Pedagogu vakcinēšanās: likums vai apzinīgums?

Izglītība

Šobrīd pie mums aktuāls apspriežamais temats ir Ministru kabineta lēmums par pedagogu obligātu vakcinēšanos pret «Covid». Iespējams, viens no būtiskiem skolotāju un skolu darbinieku nepatikas iemesliem ir tieši obligātums. Kā jau daudz ko, mūsu valsts vadītāji arī šo ir lēmuši, nepietiekami izpētot viedokļus un nerēķinoties ar to, ka sabiedrība nav vadāma tikai ar pavēlēm. Daudzos gadījumos iespējams cerēt uz cilvēku godaprātu un apzinīgumu. Mēģināju noskaidrot, kāda situācija ir citās valstīs. Dažviet pedagogu vakcinēšanos apzīmē ar vārdu «pienākums», kas mums ne vienmēr ir saprotams, jo tas skaidrots kā pašu apzinīguma, nevis ārēja spiediena pamatots. Lūdzu pedagogiem atbildēt uz jautājumiem par situāciju skolās pagājušajā mācību gadā un par vakcinēšanās pienākumu.

Agita Arilkeviča, Talsu novadniece, 11 gadus dzīvo Austrijā, Grācā:
— Maijā atvēra skolas klātienes mācībām. Manai draudzenei ir divi mazi bērni — viens pirmsskolnieks, otrs — pirmklasnieks. Pēc pāris nedēļu mācīšanās atklājās, ka divām no skolotājām ir vīruss. Skola tika slēgta. Visiem bērniem bija jāpaliek mājās un jāievēro pašizolācija. Bērnus šajā vecumā nedrīkst vienus pašus atstāt. Tas nozīmēja, ka arī vecākiem bija jāņem brīvdienas. Ne visiem ir tāds darbs, ka iespējams strādāt attālināti.
Pedagogu vakcinācijas tēma Austrijā, tai skaitā Štīrijā un Grācā, aktuāla bija pavasarī. Kad februāra beigās un martā sākās vakcinācija, vispirms to attiecināja uz sevišķo riska grupu cilvēkiem — tiem, kuri dzīvo un strādā pansionātos, smagi slimiem un citiem. Pēc tam riska grupa bija pedagogi. Vakcinēšana ceturtdienās, piektdienās bija ieplānota ap Lieldienu laiku līdz pat maija sākumam — ja gadījumā būtu kādas komplikācijas, lai brīvdienās varētu palikt mājās un ievērot piesardzīgāku režīmu. Uz vakcīnu varēja pieteikties internetā, brīvprātīgi. Diemžēl to varēja izdarīt tikai tie pedagogi un izglītības iestāžu darbinieki, kuri strādā pašvaldības skolās vai bērnudārzos. Man kā privātas mācību iestādes darbiniecei tas nebija iespējams. Daudzi pedagogi iespēju izmantoja, daļa nē, jo tobrīd bija pieejamas tikai «AstraZeneca» vakcīnas, ko ne visi gribēja. Šie pedagogi pieteicās pie saviem ģimenes ārstiem vai vispārējā rindā uz citu vakcīnu. 17. maijā skolas atkal tika atvērtas klātienes mācībām. Informācija par pedagogiem aktuāla bija maija sākumā — skaitļi ir tikai par tiem pedagogiem, kuri bija pieteikušies vakcinēties konkrētajos laikos, kas bija paredzēti izglītības darbiniekiem. Līdz maija sākumam vakcīnu bija saņēmuši no 50 līdz 80% (dažādos reģionos dažādi) izglītības iestāžu darbinieku. Tagad, jūlija beigās, šis skaitlis ir vēl lielāks, tādēļ tas vairs nav aktuāls un to vairs neviens neapspriež. Austrijas Veselības ministrijas mājaslapā var redzēt, cik cilvēku pašlaik ir vakcinēti. Līdz 20. jūlijam 65,25% iedzīvotāju ir saņēmuši vismaz vienu poti, bet 51,70% ir pilnībā vakcinēti. 
