Ar baseina uzbūvēšanu vien nepietiks

«Šie ir optimistiskākie skaitļi. Pašvērtējums ļoti bieži ir augstāks nekā reālā situācija — ja mēs dotu uzdevumu katram nodemonstrēt peldēšanas prasmes, situācija noteikti būtu vēl sliktāka,» uzskata Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs. Viņš piekrīt, ka baseina esamība uzlabo peldētprasmi, taču akcentē, cik ārkārtīgi svarīgi pašvaldībai ir veikt priekšdarbus.
Vienkārši aizpeldēt no punkta A līdz punktam B nenozīmē mācēt peldēt. Ir jāspēj bez apstājas pieveikt vismaz 200 metrus, tai skaitā 50 metrus uz muguras. Droša peldēšana ietver pavisam 15 elementus — drošu iekļūšanu ūdenī, elpošanas kontrolēšanu, niršanu, mācēšanu gulēt uz muguras, tehniski pareizu peldēšanu un citas prasmes. Latvijas Peldēšanas federācija aptaujājusi gan pieaugušos, gan bērnus, un rezultāti liecina, ka bērnu prasmes ir nedaudz labākas. «Salīdzinājumā ar Skandināviju 6.—7. klašu vecumā Dānijā labi peld 80% bērnu, Somijā — 72%, Zviedrijā — 92%, bet Islandē tie ir teju visi 100%,» stāsta A. Platonovs.
Nereti peldēt nemāk arī pedagogi
Iemesli, kāpēc tik daudz iedzīvotāju neprot peldēt, ir dažādi, bet viens no galvenajiem ir apmācību pieejamības trūkums un baseinu neesamība. «Skolās peldēšanas apmācību nenodrošina. Ja nodrošina, tad minimālā programmā — no 1. līdz 12. klasei tikai vienu gadu un tikai astoņas nodarbības. Skaidrs, ka šādā apjomā nevar iemācīt absolūti neko. Tikai aptuveni ceturtajā daļā izglītības iestāžu varam runāt par pietiekamu peldēt apmācības programmu,» norāda Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents. «Parasti izglītības iestādēs peldēšanas nodarbības vada sporta skolotāji (esam redzējuši arī gadījumus, kad to dara hokeja treneri un citi pedagogi), un mēs jautājām, vai viņi paši jūtas droši. Bieži vien sporta skolotājs ne tikai pats nemāk peldēt, bet nav kompetents mācīt to citiem. Pētījuma atbilde bija diezgan skaudra — liela daļa pedagogu atzinās, ka viņi nejūtas droši, vadot peldēt apmācību. Ja pedagogs pats nezina, ko viņš dara, un nav pārliecināts, nevaram cerēt, ka viņš iemācīs kaut ko kvalitatīvu un jēgpilnu izglītojamajam. Patiesībā problēmu ir daudz, un tās ir kompleksas. Ar baseina uzbūvēšanu vien nepietiek. Ir diezgan daudz jāstrādā un jāplāno, lai šo infrastruktūru pilnvērtīgi izmantotu, lai bērni šīs prasmes apgūtu un uz ūdens varētu justies droši.
Jāsaprot, ka vienas nedēļas vai viena mācību gada laikā nevar iemācīties visas peldēšanai nepieciešamās prasmes. Latvijas Peldēšanas federācijas piedāvājums, ko speciālisti izstrādājuši pēc Skandināvijas pieredzes, ir trīs gadus ilga peldēt apmācība. Katru gadu pa 36 stundām, no kurām būtisku daļu veido arī teorētiskā apmācība. Latvijā šobrīd problēma ir diezgan dziļi iesakņojusies. Tā balstās ne tikai prakses trūkumā, bet lielā mērā arī pārliecībā un attieksmē, ka tur jau nekā bīstama nav, pats visu ļoti labi protu. Tāda bravūrība, pārdrošība, vieglprātība kombinācijā ar zemajām peldētprasmēm noved pie traģiskiem gadījumiem. Protams, klāt nāk arī alkohola lietošana. Cilvēki, kuri ir izgājuši cauri šiem izglītības procesiem, ļoti labi zina potenciālos riskus un daudz mazākā mērā apvienos alkohola lietošanu ar izklaidēm ūdens tuvumā. Mācību process nenozīmē tikai fiziski iemācīt peldēt — tas ietver arī uztveres mainīšanu un izpratni par drošu atpūtu pie ūdens. Tās mūsu valstī šobrīd kritiski pietrūkst.»
Jādomā par kvalificētiem pedagogiem
Runājot par multifunkcionālās halles un baseina būvniecību, pamatots ir pārmetums Talsu novada pašvaldībai (ko jaunais domes sasaukums, iespējams, mainīs). Šādos projektos Latvijas Peldēšanas federācijas līdzdalība būtu obligāta. «Peldbaseina būvniecībai ir noteikti standarti, ar ko mums valstī ir ļoti lielas problēmas. Es, iespējams, kļūdos, bet man šķiet, ka Talsos runāja par nestandarta izmēra baseinu. Ja 25 metru peldbaseina vietā uzbūvē 21 metru garu, tā ir nepiedodami liela kļūda no pašvaldību puses. Mēs esam redzējuši objektus (uz ko pirms diviem gadiem norādīja arī Valsts kontrole) ar nestandarta baseiniem, un pēkšņi tiek nolemts, ka tiks īstenota arī profesionālā ievirze, piemēram, sporta skolas programma. Kā to var īstenot nestandarta baseinā?! Tas ir absolūti neiedomājami. Mēs ik pa laikam dzirdam idejas par nestandarta izmēra baseiniem, bet tas ir noziedzīgs plāns, kuru noteikti nevajadzētu pieļaut. Parasti diskusijās ar pašvaldību pārstāvjiem sakām, ka baseina būvniecībai un nodošanai ekspluatācijā ir jāgatavojas laicīgi — jāsagatavo pedagogi, iespējams, jāveido pirmā grupiņa. Lai nav tā, ka pirmajā gadā baseins ir, bet nav cilvēku, kas strādā un iet uz apmācību. Ir atsevišķas pašvaldības, kas to dara, bet vairumā gadījumu mēs konstatējam faktu, ka sporta objekts ir uzbūvēts, un tad pēkšņi pašvaldība zvana vai raksta un prasa, kādus sporta speciālistus varam ieteikt. Mums nestāv plauktiņā neviens treneris vai pedagogs, kuru varam aizsūtīt tad, kad kāds paprasa. Katrai pašvaldībai speciālisti jāsagatavo savlaicīgi.»