Raimonds ŠkaparsŠoreiz saruna ar dzīvnieku mīli un veterinārārsti Inetu Kiršteinu. Ineta jau vairākus gadus dzīvo Laucienē, un dzīvnieku saimniekiem viņas vārds nav svešs, jo palīdzējusi daudziem četrkājainajiem draugiem. Inetas dzīve nav iedomājama bez kāda dzīvnieka klātbūtnes.
— Kādi dzīvnieki ir jūsu mājsaimniecībā?
— Mums pašlaik mājsaimniecībā ir pieci dzīvnieki — četri kaķi un viens suns. Vecākais kaķis mums ir Džefrijs, kuram ir divpadsmit gadi. Mums ir kaķis Nekromancers, kuram ir septiņi gadi, mēs atradām viņu noklīdušu un galīgi saplukušu, bet lēnām kaķis pierada pie mums un sāka uzticēties. Mazākais kaķis — Tabita, kā arī kucīte Odrija, kurai ir pieci gadi.
— Kā veterinārārste noteikti esat saskārusies ar dažādiem jaunajiem saimniekiem. Kādas ir, jūsuprāt, visbiežākās kļūdas, ko jaunie saimnieki pieļauj mājdzīvnieka audzināšanā?
— Bieži vien jaunie saimnieki izlutina savus mājdzīvniekus vai vispār neaudzina — it īpaši suņus. Kaķus ir grūti izaudzināt, jo viņi tomēr ir paši par sevi. Bet suņi bieži vien ir neaudzināti — neatsaucas, neklausa. Kā veterinārārste esmu saskārusies ar situācijām, kurās nepieciešams potēt suni, bet saimniekam pašam bail viņu pieturēt. Daudzi saimnieki suni izmanto, lai tas sargātu māju, un tur viņu pie ķēdes, lai gan dažreiz dzīvniekam pat nav īsti būdas, kur patverties, vai arī ķēde ir par īsu un suns nespēj izskrieties.
— Pēdējās nedēļās esam saskārušies ar īpaši karstiem laikapstākļiem. Pie kā jūs vērstu saimnieku uzmanību, lai pasargātu savus četrkājainos draugus no kaitīgās svelmes?
— Vispirms jau dzīvniekiem ir nepieciešams pietiekami daudz dzeramā ūdens, lai varētu veldzēties, kā arī noteikti ir jābūt ēnai, kur patverties no saules. Šī problēma jau ir ne tikai šiem mājdzīvniekiem, bet arī govīm un zirgiem. Bieži vien ūdens ir nodrošināts, bet ēnas vai kādas nojumes, kur patverties no saules, nav. Govis vai zirgus karstā laikā var apliet ar aukstu ūdeni, kas var palīdzēt atvēsināties, bet mājdzīvniekus var apsegt ar mitru dvieli, saslapinātu ar aukstu ūdeni. Kā arī internetā var iegādāties speciālus matračus suņiem un kaķiem, kas atvēsina.
— Kā noteikt, vai dzīvnieks cieš no karstuma?
— Dzīvnieki sāk paātrināti elpot, lai gan suņi jau paši par sevi aktīvi elso. Kaķi sāk elpot caur muti, izkarot mēli, bet govis un zirgi karstuma ietekmē kļūst apātiski un lēnāki, citi pat zaudē samaņu.
— Vasarā īpaši aktuāla problēma suņiem un kaķiem ir ērces. Kā efektīvi cīnīties ar tām un ko darīt, ja dzīvniekam tā ir piesūkusies?
— Principā ērces saimnieks var izņemt pats ar pinceti, bet var arī griezties pie veterinārārsta, lai justos drošāk. Mūsdienās ir ļoti plašs ērču atbaidīšanas iespēju spektrs — gan dažādi šampūni, gan skaustā pilināmie līdzekļi, gan siksniņas ar ultraskaņu, kas atbaida kukaiņus, gan arī tabletes. Izvēle ir ļoti liela. Varat griezties zoo veikalos vai aptiekās.
— Bieži vien var dzirdēt cilvēkus sakām: kāds saimnieks, tāds suns! Taisnība, ka mūsu mājdzīvnieki tik ļoti mācās no mums?
— Īstenībā, jā! Suņi ir sabiedriski dzīvnieki — bara dzīvnieki. Ja tu suni piesien ārā pie nojumes, viņš tur skraida uz riņķi, nesakarīgi rej viens pats savā nodabā. Bet, ja viņš ir istabā pie cilvēkiem un tu ar viņu runā, spēlējies, strādā, protams, viņš iemācīsies daudz ātrāk. Respektīvi, tu viņu audzini.