Marija Angelesa Gilmertina de Kastro Spānijā, Segovijā. Skolotāja ir Talsu Valsts ģimnāzijas partnerprojekta «Every Day is a Friday» dalībniece (ar viņu sazinājās Talsu Valsts ģimnāzijas skolotāja Zane Zaļkalne):
— Pagājušajā mācību gadā Spānijā mācības klātienē notikušas visu laiku. Tiem skolēniem, kuriem bija konstatēts «Covid—19», nodarbības notika attālināti. Kas attiecas uz skolotāju vakcināciju, lielākā daļa skolotāju ir vakcinēti, izņemot dažus. Iemesls tam esot bijusi nevēlēšanās saņemt «AstraZeneca» vakcīnu, bet, tā kā tagad iespējams saņemt arī citas vakcīnas, kolēģi plāno vakcinēties. Skolēnu vakcinācija plānota līdz nākamā mācību gada sākumam.
Mihaēls Dužardēns (Dujardin) Beļģijā, Eupenē (arī ar viņu projektā «Don’t Mind the Gap» sadarbojās un sazinājās Zane Zaļkalne):
— Beļģijā situācija dažādos reģionos ir atšķirīga. Pagājušajā mācību gadā no septembra līdz oktobra beigām stundas notika klātienē, valkājot aizsargmaskas un ievērojot piesardzības noteikumus — distanci, roku mazgāšanu un dezinficēšanu. Pēc tam pārgājām uz režīmu, kad viena nedēļa bija klātienē, bet otra — attālināti. Tikai maija vidū skolēni pilnībā atgriezās klātienē, turpinot ievērot piesardzības noteikumus. Rudens brīvdienas tika pagarinātas no vienas uz divām nedēļām un Lieldienu brīvdienas tika pagarinātas no divām uz trim nedēļām.
Vakcinācijas kampaņas laikā skolotāji nebija prioritārajā grupā, lai gan skolas bija atvērtas gandrīz visu laiku. Uzaicinājumu vispirms saņēma vecākās paaudzes pedagogi un tie, kuri atrodas paaugstināta riska grupā. Mūsu skolas skolotāji labprāt vakcinējās, taču zinu arī citu skolu skolotājus, kuri bijuši negribīgāki un kur skaits ir mazāks. Kopš vasaras brīvlaika sākuma skolēni vecumā no 12 līdz 18 gadiem arī tiek aicināti vakcinēties, taču gala lēmums, protams, ir skolēnu vecākiem. Pirmo vakcīnu saņēmuši 70% no iedzīvotājiem, vairāk nekā 40% ir saņēmuši abas devas un uzskatāmi par pilnīgi vakcinētiem.
Santa Otisone, Talsu novadniece, četrus gadus dzīvo Zviedrijā, Sigtunā:
— Skolām komūnas (pašvaldības) ietvaros bija iespēja pieņemt lēmumus par attiecīgo situāciju. Zinu, ka ģimnāzijas audzēkņiem dažās skolās notika attālinātas mācības, par pamatskolu neesmu dzirdējusi. Mana meita gāja pirmsskolas klasē, un mācības klātienē notika visai skolai. Klātienē bija arī bērnudārzs, kurā iet mana otra meita. Pieaugušo izglītība notika attālināti. Tām skolām, kas atrodas mūsu tuvumā, mācības uz kādu laiku lielā sasirgušo pedagogu skaita dēļ notika attālināti. Vecāki gan skolā un bērnudārzā ieiet nevarēja. Nodošana un saņemšana notika pie vārtiņiem — arī pirmajā skolas dienā un pēdējā. Notika arī visas ārpusskolas aktivitātes.
Neesmu dzirdējusi par obligātu vakcinēšanos. Neesmu arī īpaši tam sekojusi līdzi. Vakcinācijas centrus atver pēc dzimšanas gadiem un ir grūti dabūt laiku, jo iedzīvotāji ir ļoti aktīvi. No mūsu paziņu loka šeit, Zviedrijā, neesmu dzirdējusi nevienu, kas negrib vakcinēties. Vairāk runā par to, kāpēc never vaļā dzīvās rindas, lai to varētu izdarīt ātrāk. Man pazīstamie visi ir vakcinējušies vai plāno to darīt. Latviešu zviedru grupās ir ļoti daudz spriedelējumu un nevēlēšanās to darīt.
