Ne tikai fiziskā un emocionālā labsajūta, bet arī iespēja būt kopā

Talsu Ģimeņu un bērnu attīstības centra «Brīnumiņš» vadītāja Agnese Kviese vienmēr ir uzsvērusi, cik svarīgi ir nodrošināt pakalpojumu tuvu dzīvesvietai. Viņa ikdienā redz, ko bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu vecākiem nozīmē došanās uz rehabilitācijas centriem, — tas ir ne tikai attālums un finansiāls ieguldījums, bet arī fiziski grūts maratons no vienas procedūras uz nākamo. «Brīnumiņa» vadītāja norāda, ka baseins Talsos nestu ļoti daudz pozitīvu aspektu īpašajiem bērniem:
— Bērniem ar īpašām vajadzībām baseins ir nepieciešams dzīves kvalitātes uzlabošanai. Ūdens ir maģisks, tas atbrīvo visas sasprindzinātās vietas, kas rodas, sēžot ratiņos un ratiņkrēslos. Viņiem ir sasprindzinājumi, muskuļu spastikas, sāpes… Šī būtu viena no terapijām, kas pavisam noteikti sekmētu un uzlabotu īpašo bērnu vajadzības, — ne tikai pēc fiziskās, bet arī emocionālās labsajūtas.
Kopš šīs vasaras «Brīnumiņā» ir pieejama hidroterapija un īpaša vanna, un es redzu, cik tā ir pieprasīta. Vakar runāju ar vienu no mammām — viņas bērniņš ir ļoti, ļoti īpašs, principā guļošs. Viņa stāstīja, cik ļoti bērns bauda hidroterapiju. Arī fizioterapeite stāsta, ka ūdenī bērni ir pilnībā atbrīvojušies, un ir iespējams ar viņiem strādāt. Lielais baseins nepiedāvās to, ko var hidroterapijas vanna, taču tas būs ļoti noderīgs. Tas būs lielāks laukums, kur darboties. Ja bērnam ir problēmas ar kājām, viņš varēs attīstīt roku kustību. Īpašie bērni iemācīsies jaunas prasmes — varbūt pat peldēt. Tās ir lieliskas kvalitātes — veselie bērni un mēs, veselie pieaugušie, kuri ikdienā staigā, nevaram iedomāties, cik tas viņiem būtu nozīmīgi un svarīgi. Vēl viens nozīmīgs bonuss būtu socializēšanās un integrēšanās. Tā būtu iespēja būt kopā ar veselajiem bērniem. Vecāki varētu satikties un bērni — beidzot draudzēties, kas viņiem ir ļoti, ļoti svarīgi. Īpašie bērni grib būt cilvēkos, un arī viņiem vajag draugus.
Vai īpašo bērnu ģimenes dodas uz baseiniem citviet? Man šķiet, ka šobrīd viņi izvēlas uz rehabilitācijas centriem nebraukt, jo «Brīnumiņš» Talsos piedāvā to pašu un šeit nav konveijera sistēmas, bet mēs nevaram iedot baseinu. Agrāk, kad ģimenes uz centriem brauca, tas viņiem nozīmēja divu nedēļu maratonu no viena kabineta uz otru. Viņi bija noguruši, aizkaitināti, un arī smagi slimiem bērniem tas ir grūts process. Rehabilitācijas procesa dēļ viņi brauca, bet vienkārši relaksēties nē. Mums, «Brīnumiņam», ir bijusi doma braukt visiem kopā ar autobusu uz baseinu Ventspilī, bet tad sapratām, ka tas ir ļoti, ļoti sarežģīti. Šī iespēja ir diezgan ierobežota — attālums, transportēšana, uzraudzība, drošība ūdenī… Ja šāds pakalpojums būtu tuvāk dzīvesvietai, tas nozīmētu vienu bonusu aiz otra.