Mēneša vidū kļuva zināms, ka drīzumā pie audzētājiem varētu nonākt jauna ziemas kviešu šķirne ’Brigens’, kas ir Agroresursu un pētniecības centra Stendes pētniecības centra pētnieces Vijas Strazdiņas lolojums. Lai uzzinātu vairāk par drīzumā gaidāmo jaunumu un to apskatītu, devāmies pie Vijas uz institūtu.
Vija un kvieši ir nesaraujamas lietas. Darbs jaunu ziemas un vasaras kviešu šķirņu izveidē notiek daudzus gadus. Kā saka pati pētniece — vienas šķirnes izveide var prasīt pat 15 un vairāk gadus. Arī padomu pētniece neliedz nevienam, kurš interesējas par šīs kultūras audzēšanu. Līdz šim V. Strazdiņas izveidotās šķirnes popularitāti guvušas ne tikai Latvijas graudkopju vidū, bet arī kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Populārākās un dzirdētākās ir ziemas kviešu šķirnes ‘Fredis’, ‘Edvins’, ‘Talsis’, ‘Brencis’ un jaunākā ’Reinis’, ko audzēšanai var izmantot arī audzētāji, kuri strādā ar bioloģiskās saimniekošanas metodēm. Izveidoto šķirņu vidū ir arī vasaras kviešu šķirnes ‘Uffo’ un ‘Robijs’. Tagad šīm šķirnēm piepulcējusies vēl viena — ziemas kviešu šķirne ‘Brigens’. Stāstot par to, pētniece teic, ka mamma ņemta no šķirnes ‘Skagen’, bet tēvs — no kādas somu līnijas, kur šķirne uzrādījusi ļoti labu ražību un ziemcietību. Jauno šķirni izdevies padarīt ziemcietīgāku, ar labāku ražas līmeni — to audzējot, zemniekam būs iespējams iegūt deviņas, desmit tonnas no hektāra. Labus rādītājus uzrāda arī graudu kvalitāte. Tā ir par dažām dienām agrīnāka par šķirni ’Skagen’. «Jaunā šķirne, visticamāk, nodrošinās stabilu graudu ražu, kas nav mazsvarīgi,» saka V. Strazdiņa.
Nosaukums jaunajai šķirnei dots par godu muižkungam, kurš reiz saimniekojis Stendē. Kā stāsta V. Strazdiņa, ar nosaukumu izdomāšanu šķirnēm nemaz nav tik vienkārši. Sieviešu vārdus kviešiem neliksi, atliek meklēt vīriešu vārdus. Tā kā nākamgad paliks 100 gadu, kopš Stendē ir izmēģinājuma stacija, šoreiz nosaukums jaunajai šķirnei dots par godu agrākajam muižkungam, kuru zemēs zinātnieki tagad saimnieko.
Lai gan šovasar karstais laiks un ilgstošais sausuma periods ir veicinājis sīku graudu izplatību, pašlaik izskatās, ka šai šķirnei graudu lielums būs labs. V. Strazdiņa cer, ka 2022. gadā šķirni reģistrēs Latvijas augu šķirņu katalogā, jo visi pārbaudes testi ir veikti un ir pieteiktas selekconāru tiesības. Šis ir pēdējais gads, kad šķirni vēl svērs un mērīs šķirņu salīdzināšanas iecirkņos, kas nozīmē, ka tā tiks pārbaudīta visos Latvijas reģionos — ne tikai Kurzemē, bet arī Vidzemē, Zemgalē un Latgalē. «Iepriekšējo gadu iegūtie rezultāti ir labi un arī šogad ceram uz labu rezultātu,» saka pētniece. Viņa priecājas, ka šogad labus ražas un kvalitātes rādītājus uzrāda jau zināmās zemnieku audzētās šķirnes ‘Fredis’ un ‘Edvīns’, ko atzinīgi novērtējuši arī zemnieki Igaunijā.
Prognozējot kviešu ražu kopumā, pašlaik agrās ziemāju šķirnes turas līmenī, jo tām mitruma daudzums bijis pietiekams, lai veidotos ražas potenciāls un kvalitāte. Vēlākām ziemas kviešu šķirnēm vairs tik labi neklājas. Ziemāju ražas samazinājums, salīdzinot ar pagājušo gadu, varētu būt no 20 līdz 30 procentiem; graudi ir sīki un neizlīdzināti. Ar vasarājiem gan būs bēdīgāk, jo ilgstošais sausuma periods darījis savu. «Katrs gads ir labvēlīgs kādai atšķirīgai šķirnei. Latvijā radītās šķirnes pārsvarā ir vidēji agrīnas, ļoti vēlas šķirnes, kādas ir piedāvājumā ārvalstu sēklu izplatītājiem, mums vispār nav. Šķirņu piedāvājums ir ļoti liels, tāpēc cenšamies parādīt, ka arī Latvijā veiksmīgi iespējams izveidot šķirnes, kas piemērotas mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Šo informāciju neliedzam arī graudu audzētājiem, kuriem mūsu ierīkotajos izmēģinājumu lauciņos ir iespēja apskatīt dažādu šķirņu salīdzinājumus un vēlāk arī iegūtos rādītājus. Zemnieki paši var izvērtēt un salīdzināt,» sarunas noslēgumā saka V. Strazdiņa.