Inga Vizbele, Talsu novadniece, dzīvo Nīderlandē, Amstelvenā:
— Man mazais skolā sāka iet tikai aprīļa beigās. Nīderlandē obligāta skola ir no piecu gadu vecuma (var sākt mācīties arī no četriem gadiem). Dienā, kad paliek četri gadi, kaut arī tas ir semestra vidus, bērni sāk iet skolā. Pagājušajā gadā mācības notika attālināti. Bērnudārzi bija atvērti tikai tām profesijām, kas ir ārkārtas (ārsti, policisti un ugunsdzēsēji). Cik atceros, tā bija vairāk nekā pusotru mēnesi. Kad mazais aprīlī sāka iet skolā, līdz pat šim laikam vecākiem nav atļauts iet skolās, bērnus palaižot pie vārtiem. Sarunas ar pedagogiem notiek caur «Zoom» (vecāku sapulce ilgst tikai desmit minūtes). Pagājušā gadā vecākiem bija jādarbojas ar bērniem mājās, jo mācības notika attālināti. Bija bērni, kuri attīstījās un apguva vielu ātrāk (vecāki vairāk darbojas ar tām tēmām, kurās neveicās tik labi), bija, protams, arī bērni, kuri atpalika. Līdz ar to gala eksāmeni notika vieglā veidā un pagājušajā gadā ļoti daudz skolēnu tika tālāk. Šogad bija mazliet stingrāk, bet skolēnu zināšanas tika skatītas citādāk (informācija no ziņām). Pēc bērnu vecuma un klases mācības pakāpeniski tika nodrošinātas klātienē. Sākumā daļa bija mājās un daļa skolā, līdz visi atgriezās klātienē.
Neesmu dzirdējusi, ka attiecībā uz skolotājiem vai ārstiem tiek ieviesta obligāta vakcinēšanās. Šķiet, nekas tāds nav bijis. Šobrīd cilvēkiem ir dota izvēle — vakcinēties vai ne. Process notiek pa pastu: tiek atsūtīta vēstule, kad konkrētajai grupai ir pienācis laiks vakcinēties, un tā ir katra cilvēka izvēle. Protams, ir ierobežojumi (pasākumu apmeklēšana ar testiem — lai gan no jūlija pasākumi atkal tika atcelti). Apmeklējot restorānu, iespējams, būs jāuzrāda negatīvs tests vai vakcinācijas apliecinājums.
Elija Valks, Latvijas un Igaunijas izcelsmes ebreju Izraēlā apvienības priekšsēdētājs, Izraēla, Telaviva (Elija pats ir no Latgales, bet viņa sievas Avivas vecāku dzimtene ir Talsi):
— Sākumā skolēni mācījās kapsulās (katra klase bija sadalīta mazās grupās, kuras mācījās atsevišķās telpās, bet diezgan drīz sākās attālinātas mācības, galvenokārt vecākiem skolēniem (sākot no 5. klases)). Līdz svētdienai, 25. jūlijam, bija vakcinētas 5,757,553 personas. 5,292,589 bija saņēmuši pilnu vakcinācijas kursu. Tie ir 61,9% no kopējā iedzīvotāju skaita. Veselības ministrija sludina, ka viens miljons to, kuriem pienākas būt vakcinētiem, vēl nav saņēmuši pirmo dozu. Galvenokārt arābu un ultra—ortodoksu (stipri ticīgo) grupās. Šeit nav nekādas diskriminācijas. Gluži otrādi — tiek rīkotas plašas informācijas kampaņas. Valdība nosprieda, ka ārstiem, citiem medicīnas darbiniekiem un skolotājiem jāvakcinējas, bet vissvarīgākā bija iedzīvotāju sadalīšana grupās — vispirms 60+ grupā, pēc tam 50+ un 40+ grupās… Tagad vakcinē 12 līdz 16 gadus vecus jauniešus. Nevienu nespiež — vakcinācija ir brīvprātīga.