Vai Stendes—Mērsraga ceļš uzņēmējiem vēl ir nepieciešams?

Uzņēmējdarbība

Par Stendes—Mērsraga ceļa sakārtošanu Talsu novads cīnās jau gandrīz 30 gadus. Pēdējā lielākā aktivitāte bija pirms diviem gadiem, kad iedzīvotāji un uzņēmēji savāca vairāk nekā 300 parakstu. Tos saņemot, satiksmes ministrs solīja risinājumu tikai tālā, skaistā nākotnē un sacīja, ka pēc 2021. gada paredzēts iedziļināties nodokļu pārskatīšanā, un tad varētu runāt par papildu līdzekļiem ceļiem. Plānotais scenārijs nav īstenojies, un uzņēmēji norāda, ka šobrīd būtu jādomā pavisam citā virzienā.
Lai nokļūtu Mērsraga ostā, uzņēmēji var izmantot apkārtceļus, ko ļoti daudzi arī dara, taču Ķūļciema iedzīvotājiem, mediķiem, pastniekam un skolotājiem, kuri dodas uz darbu Mērsragā, šādas iespējas nav, viņi savā ziņā ir ķīlnieka lomā. Pirms diviem gadiem vēstuli iedzīvotājiem parakstīja arī Ķūļciema iedzīvotāja Marta Briģe. Viņa atzīst, ka pa šo laiku mainījies nav nekas. «Ja neskaita, ka vietām ir uzbērti akmeņaini oļi, kas burtiski mašīnu netur uz ceļa. Pat es ar lielu braukšanas stāžu brīžiem esmu tā noslidinājusies pa akmeņaino oļu ceļu, ka gandrīz šermuļi izgājuši caur kauliem. Šajā vasarā, kad ir tik karsts, mēs dzīvojam vienos putekļos. Man šogad ir izdauzīts gan lielais lukturis, gan miglas lukturis, un vējstiklā ir blieziens. Gada laikā jau trīs logus esmu mašīnai nomainījusi. Zinu, ka pagastā ir vēl daudzi, kuri ik pa laikam maina vējstiklus. Lielās kravas mašīnas brauc ātri. Mēs, mazās mašīnas, viņiem neinteresējam.» M. Briģe uzskata, ka paraksti jāvāc atkal un atkal, līdz atbildīgās institūcijas ieklausīsies. «Vai sakārtot ceļu ir tik grūti, ja mēs, mazais pagasts, esam vienīgais Talsu novadā, kas ar asfaltu nav savienots ar novada centru?! Es pieļauju, ka daudzi jau ir atmetuši cerību, bet es neesmu.»
Sliktā kvalitātē ir arī apkārtceļi
SIA «BCL Services», kas nodarbojas ar celulozes šķeldas pārvadāšanu, uz Mērsraga ostu dodas 25 reizes dienā, taču uzņēmums izmanto apkārtceļu. «Braucam gandrīz līdz Engurei un tad pagriežamies uz Mērsragu. Ceļš ir garāks, bet pieņemamāks,» stāsta uzņēmuma vadītājs Andris Kukainis. «Mani šoferi kādreiz smējās — ja padomju laiki būtu bijuši piecus gadus ilgāk, Stendes—Mērsraga ceļš būtu sataisīts. Viss jau bija sagatavots — bija paredzēts iztaisnot un palaist skaistu ceļu, bet tas neizdevās.»
SIA «Krauzers» izmanto otru apkārtceļu — «Talsi—Upesgrīva—Mērsrags», bet intensīvākos brīžos nākas izmantot arī ceļu «Stende—Mērsrags». Uzņēmuma līdzīpašnieks un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Kurzemes reģionālās padomes priekšsēdētājs Andis Araks uzskata, ka šis ceļš bija jāslēdz jau vakar. «Ceļam «Stende—Mērsrags» vajadzēja būt gatavam pirms 15 gadiem. Ja tā būtu bijis, mēs varbūt nebūtu neprātīgi skatījušies citos virzienos un veikuši investīcijas citos posmos. Virzienā uz Mērsragu ceļa «Talsi—Upesgrīva» rekonstrukcija ir gandrīz paveikta. Kas notiks ar šo ceļu brīdī, ja tiks uzsākta būvniecība posmā «Stende—Mērsrags»? Tas nozīmē, ka mēs skatāmies visos virzienos. Jautājums, vai tiešām visos virzienos visu spējam paveikt? Vai mums ir tik daudz naudas un vai tas ir saprātīgi?» retoriski jautā A. Araks. «Talsu novads nu ir ieguvis divas ostas, bet ceļa posms «Talsi—Roja» ir katastrofa. Man gribētos aicināt gan novada, gan valsts ierēdņus skatīties lietas kopumā — nevērtēt vairāk nekā desmit gadus vecas ieceres iepretim šodienas iespējām.»
