Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju neprot pietiekami labi peldēt

Mākslinieks Andris Vītols regulāri dodas uz citām Latvijas pilsētām, lai baseinos izmantotu rehabilitācijas pakalpojumus. Viņš ir viens no talseniekiem, kurš spilgti izjūt baseina trūkumu Talsu novadā. Andris Vītols ir arī idejas autors rakstu sērijai, kuru «Talsu Vēstis» aizsāk šajā numurā. Sēriju par topošās multifunkcionālās halles ieguvumiem un izaicinājumiem aizsākam nevis ar rehabilitācijas virzienu, bet pārsteidzošiem skaitļiem, cik procentuāli maz Latvijas iedzīvotāju patiesībā māk pareizi peldēt. Vai šajā karstajā vasarā noslīkušo skaits ir vēl lielāks un vai multifunkcionālā halle varētu palīdzēt uzlabot Latvijas peldētprasmes statistiku?
«Kā tā var būt, ka Latvija ierindojas pirmajā vietā Eiropas Savienībā pēc bojā gājušo skaita uz ūdens?» tā jūnija beigās, piedaloties retrītā, māksliniekam Andrim Vītolam lika aizdomāties sadrūmušais pasniedzējs. Pēc dažām nedēļām tam sekoja dzirdētais «Radio SWH», kur vienu dienu saturs bija veltīts peldētprasmei. Tur viņu negatīvi pārsteigusi Latvijas Peldēšanas federācijas prezidenta atklātā statistika — apmēram divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju neprot pietiekami labi peldēt, un tikai seši procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņi ir ļoti labi peldētāji. Pētījums, kurā analizēta bērnu peldētprasme, gan parāda, ka jaunā paaudze ūdenī jūtas drošāk un pareizu peldēšanu apguvuši procentuāli mazliet vairāk.
«Tieši tāpēc ir gadījumi, kas beidzas letāli. Tā sākās manas pārdomas par to, kā mēs iemācīsimies peldēt,» saka A. Vītols. «Multifunkcionālajā hallē tam būtu visas iespējas. Šobrīd vasarā Talsu tuvumā ir tikai daži ezeri, kur ir iekārtotas peldvietas. Tur var peldēt vidēji divus mēnešus, daži varbūt ilgāk. Vai bērni tā iemācās peldēt? Vai vecāki, kuri varbūt paši nemaz neprot peldēt, var viņiem to iemācīt? Ir skolas brīvlaiks, un arī pedagogi nevar būt bērniem klāt… Baseins ir tā vieta, kur visu gadu var mācīties peldēt. Turklāt uz to varētu doties interesenti no visa novada, arī Dundagas, Kolkas, Rojas un Mērsraga. Tās ir pavisam citas iespējas. «Radio SWH» izskanēja, ka Rīgā baseinu pietiek, taču reģionos ir ļoti slikta situācija, — Ziemeļkurzeme tam ir pierādījums. Jebkurš jautājums risinās tikai tad, ja ir entuziasti. Tā radies Talsu sporta nams, esošā hokeja halle… Šobrīd šķiet, ka multifunkcionālajai hallei nav dzirkstelītes. Jā, runājam, ka vajadzētu, būtu jau labi, bet mums par to jāiedegas līdz galam!»