to šaubīties, jo tāda tehnoloģija pasaulē ir. Kolēģi izbraukāja Somiju un Zviedriju, un par to pārliecinājās. Un mēs satikāmies ar Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzējiem, kuri arī apliecināja, ka tā tehnoloģija reāli dzīvē strādā.
E. D.: — Publiskā un privātā partnerība ir kā dāvana pašvaldībai. Zinot, kā mums ir gājis, šaubos, vai Talsu novads pats to īstenotu. Tagad pašvaldībai atliks izvēlēties visspēcīgāko privāto partneri, noslēgt no pašvaldības viedokļa visizdevīgāko līgumu, un tālāk būs jābūt spējai reizi ceturksnī vai reizi gadā samaksāt pieejamības maksājumu. Viss pārējais ir uz privāto partneri. Tātad viņam kā operatoram ir jānodrošina gan tehniskais personāls, gan arī treneru korpuss. Tas nav vairs Talsu novada pašvaldības jautājums.
J. G.: — Pašvaldībai ir jāparedz arī šī objekta tālākā attīstības perspektīvas.
E. D.: — Pēc 25 gadiem…
J. G.: — Pagaidi, pagaidi, ne tikai pēc 25 gadiem, bet arī pēc gada. Mēs nevaram ierobežot apbūves gabala teritoriju, domājot, ka tas pietiek tikai hallei. Bet mazliet ar kādu rezervi, lai tas spētu attīstīties, iespējams, viesnīcas virzienā, riteņbraukšana, tenisa korti un tā tālāk. Lai pašvaldība būtu tik pragmatiska un spētu redzēt, ka attīstība nebeidzas tikai ar multihalli. Ka to var pilnveidot ar daudzām citām lietām un radīt vēl lielākas priekšrocības pret līdzīgiem objektiem. Piemēram, Tukumā ir ledus halle un viss, apkārt nevar pat bērnu laukumu uztaisīt. Mums tajā ziņā ir ļoti liela priekšrocība, tikai žargonā «nesačakarēt» visu to.
— Vai kāds no jums var cilvēkam, parastajam, varbūt ne visai attapīgam izskaidrot, kāds būs tas finansēšanas modelis?
E. D.: — Pavisam vienkārši — par finansējuma piesaisti atbild privātais partneris. Viņš veic visus darbus, sākot no skiču un metu projektiem, līdz būvniecībai un uzturēšanai.
— Bet tie nav, piemēram, apvienojušies Talsu novada uzņēmēji, kas grib uzcelt halli?
J. G.: — Var.
E. D.: — Viņi to var darīt, ja jūtas tik spēcīgi.
J. G.: — Ja zināsim publiskās un privātās partnerības nosacījumus, nav nekas neiespējams.
E. D.: — Jebkura uzņēmēju grupa var izveidot koncepciju un piedalīties iepirkumā. Tas var būt gan ārzemju, gan vietējais kapitāls — te nav vispār nekādu ierobežojumu.
J. G.: — Bet tur būs divi etapi — viens būs kvalifikācijas etaps, kur noskaidrosies, vai tie, kuri piedalās projekta finansēšanā, būvniecībā un tālāk apsaimniekošanā, kvalificējas. Tur būs izstrādāti kritēriji. Tālāk, es ceru, ka veidosies saimnieciski izdevīgākais iepirkums — ne tikai cena, bet tas būs balstīts uz ilgtermiņa pasākumiem, un būs noteikts, ka pēc desmit divdesmit gadiem objektam ir jābūt tādā pašā stāvoklī, kādā ir saņemts. Tāpat ir jādomā par iespējamām tehnoloģiju maiņām.
A. A.: — Viena tehnoloģijas maiņa ir paredzēta. Svarīgie tehniskie mezgli tiks nomainīti pret jauniem, jo reālais darbības laiks tiem ir 15 gadi. Bet šeit apsaimniekošana paredzēta 25 gadus, tas nozīmē, ka pamata tehnoloģijas tiks nomainītas pret jaunām. Tas šai cenā ir iekšā, un tas tiek paredzēts.
M. Z.: — Varbūt, Edmund, izstāsti, kas tiek iekļauts Talsu novada pašvaldības maksājumā. Lai cilvēkiem nav nepareiza priekšstata.
E. D.: — Tātad tas, ko pašvaldība veiks reizi ceturksnī, tiek formulēts kā pieejamības maksājums. Pēc finanšu un ekonomiskā aprēķina orientējošās būvniecības izmaksas ir ap deviņiem miljoniem eiro. Protams, tur ir atkāpe, jo mēs visi zinām, kas notiek ar metāla, koka cenām…
J. G.: — Bet tik lēti kā šodien neuzbūvēsim nekad.
— Ja iepriekš tika minēti 14 miljoni, tad tie tagad ir samazinājušies līdz deviņiem?
E. D.: — Jā, jo sākumā tā summa tika ņemta, kā saka, no gaisa. Pie kam mēs tiešām optimizējām sadarbībā ar ekspertiem, izvērtējot visu ļoti skrupulozi, tā summa ir ap deviņiem miljoniem.
