Baiba DembergaIk gadu Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrā notiek Lauku diena, kurā nozares speciālistiem, lauksaimniekiem un interesentiem ir iespējams apskatīt šķirņu un sējumu demonstrējumus, izmēģināt tehniku, kas tiek izmantota lauku darbos, un iepazīties ar jaunumiem nozarē. Tā šajā reizē tika demonstrēts fenomobīlis, kas paredzēts dažādu šķirņu izvērtēšanas darbam. Tas atvieglos darbu gan pētniekiem, gan selekcionāriem.
«Šo konstrukciju mēs būvējām paši,»
stāsta Stendes pētniecības centra vadošā pētniece Māra Bleidere, demonstrējot fenomobīli. Tā ir iekārta, kas aprīkota ar divām augstas izšķirtspējas fotokamerām. Pētnieka uzdevums ir pārvietot fenomobīli pa lauciņiem un virs katra uzņemt fotoattēlus, kurus pēc tam apstrādā dažādās programmās, lai noteiktu slāpekļa uzņemšanas efektivitāti, potenciālo ražu, vārpu skaitu, biomasas ražu un slimības. M. Bleidere skaidro: «Ja selekcionārs vēlas noteikt slāpekļa uzņemšanas efektivitāti, paraugs jānes uz laboratoriju. Analīzes ir dārgas, tāpēc var novērtēt vien nelielu skaitu šķirņu.» Fenomobīlis ir radīts projektā «NOBALwheat» — pētījuma laikā tiek vērtētas 300 vasaras kviešu šķirnes. Šajā projektā darbojas partneri no Igaunijas, Lietuvas un Norvēģijas. Arī partneri izveidojuši līdzīgas iekārtas, lai veiktu tādus pašus novērojumus un varētu salīdzināt rezultātus. Līdztekus fenomobīlim novērojumus veic arī selekcionārs, lai redzētu, vai un kā rezultāti atšķiras.
Fotokameras ir novietotas divu metru augstumā —
lai uzņemtu fotogrāfijas vienam lauciņam, paiet aptuveni 15 sekundes. Pētniekam bez iekārtas tas pats darbs aizņemtu daudz ilgāku laiku. Iegūtie rezultāti ne tikai palīdzēs pētnieku un selekcionāru darbam, bet tos varēs pārnest arī uz praktisko lauksaimniecību. «Ar šīm tehnoloģijām varam noteikt, kā augs reaģē uz barības vielu nodrošinājumu un kā augi reaģē uz stresu. Šādi varam novērtēt veldres vai ziemcietības problēmas, slimību un dažādu kaitēkļu bojājumu sekas,» stāsta M. Bleidere. Tāpat projekta laikā novērojumus kviešu lauciņos veic ar drona palīdzību, kas katru nedēļu attēlus uzņem no 20 metru augstuma.
«Jaunās tehnoloģijas pētniecības darbā ir svarīgas,» norāda vadošā pētniece. Tas gan nozīmē, ka Stendes pētniecības centra speciālistiem būs jāapgūst jaunas prasmes, kas saistītas ar fotogrāfiju apstrādi un dažādu programmu apguvi. Fenomobīļa un drona uzņemtie attēli ir ļoti augstas izšķirtspējas, tāpēc pētniecības centram būs nepieciešama jauna datortehnika, programmatūra un, iespējams, jauns IT speciālists.
Darbs Stendes pētniecības centrā
notiek ne tikai «NOBALwheat» pētāmajos lauciņos — turpinās pētījumi un selekcija arī citos projektos. Viesojoties bioloģiskajos izmēģinājumu laukos, paveras skats, kādu parasti jūlija sākumā redzēt nevar. Lauku dienās šeit viss nupat, nupat tik sāk ziedēt, bet šogad augi karstuma dēļ ļoti ātri nogatavojušies un vietām tie jau nopļauti, lai veiktu izvērtēšanu. Arī kulšanas darbi varētu sākties daudz ātrāk nekā pērn.
«Šogad ir ļoti daudzas laputis un kolorado vaboles,» norāda vadošā pētniece Inga Jansone. Viņa skaidro, ka tas varētu būt mitruma trūkuma dēļ, jo lietavas mēdz kaitēkļus noskalot. Ar šo problēmu saskaras ne tikai pētniecības centra speciālisti, bet arī lauksaimnieki, tāpēc jāmeklē aizvien jauni bioloģiskie risinājumi kaitēkļu ierobežošanai, lai nepaliktu bez ražas.
Lauku dienu apmeklē viesi no visas Latvijas
Lāsma Jefimova ir agronome no Alojas un Stendes pētniecības centrā vienmēr iegūst jaunu informāciju un idejas, kuras pielietot saimniecībā. Viņa nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, tāpēc īpaši pievērš uzmanību tai paredzētajai tehnikai. Agronome iepazinās arī ar fenomobīli. «Manā skatījumā saimniecībās jāienāk jaunākām tehnoloģijām. Tādā veidā ir iespējams precīzāk noteikt, kas augam ir nepieciešams, kādi papildu mēslojumi ir nepieciešami», saka Lauku dienas apmeklētāja. Lauksaimnieki pieredzi un jaunas idejas smelties Stendes pētniecības centrā var ne tikai pasākumu laikā — centra durvis ir atvērtas katru darba dienu.