Atbildot uz jautājumu, vai ceļš «Stende—Mērsrags» uzņēmējiem vēl ir nepieciešams, LTRK Kurzemes reģionālās padomes priekšsēdētājs norāda, ka būtu jābūt veselīgai diskusijai, bet investēt ceļā nozīmē arī to pēc tam uzturēt. «Jautājums, vai mēs varēsim uzturēt trīs dzīslas — divas no tām uz vienu ostu, vai tomēr koncentrēsimies uz vienu, to saprātīgi uzturēsim, uzlabosim un taisnosim šo ceļu, lai bez straujiem līkumiem tas būtu mazāk bīstams? Uz to ir jāskatās šodienas acīm, nevis ar acīm, ar kurām mēs skatījāmies pirms 15 gadiem. Abas dzīslas — «Stende—Mērsrags» un «Talsi— Upesgrīva—Mērsrags» — praktiski aizved uz to pašu punktu. Vai mēs varam atļauties divus ceļus? Es gribētu teikt, ka nē.» A. Araks norāda, ka līdz Valdemārpilij ceļš ir sakārtots, atlicis tikai posms no Valdemārpils līdz Rojai. Arī uz ceļa «Talsi—Upesgrīva—Mērsrags» esot palikusi salīdzinoši maza daļa, ko nepieciešams sakārtot. Satiksmei pieņemamas būtu divas dzīslas, kas uzņēmējus vestu uz abām Talsu novada ostām. Arī SIA «BCL Services» vadītājs piekrīt, ka labāk būtu investēt jau esošajos apkārtceļos, nevis būvēt ceļu no jauna, jo arvien sliktāka paliek arī apkārtceļu kvalitāte.
No 800 000 līdz miljonam eiro par kilometru
Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns atzīst, ka pandēmijas dēļ pirms diviem gadiem solītais vairs nav tik cerīgs. «Jā, ir «Covid—19» nauda, kas ir paredzēta esošo ceļu uzlabošanai, bet ne pārbūvei. Ceļa «Stende—Mērsrags» gadījumā nepieciešama pilna pārbūve, un tas nozīmē vismaz trīs gadu posmu — jāsagatavo projekts, tad var ķerties pie naudas plānošanas un realizācijas. Nav iespējama divkārtu virsmas apstrāde, kas ir salīdzinoši vienkārša, jo kravas automobiļi to ātri izārdītu, un tā būtu vējā izmesta nauda. Nepieciešams pilnvērtīgs asfaltēts ceļš, bet tā aptuvenās izmaksās ir no 800 000 līdz miljonam eiro par kilometru.»
Šogad nelielā — aptuveni 500 metru garā posmā — Mērsraga pusē grants seguma vietā izbūvēts asfalta segums, kā arī atjaunotas pieturvietas. Vairākās vietās, kur ceļa tuvumā ir mājsaimniecības, tiek veikti atputekļošanas darbi. Tam, ka Ķūļciems ir vienīgais pagasts bez asfaltēta ceļa uz novada centru, nepalīdz arī administratīvi teritoriālā reforma, jo šis ceļš nav iekļauts VARAM sarakstā, kur reformas ietvaros būtu nepieciešams savienot apdzīvotas vietas ar novada centriem.
Atbildot uz uzņēmēju komentāru, ka, iespējams, labāk ieguldīt apkārtceļos, nevis jauna ceļa būvniecībā, T. Vectirāns atzīst, ka šāds scenārijs ir izskatīts. Tikmēr viņš aicina iedzīvotājus un uzņēmējus informēt par tām vietām, kas viņiem šķiet bīstamas. «Protams, no ikdienas lietotāja viedokļa varētu šķist bīstams viss grants ceļš. Tādi tie grants ceļi mums ir, un ar to ir jārēķinās. Jārēķinās ar to, ka visus vienlaicīgi nevaram saremontēt un pārbūvēt. Ja lietus laikā veidojas vietas, kas pārplūst, vai, ja veidojas smilšu vannas, kur segums sāk izsisties, arī par to, lūdzu, informēt pēc iespējas ātrāk, lai mēs varam reaģēt un apturēt tālākos nopietnos bojājumus.» Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors teic, ka ir sāpīgi atzīt, bet ir slikti un ir ļoti slikti ceļi, un arī tajos dzīvo cilvēki, tāpēc ļoti sliktiem ceļiem tiek dota priekšroka.