Mazirbē sajūtas iekrāsoja vasarā

Izglītība

Mazirbes skolā 25 bērni, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē, no 19. līdz 24. jūlijam piedalījās nometnē «Iekrāso sajūtas vasarā», kas izvērtās bagātīgi piepildītās dienās. Netrūka nedz atraktīvu un jautru nodarbju, nedz dzīvei praktisku un noderīgu padomu. Tika piepildīta arī viena no kovidaika lielākajām nepieciešamībām, proti, bērni varēja būt kopā un draudzēties klātienē.
Nometne notikusi, pateicoties Sabiedrības integrācijas fonda no Latvijas valsts budžeta finansētās programmas «Ģimenei draudzīga pašvaldība» finansiālajam atbalstam. Pasākuma mērķos ietilpst vēlme stiprināt bērnu pašapziņu, jaunu
prasmju un zināšanu apguvi, kas nākotnē būs svarīga patstāvīgā dzīvē. Sarunā ar nometnes vadītāju Ingu Kozlovu, kura ir Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas Kurzemes atbalsta centra «AIRI vecākiem» Kuldīgā vadītāja, viņa vairākkārt uzsvēra gūtās pieredzes praktiskās puses nozīmību nākotnē. «Projekta ietvaros bija paredzēta nometne — četri audžuģimeņu saieti. SOS asociācijai ir pieci atbalsta centri, kuros strādā ar ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem. Projekts aptver visus centrus, tādēļ nometnē ir bērni no dažādām pilsētām. Šeit ir bērni, kas jau pagājušā gadā bija nometnē, tādēļ ir savā starpā pazīstami, bet ir arī jauni bērni. Kuldīgas bērni ir pazīstami savā starpā jau no citiem pasākumiem,» pastāsta I. Kozlova.
Nodarbēm pārbagāta nedēļa
Visa nedēļa bērniem aizritējusi dažādas aktivitātes. Tā kā nometnes mērķis ir sniegt zināšanas, kas svarīgas patstāvīgā dzīvē, tās ietvaros bija finanšpratības stiprinošas nodarbes par budžeta plānošanu, ko aktualizēja ar spēles starpniecību. «Mēs centāmies nometnes rīta pusi organizēt ar izglītojošu pieeju. «Papardes zieds» pastāstīja par bilžu likšanu internetā un tik populāro sekstingu, informējot par bīstamību, to, kur publiskotās bildes var nonākt un kā tās var ietekmēt turpmāko dzīvi. Savukārt ēst gatavošanas turnīrā bērni izlozēja kastes ar produktiem, no kuriem jāpagatavo ēdiens. Dienas otrā daļa vairāk tika aizvadīta sportiskās aktivitātes. Pie mums ciemojās bokseris Kristaps Zutis. Viņš parādīja kaut ko no sava ikdienas treniņa un ļāva ieskatīties boksa dzīvē arī citiem. Bērniem ļoti patika! Tā savā ziņā bija arī mācību stunda. Kad runāja Kristaps, bet kāds gribēja runāt paralēli, bija jāpiepumpējas,» smaidot atklāj nometnes vadītāja, piebilstot, ka bērni arī pēc tam atcerējās, ka nevar runāt, kad runā kāds cits. Tāpat noritēja dažādas radošās darbnīcas, kurās bērni dekupēja un gatavoja draudzības aprocītes. Protams, bez jūras dalībnieki neiztika nevienu dienu. Nometne lutināja ar peldēm un volejbolu, bet vakarā — ar kino un popkornu, kas bija īpaši iecienīta un iemīļota nodarbe. Rīti iesākās ar rīta rosmēm, bet noslēguma pasākums bērniem bija jāsagatavo pašiem. Ja nometnes diena pagāja skolotāju radošo ideju vadībā, kāpēc lai noslēgums nebūtu pašu nometnieku izpildījumā? Bērni izvirzīja vienu galveno, un viņiem pašiem bija jāizdomā priekšnesumi. Tas ikvienam dod iespēju uzņemties atbildību, parādot, ka var darboties patstāvīgi. «Svarīgi, lai nav tikai izklaides, bet ir arī praktiskā puse, kas noder dzīvē. Varēja just, ka pēc kovidlaika bērni grib socializēties un ir izslāpuši pēc kopā būšanas. Dienas bija pilnas ar darbošanos. Laiks bijis tik piepildīts, ka nometne pagāja nemanot,» stāsta I. Kozlova.
Vērojums no malas
Sarunas laikā garām aizgāja mazs puisēns, kuru nometnē iesaukuši par mazo bosu. Viņš zem deguna saīdzis bubināja par to, ka tik agri jāceļas. Tas lika pasmaidīt un vilkt paralēles ar pašas situāciju gluži vai katru rītu. Lūkojoties, kā norit zumbas nodarbība, pavērās aina no mums tik zināmās ikdienas — viens žiperīgi darbojas un ir pārlaimīgs un kustīgs, otrs pavisam centīgs, bet ne tik veikls, trešais tikko pamodies un stāv bariņā, kasot galvu un nesaprotot, kas jādara, bet vēl kāds stāv maliņā, smaidot par to, kā dejo citi. Visa kopbilde tik sirsnīga un cilvēcīga, ka jādomā par to, cik dažādi esam. Tik tiešām nav nekā jauna šai pasaulē. Skolotājām, protams, nometnē jābūt mundrām, jo bērni pa reizei izdomā kādus pigorus, piemēram, paslēpjoties zem gultas, kas skolotājām kādu sekundi neziņā liek satrūkties sirdij.
Gaišais kodoliņš ir visiem
Bērni ir un paliek bērni, un katram ir sava sāpe, bet notikumi ģimenē, kuru dēļ viņus neaudzina bioloģiskie vecāki, ir atstājuši savu skumjo nospiedumu. Nometnes vadītāja teic, ka pilnīgi noteikti gaišais kodoliņš ir visiem. Visiem ir vajadzība pēc uzmanības un mīlestības. «Mums audzinātājas ir jaunas un elastīgas, viņas prot saplūst ar bērniem, un viņi šīs skolotājas pieņem. Piemēram, šorīt meitenes, pusaudzes, kas šķiet lielākie spurainīši, atnesa uz lapas uzrakstītu pateicību skolotājām par to, ko esam devušas. Uzzīmētas sirsniņas, un katrā sirsniņā ierakstīts audzinātājas vārds,» prieku neslēpa I. Kozlova, sakot, ka tas parāda lielisko atgriezenisko saiti.
Nometnes «Iekrāso sajūtas vasarā» vadītāja sarunu noslēdza ar vienu no jautro brīžu zibšņiem, kas licis pasmaidīt. Kad puisēns sasitis pirkstu un skolotāja viņam līmējusi plāksteri, viņš teicis: «Tie plāksteri jau arī maksā, vai ne!? Tā jau ir! Neko par baltu velti nedabūsi. Nauda no gaisa nekrīt un ar pliku paldies maizi arī neuzsmērēsi!» No maza bērna mutes tas izklausījies tik amizanti!