Aicina būt uzmanīgiem sēņojot un ogojot

Sabiedrība

Ir sācies aktīvais sēņošanas un ogošanas laiks, un katru gadu ugunsdzēsēji glābēji saņem izsaukumus par mežā pazudušiem cilvēkiem. Pagājušā gadā visā Latvijā ugunsdzēsēji glābēji devušies uz 102 izsaukumiem, lai meklētu apmaldījušos ogotājus un sēņotājus. Lai cilvēku atrastu pēc iespējas ātrāk, dienests meklēšanas darbiem ar šo gadu sāk izmantot dronu, kas aprīkots ar termokameru un saziņas iekārtu.
Šogad mežā apmaldījušies 24 cilvēki. Ogojot un sēņojot apmaldās arī tie, kuri teritoriju šķietami labi pārzina. Tā reiz gadījies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta inspektorei Dacei Legzdiņai, kura apmaldījusies pavisam netālu no mājām. Iestājoties panikai, pat vispazīstamākās vietas var šķist svešas.
«Iegāju mežā un sapratu, ka nesaprotu,
kā mēs tiksim ārā,» par pieredzēto stāsta D. Legzdiņa, kura mežā bija devusies kopā ar kolēģi. Iestājoties panikai, sēņotājas nesaprata, kurā virzienā doties. Izdzirdot suņu rejas, Dace nolēma doties to virzienā. Dažādas skaņas var palīdzēt no meža izkļūt — mašīnu rūkoņa, suņu rejas, vilciens un citas. Brīdī, kad cilvēks ir sapratis, ka paša spēkiem no meža neizkļūs, speciālisti iesaka palikt uz vietas un zvanīt glābšanas dienestam. Galvenais ir nekrist panikā, bet apsēsties, atpūsties un censties noorientēties apvidū. Nedrīkst sākt haotiski staigāt pa mežu un meklēt atpakaļceļu, jo tā var ieiet mežā vēl dziļāk. Tāpat, dodoties mežā, ieteicams ievērot īpašas pazīmes — zīmīgus kokus, akmeņus, mājas, lai varētu vietu aprakstīt dispečeram. Speciālisti iesaka ņemt līdzi uzlādētu mobilo tālruni, ūdens pudeli, medikamentus, ja tie nepieciešami, lukturīti un kādu saldumu, jo apmaldoties cilvēks nevar zināt, pēc cik ilga laika spēs no meža izkļūt. Dodoties sēņot vai ogot, jāģērbjas gaišas vai košas krāsas apģērbā, lai glābējiem būtu vieglāk personu atrast. Tāpat jāinformē tuvinieki par to, kur plānots doties un cik ilgu laiku plānots pavadīt mežā.
Cilvēku meklēšanai mežā
ar šo gadu sāk izmantot dronus — tādu visā Latvijā ir 43. Arī Talsu daļas ugunsdzēsējs glābējs Einārs Ronis ir izgājis dronu vadīšanas apmācības. Ierīce paredzēta, lai ugunsdzēsēji glābēji varētu veikt izlūkošana no gaisa un pēc iegūtās informācijas operatīvi rīkoties. E. Ronis stāsta: «Riņķojam ar dronu ap to vietu, kur cilvēks varētu būt, vadāmies pēc apraksta, kas sniegta dispečeram.» Droni ir aprīkoti ar termokameru, tādējādi iespējams atšķirt aukstus un siltus objektus. Tāpat ierīcei iespējams pievienot skaņas iekārtu. Ja pilots mežā ar dronu atradis cilvēku, caur skaļruni ir iespēja dot komandas, lai cilvēks no meža varētu izkļūt.
Šobrīd mežos ir augsta ugunsbīstamība, tāpēc, uzturoties mežos un purvos, aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos. Aizliegts atstāt ugunskurus bez uzraudzības, dedzināt atkritumus vai veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku. Meži ir tik sausi, ka pat vismazākā dzirkstele var izraisīt ugunsgrēku, bet to dzēšana ir ilgstoša un sarežģīta un rada nopietnu kaitējumu mežam. Uzmanīgiem jābūt ne tikai ogotājiem un sēņotājiem, bet ikvienam, kurš dodas mežā.