Skats no malas

Žurnālista viedoklis

Nē, nu īsti no malas šis skats nebūs. Drīzāk gan iespēja paskatīties uz savu dīķīti, salīdzinot ar citiem dīķiem un ezeriņiem. «Pasaki, kas ir tavs draugs, un es pateikšu, kas esi tu pats» vai arī «tas, par ko tu runā, parāda tavu būtību». Dažkārt ir vērts padomāt par to, kas ir mūsu būtība, par ko spriežam un ko darām salīdzinājumā ar citiem.
Svētdiena, 18. jūlijs. Austrijas nacionālkonservatīvo laikraksts «Kleine Zeitung» (mazā avīze). Īpaši maza nav — 68 lappuses, bet formātā uz pusi mazāka par «Talsu Vēstīm». Titullapā ar virsrakstu «Vai rudenī beigsies bezmaksas testi?» intervijas fragments ar Štīrijas federālā apgabala veselības ministru. Uzsvērts, ka valstij līdz šim testēšana izmaksājusi miljardu eiro. Nozares vadītājs saka: «Mums vajag potētos, nevis testētos. Strauji pieaug inficēto skaits, bet samazinās vēlme saņemt vakcīnu (iepriekš informēja, ka 60+ grupā sapotēti ap 80%, vidējā vecumā — 40 līdz 60%, bet 15—24 gadus veco grupā jau piektdaļa). Uz jautājumu par obligātu medicīnas un aprūpes iestāžu darbinieku vakcinēšanu ministrs atbild, ka viņš negrib nevienu iespaidot, bet tas ir pats par sevi saprotams, ka visiem jābūt potētiem. Vienlaikus viņš norāda, ka šāda prasība 24 stundu aprūpētājiem varētu novest pie darbaspēka trūkuma (pedagogu vakcinācija netiek apspriesta). Vēl vismaz divi atvērumi pilnībā nodoti pandēmijas tēmai. Kāds žurnālists raksta: «Ir laba sajūta būt vakcinētam, jo tas pasargā no saslimšanas un smagas slimošanas, tas pasargā no vīrusa pārnēsāšanas, bet ir vēl pārāk daudz cilvēku, kuri nevēlas piedzīvot šo labo sajūtu. Solidārai sabiedrībai nevajadzētu vakcinēšanās izvēles brīvību turpināt sponsorēt kā alu par brīvu.» Pie ziņojuma par brīvpieejas potēšanas vietām Grācas ielās komentārs: «Katra saņemta vakcīna ir laba vakcīna, jo palīdz uzvarēt pandēmiju.» Klāt fotogrāfija ar garu gaidītāju rindu. Cilvēki potēti ar «Džonsona» un «AstraZeneca» vakcīnām. Vēl citur dažādu speciālistu izteikumi, kā arī komentārs par to, ka pote jauniešiem ir kā lietussargs. Ja tā nav, tad no saslimšanas ar delta variantu var pasargāt tikai skolu slēgšana vai pašizolācija. Iepriekš tika ziņots, ka puse no jauninficētajiem ir jaunieši. Iespējams, tas saistīts ar svinībām, atzīmējot mācību gada beigas (Austrijā vasaras brīvlaiks sākas tikai jūlijā). Šai mērķgrupai kopā ar vakcīnu piedāvā koncertu biļetes.
Karstā ziņa nākusi no Briseles. Divu politisko spēku pārstāvju izteikumi veltīti Eiropas Komisijas klimata aizsardzības lēmumiem, tostarp par automašīnu CO2 izmešu, tas ir benzīna un dīzeļdzinēju, aizliegumu no 2035. gada. Nav mums ierasto «nē, nē un vēlreiz nē», bet lietišķa saruna par nepieciešamību transformēt autoražošanu, pielāgot infrastruktūru un pieņēmums, ka aizliegums veicinās ātrāku virzību uz klimata aizsargāšanu. Karikatūru lappusē attēls ar multfilmas vadoni — Fredu Flinstonu akmensriteņu automašīnā un uzrakstu «0% emisijas, 0% bateriju uzpilde». Lieki atgādināt, ka patiesa zaļā domāšana Rietumeiropā jau ilgāku laiku ir viena no svarīgākajām aktualitātēm.
Kaut arī migrantu ieceļošana nav pazudusi no dienaskārtības, nupat Austrijā pieņemts jauns Islāma likums mošejās teikto uzrunu satura kontrolei, tomēr intervijā ar augstu atzinību guvušo Teherānā dzimušo rakstnieci Navu Ebrahimi nojaušams lepnums par to, ka viņa dzīvo Grācā. «Mums jāpiekrīt daļu mūsu brīvības atdot, lai mēs labi varētu dzīvot kā sabiedrība», viņa saka, jautāta par korona problēmu. Vienlaikus viņa aicina cilvēkus saglabāt un pieņemt dažādību (pirms nedēļas pilsētā pie mākslas centra uz ielas uzkrāsota varavīksnes krāsu gājēju pāreja un pie rātsnama novietots mobilais ebreju lūgšanu nams).
Ir arī stāsts par 38 gadus veco Kristofu Štraseru, pirmo cilvēku pasaulē, kurš 1000 kilometrus nobraucis 24 stundās … ar velosipēdu. «Esmu ļoti disciplinēts lietās, kas mani interesē, bet ir daudz lietu, kas mani pilnīgi neinteresē,» teicis rekordists.
Mediji ir tautas un varas attiecību spogulis. Zemēs ar cieņpilnu savstarpēju attieksmi koncentrējas uz globāli nozīmīgu problēmu risināšanu, nevis pašizpausmi, egocentrismu. Varbūt arī pie mums reiz mazās un lielākās sabiedrības grupās diskutēs par problēmām, nevis cits citu lamās, pazemos un ignorēs?