Pieejamības maksājums, piemēram, ja gada griezumā tas ir, pieņemsim, viens miljons (tā ir orientējošā summa, kas var būt gan mazāka, gan lielāka), tad ko iegūst Talsu novada pašvaldības iedzīvotājs? Šajā vienā miljonā ir iekļautas dažādas sociālās grupas, kas šo kompleksu apmeklē par velti. Bērni, skolēni, seniori, kam ir pieejams gan baseins konkrētās stundās, gan halle. Tās ir tās grupas, par kurām jau ir samaksāts no pašvaldības puses. Bet privātais partneris ar vienu miljonu gadā nenosedz visas celtniecības izmaksas un 25 gadu uzturēšanas izmaksas, pie kam viņam ir jānosedz visas darba algas 25 gadus kā operatoram, vēl arī jāveic remonts tehnoloģijām… Tāpēc atlikušo summas daļu privātais partneris nopelna pats, organizēdams darbu baseinam un hallei, pārdodot biļetes, reklāmas, organizējot pasākumus, izīrējot. Tas ir normāls bizness.
J. G.: — Šeit ir ārkārtīgi svarīgi salikt tās līgumiskās attiecības ilgtermiņā, lai abas puses būtu apmierinātas. Bet šis finansēšanas modelis ir visoptimālākais, no pašvaldības viedokļa skatoties, neiedragājot pašvaldības esošo budžetu.
Arī tehnoloģijai ir jābūt vērstai uz to, ka šis komplekss būtu konkurētspējīgs izmaksu ziņā ar blakus esošajām ledus hallēm vai peldbaseiniem.
E. D.: — Īstenojot šādu kompleksu, kaut kas līdzīgs nebūs visā Baltijā. Mums Talsos būtu kaut kas īpašs! Kāpēc deputāti tik ilgi ir šaubījušies? Manuprāt, atbilde ir skaidra — lai šādu projektu īstenotu, ir jābūt milzīgām ambīcijām. Bet jāpaskatās, ko katrs deputāts iepriekš ir darījis. Ja līdz šim viņš ir bijis labs darba darītājs savā jomā un tagad viņam pēkšņi pasaka, ka runa ir par miljoniem, kas pašvaldībai 25 gadu laikā būs jāuzņemas, viņš nemaz neiedziļinās, nesaprot līdz galam to lietas būtību. Viņš dzird šo milzīgo skaitļu rindu, un kāpēc viņam ar savu balsojumu vēl uzņemties atbildību par kaut ko šitādu?! Ja viņš ir nobalsojis par mazākām summām un dabūjis divas trīs reizes no KNAB sodu. Es tagad runāju par to, kā mums reāli pēdējos četrus gadus ir gājis.
J. G.: — Pilnīgi pareizi, trūka ambīciju, bet bija politiskā greizsirdība. Viena partija savā programmā bija tikai ierakstījusi multifunkcionālo halli, un pārējiem likās, kā tad mēs atbalstīsim tik nopietnu pasākumu citas partijas idejā. Šajās vēlēšanās katrs ierakstīja programmā, un tagad viņi var mierīgi balsot.
A. A.: — Mēs darba grupā paši meklējām variantus un likām kopā. Deputātiem tās bija atvērtas, bet pajautājiet, cik atnāca un cik vispār neparādījās. Bet viedoklis viņiem bija.
J. G.: — Lietuvā 40 projekti jau šādi ir aizgājuši.
E. D.: — Visdažādākajās jomās! Bērnudārzi, sporta halles, baseini, basketbola laukumi… Tas visur jau notiek.
A. A.: — Tad, kad mēs sākām, sāka arī Rēzekne. Tagad ir tā sajūta — viņi peld, viņi slido, bet mēs vēl runājam, runājam, domājam… Uz to pašu iet arī Madona. Zinot viņu ambīcijas pret sportu, baidos, ka atkal nav tā, ka viņi aiziet mums garām…
E. D.: — Tāpēc privātajam uzņēmējam Lietuvā, Polijā, Igaunijā ir interese par šādiem objektiem. Ja viņam 25 gadu garumā ir nodrošināti savi procenti, tas ir izdevīgi. Tāpēc mēs ļoti ceram, ka pēc iepirkuma ieraudzīsim divus, trīs, četrus pretendentus.
J. G.: — Mārupē, kur privātais ir uzbūvējis ledus halli, viņš teic, ka izmaksas var optimizēt tā, ka ļoti labi var nopelnīt ar vienu ledus halli. Bet mums būs vesels komplekss. Šī objekta unikalitāte ir tik liela, ka es domāju, ka konkurence arī uz privāto partneri būs liela.
— Noslēgumā, ja es pareizi sapratu, — ja domes lēmums būs pozitīvs, tad trīs gadu laikā multifunkcionālā halle varētu būt?
E. D.: — Jā.
A. A.: — Varbūt pat ātrāk.
J. G.: — Optimālā variantā divi gadi, sliktākajā — trīs.
— Nu, cerams, ka pēc trim gadiem mēs atkal netiksimies diskusijā, kāpēc esam tur, kur esam.
J. G.: — Nē, pierakstām jau plānotājos, ka tiekamies atklāšanā.
E. D.: — Pēc trim gadiem jau peldamies un slidojam, un viss mums notiek.