— Esmu lasījis dažādus viedokļus un pētījumus, ka dzīvnieki arī var ciest no depresijas vai dažādām mentālajām problēmām, par ko bieži nedzirdam kādu runājam. Kādas ir jūsu domas par to? Kā to pamanīt un labot?
— Jā, dzīvnieku pasaulē šādas slimības arī nav svešas. Ja dzīvnieks dzīvo ilgu laiku kopā ar cilvēku un pēkšņi tam jāšķiras no saimnieka, tad var novērot, ka dzīvnieks pārdzīvo. Mūsdienās ir speciāla profesija — zoopsihologs —, kas pēta dzīvnieka mentālās problēmas. Dzīvniekiem pastāv arī dažādas traumas pēc pārinodarījumiem vai pārdzīvojumiem. Piemēram, ja bērns ir kārtīgi ievainojis suni, tad sunim var rasties trauma no bērniem un tas var pat uzbrukt citiem bērniem. Mums pašiem bija kaķis, ko atradām uz ielas saplukušu un ļoti bailīgu, ka pat nevarēja viņam pieiet klāt. Bet ar laiku un mūsu suņa palīdzību kaķis iemācījās atkal nebaidīties no citiem. Tā kā dzīvnieki var iegūt smagas mentālās traumas no pārinodarījumiem.
— Daudz dzirdam, ka no mājām aizbēg vai aizklaiņo mājdzīvnieki. Kāpēc, jūsuprāt, mums nākas tik bieži saskarties ar tādu problēmu? Vai dzīvnieki to dara apzināti, vai tas ir instinkts?
— Ir dažādi gadījumi. Piemēram, nesterilizēti dzīvnieki mēdz aizklīst, kad ir tā saucamais «suņu un kaķu» laiks jeb dabas balss sauc (iesmejas — aut.). Bet pārsvarā pēc kāda laika viņi atnāk atpakaļ, var arī pēc ilgāka laika atnākt. Laukos bieži suņi, it īpaši, ja ir divi suņi, mēdz kaut kur aizskriet, jo viņiem ir mednieku instinkts, un tie kaut kur aizklīst un apmaldās. Protams, populārs laiks, kad suņi pazūd, ir salūta laiks, jo viņi bieži apjūk no bailēm. Dažos gadījumos suņi mēdz pazust pastaigas laikā pa mežu, apmaldoties un aizklīstot prom no saimnieka. Arī medībās suņi mēdz pazust, kaut arī mednieki atstāj kādu priekšmetu, lai suns varētu atgriezties īstajā vietā, bet suņi mēdz arī neatrast atpakaļ ceļu. Savukārt kaķi paši par sevi mēdz klaiņot, lai gan vairums gadījumos atgriežas mājās.
— Ir daudzi cilvēki, kuri tikai vēl apsver iespēju kļūt par kāda mīluļa saimniekiem. Kādi, jūsuprāt, ir kritēriji, kas ļauj cilvēkiem kļūt par atbilstošiem saimniekiem?
— Man patīk, kā dzīvnieku adoptācija notiek dažās ārvalstīs — to nav tik viegli izdarīt, jo process notiek ļoti uzmanīgi, izvērtējot saimnieka spējas uzņemties atbildību par dzīvnieku. Latvijā tā tas īsti nav. Man pašai šķiet, ka ļoti daudz cilvēku paņem dzīvniekus, lai gan viņiem tie nav vajadzīgi. Paņem, piemēram, sunīti vai kaķīti, un pēc tam saprot, ka sunītim krīt apmatojums un saimniekam tas traucē vai nepatīk kaķu izkārnījuma kastes smaka. Citiem saimniekiem varbūt nepatīk, ka suņiem mēdz būt blusas vai arī nav laika izvest suni pastaigā, un suns paliek visu dienu dzīvoklī viens pats. Galvenais ir izvērtēt visus pienākumus, jo mājdzīvnieku turēšana prasa lielu atbildību.
— Sabiedrībā valda uzskati, ka patversmēs bieži dzīvnieki ir nepaklausīgi un nesavaldīgi. Vai uzskatāt, ka dzīvnieki būtu jāpērk vai jā-adoptē no patversmēm?
— Tas atkarīgs no cilvēka gribas, bet patversmēs bieži vien tie dzīvnieki jau tur dzīvo ilgu laiku un aprūpētāji jau kaut cik pazīst katru dzīvnieku, zina, kāds tas ir, — citi ir miermīlīgāki, citi nedaudz agresīvāki. Cilvēks jau pats var izlemt, kādu suni viņš gribēs, — vai viņš turēs dzīvnieku pie ķēdes, lai sargā māju, vai iegādāsies tādu, kas ir draudzīgs un ģimenisks.
