21. gadsimts?

Žurnālista viedoklis

Nevienam nav noslēpums, ka jau 21 gadu dzīvojam jaunā gadsimtā. Tas nozīmē jaunas problēmas, jaunus risinājumus un jaunu domāšanas veidu… Ir tikai normāli, ka citiem tas ir tikai gada skaitlis un viņi atsakās pieņemt dažādus modernismus. Gribēju parunāt par konfliktu, kas rodas starp dažādu cilvēku pieņemtajām dogmām, un par to, vai 21. gadsimts prasa no mums būt tolerantiem arī pret idejām, kas ir novecojušas vai pat atstātas tālā pagātnē.
Ar laika palīdzību cilvēka dzīve evolucionē visdažādākajās nozarēs — cilvēktiesībās, tehnoloģijās, arhitektūrā, mākslā, mūzikā, zinātnē… Kā jau teicu, rodas jaunas problēmas un jauni risinājumi. Šeit rodas pirmais konflikts — vai cilvēks atzīst jaunās problēmas, vai pieņem jaunos risinājumus. Piemērs ir globālā sasilšana, kas nav jauna problēma, bet vienīgi tagad cilvēki tai ir pievērsuši nopietnu uzmanību. Ir cilvēki, kuri noliedz globālo sasilšanu, proti, noliedz problēmu. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka globālā sasilšana notiek dabiski un ar to nevajadzētu cīnīties, proti, noliedz risinājumu. Varam apskatīt 21. gadsimta konfliktu cilvēktiesībās. Ir cilvēki, kuri noliedz, ka pastāv rasisms vai seksisms, citi cilvēki noliedz, ka ar to vajadzētu cīnīties, un uzskata, ka tas ir tikai dabiski, ka citi cilvēki ir rasisti vai seksisti. Ironiski, ka šīs nebūt nav tikai 21. gadsimta problēmas. Kā jau teicu sākumā, mēs evolucionējam un sākam pievērst uzmanību gadu simtiem vecām problēmām. Jautājums paliek — vai visu cilvēku uzskati un domas ir evolucionējušas vienādā līmenī? Citi teiks, ka šie jautājumi nav atkarīgi no laika vai gadsimta, bet gan politiskajiem vai reliģiskajiem uzskatiem. Pilnīgi piekristu jums, bet dažādi politiskie un reliģiskie atzari ir veidojušies dažādos laikos, proti, katolicismu varam salīdzināt ar konservatīvismu un protestantismu ar liberālismu. Laikam ejot, katrs no atzariem ir izveidojies, lai apšaubītu iepriekšējo. Tā kā laikam ir nozīme.
Bet kā cīnīties ar 21. gadsimta problēmām? Vai mums vajadzētu būt tolerantiem arī pret novecojušām idejām? Manuprāt, svarīgākais faktors ir tas, vai cilvēks atzīst problēmu. Ja atzīst, atliek tikai vienoties par labākajiem risinājumiem, bet, ja neatzīst, cilvēku jāmēģina pārliecināt. Tomēr vienmēr jāatceras, ka pārliecināšana jāveic ar cieņu un ļoti iejūtīgi, jo ne visiem cilvēkiem ir vienādas prioritārās problēmas. Ja prioritārās problēmas sakrīt, kas ir diezgan reta parādība, atliek meklēt labāko risinājumu. Tā kā katrai problēmai var būt vairāki risinājumi, nevajadzētu iespringt uz risinājumu sacensībām. Šāda problēmu un risinājumu meklēšana bieži vien izsauc negaidītus konfliktus vai skarbu vārdu apmaiņu. Katrai pusei šķiet, ka tai ir taisnība, — cilvēki tik uzstājīgi pastāv par savu viedokli, jo domā, ka tas ir dominējošais, bet tā nav. Lai notiktu problēmas atzīšana un risinājumu meklēšana, vajadzētu ieklausīties abās pusēs, jo katrs viedokļa pārstāvis var pienest sarunai kādu labu domu.
Nobeigumā, manuprāt, vajadzētu vairāk aktualizēt problēmas par cilvēktiesībām un ekoloģiju, jo esam šīs jomas ilgi atstājuši malā. Ir 21. gadsimts, un mums vajadzētu domāt par nākotni, kas pagaidām, pateicoties globālajai sasilšanai, izskatās ļoti karsta. Mums vajadzētu domāt par sabiedrību, kas ir dažādu cilvēku iekļaujoša. Aicinu paplašināt savu redzes lauku jaunām idejām un problēmām, ieklausīties citos, uzklausīt citu idejas un risinājumus!