Vai viegli būt jaunam?

Žurnālista viedoklis

Nē, šī nebūs recenzija par Jāņa Podnieka 1987. gada filmu «Vai viegli būt jaunam?», bet gan nelielas pārdomas no jaunieša 30 gadus vēlāk. Pieļauju, ka viegli nebija ne pirms 30 gadiem, ne tagad, bet daudz kas ir mainījies — gan pasaule un cilvēki, gan domas un uzskati. Vienīgais, kas nav mainījies, ir jaunieši, kuri vēl meklē savu vietu dzīvē, — daži jau novecojuši un aizskrējuši līdzi laikam, bet vietā uzreiz nāk citi, kas tikai mēģina iespraukties kādā no lielās dzīves vagona kupejām. Ar kādām problēmām saskaras mūsdienu jaunieši? Kam jāiet cauri šai jaunatnei? Kā izskatās mana un citu jauniešu nākotne?
Kā jau teicu, jauniešu problēmas nav mainījušās — mūs vēl joprojām neviens nesaprot. Varbūt tas ir labi, un tā ir esenciāla dzīves sastāvdaļa. Lielākā atšķirība mūsdienu jauniešu problēmās ir internetvide. Nevienai citai paaudzei tā nav bijusi problēma, vismaz ne izteikta. Tagad jauniešiem ir vairākas sejas, ko rādīt katrā no sociālajiem tīkliem. Mūsdienu jaunietim ir jāuztur savs imidžs internetvidē, bet tas ne vienmēr atbilst viņa īstās dzīves imidžam. Varētu teikt, ka šīs paaudzes jauniešiem ir divas dzīvesvietas, — internets un realitāte jeb īstā dzīve. Katrā no šīm dzīvesvietām ir savas problēmas, ar ko tikt galā. Bieži internetā tā ir apcelšana, mobings… Emocionālā vardarbība vairs nav tik izteikta īstajā dzīvē, cik tā ir aktīva un izteikta internetvidē. Bieži vien citi to neuzskata par problēmu vai neuztver nopietni, jo tas ir tikai internets, — tur tu neesi tu pats, bet ar to saskaras katrs jaunietis.
Protams, vēl viena gadsimtiem veca problēma ir vecāko paaudžu spiediens. Jauniešiem ir jādara novatora darbs un jāiepazīstina vecākās paaudzes ar jaunām lietām, uzskatiem un idejām. Kā nerakstīts likums, vecākām paaudzēm gandrīz vienmēr ir jāapšauba viss jaunais un neizmēģinātais. Te arī rodas konflikti, sadursmes un nesaprašanās. Jauniešiem jābūt labiem mārketinga speciālistiem un jāmēģina pārdot jaunās idejas vecākajām paaudzēm, kuras turas pie saviem empīriskajiem uzskatiem. Jāsaka, ka šīs paaudzes jauniešiem diezgan labi padodas pārdevēja loma, jo tehnoloģijas attīstās straujiem tempiem un vecākās paaudzes diezgan progresīvi tiek visam līdzi.
Manuprāt, lielākais tabu, ar ko jāsaskaras jauniešiem, ir dogma, ko nes vecākās paaudzes, ka jauniešu viedoklis kaut kādās tēmās ir nederīgs, jo jaunieši ir vēl jauni un neko nesaprot. Manā draugu lokā ir ļoti daudz jauniešu, kuriem ir savs viedoklis un ļoti stingri uzskati par sev svarīgām tēmām. Cilvēka kompetenci dažādās jomās nenosaka vecums, bet gan darbs, zinības un laiks, ko cilvēks ir ieguldījis tajā. Jauniešiem bieži vien ir bail diskutēt vai aizrādīt vecākajām paaudzēm, jo tautā valda uzskati, ka ir nepieklājīgi un necienīgi runāt pretī vecākiem. Protams, es neatbalstu tolerances trūkumu. Atbalstu cieņpilnu diskusiju un domu apmaiņu. Nevienam nevajadzētu baidīties izteikt savu viedokli, kaut arī tas apstrīdētu vecāko paaudžu uzskatus.
Esmu uzskaitījis vecas un ne tik vecas problēmas, ar kurām saskaras manas paaudzes jaunieši un ar kurām, visticamāk, saskarsies nākamās paaudzes. Vai viegli būt jaunam? Nav gan, bet tā ir nasta, kas visiem kopā jāiznēsā, lai to, nedaudz vieglāku, varētu nodot nākamajām paaudzēm.