«ES atbalsta apgūšanu sarežģī birokrātiskā sistēma»

Provinces Cilvēks Pandēmijā

Viedoklī par to, kas, apgūstot ES atbalstu, sagādājis izaicinājumus un kam nākotnē vajadzētu pievērst lielāku uzmanību, dalījās Talsu Komersantu kluba valdes priekšsēdētājs Kaspars Eihe, Latvijas Piļu un muižu asociācijas valdes priekšsēdētāja, Dundagas kultūras pils vadītāja Baiba Dūda un Mērsraga invalīdu atbalsta centra vadītāja Daiga Skvorcova.

Talsu Komersantu kluba valdes priekšsēdētājs Kaspars Eihe:  — ES sniegtais atbalsts nepieciešams uzņēmumu modernizācijai, konkurētspējas paaugstināšanai, ekonomiskās un enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai, visām ražošanas nozarēm un eksportētājiem — tiem, kas rada lielāku pievienoto vērtību. Lai veicinātu novada attīstību, uzmanība jāpievērš teritorijas mārketinga attīstībai — teritorijā pieejamo produktu, pakalpojumu apzināšanai, attīstībai un popularizēšanai. Nepieciešams skaidrs, pārskatāms pārvaldības modelis un NVO sektora līdzdalība lielu objektu būvniecībā, izvērtējot finanšu un ekonomisko pamatojumu. Jāsakārto digitalizācija, jāizveido zaļais koridors vai vienas pieturas aģentūra. Lielākās raizes līdz šim sagādājuši «Covid-19» ierobežojumi, kvalificēta darbaspēka trūkums, Eiropas fondu apguve, pilsētvides attīstība un uzņēmējdarbības atbalsta platformas izveidošana. ES atbalsta noteikumi ir viduvēji, bet programmas — sarežģītas un vērtēšanas kritēriji — neizprotami. Lai gūtu pārliecību par komersantu patieso uzņēmējdarbību, CFLA un atbilstošajām ministrijām jāapmeklē startējošie komersanti viņu juridiskajās adresēs dabā un jāveic apsekošana ražotnēs. Nedrīkst balstīties tikai uz papīra, jo daļa no sarakstītā neatbilst patiesībai. Skatoties Talsu novada kontekstā, iepriekšējā plānošanas periodā ES atbalstu esam apguvuši labi — esam sakārtojuši infrastruktūras, izbūvējuši Raiņa ielu, Celtnieku, Laukmuižas un Jauno Celtnieku ielu. Būvniecības procesā ir arī Stendes, Stacijas un Dumpīšu iela. Liels paldies jāsaka tiem komersantiem, kuri iesaistījās šo projektu realizācijā!

Mērsraga invalīdu atbalsta centra vadītāja Daiga Skvorcova:  — Vajadzības ir visās jomās, jautājums — vai mūsu novada speciālisti spēs sagatavot pieprasījumus finansējuma saņemšanai? Lai saņemtu finansējumu, jāizpilda noteikti kritēriji. Ja mēs tajos neiekļausimies vai mums nebūs līdzfinansējuma, naudu neredzēsim. Plānošanas nodaļā jābūt spējīgiem ekonomistiem, kuri orientējas ražošanā. «Covid-19» pandēmija pierāda, ka vienā dienā sabrūk mūsu vislabākie nodomi. Uz priekšdienām mums jābūt gataviem, ka šāda situācija var atkārtoties. Pirms ceļam sporta zāles vai kultūras namus, jāpadomā, vai naudu nevajadzētu ieguldīt ceļu infrastruktūrā.

Baiba Dūda, Dundagas kultūras pils direktore: — Eiropas Savienības atbalsts noteikti nepieciešams jebkādiem infrastruktūras uzlabošanas projektiem visdažādākajās darbības jomās. Domājot par darbiem un procesiem, kam vajadzētu pievērst lielāku uzmanību, lai veicinātu novada attīstību un paaugstinātu iedzīvotāju labklājības līmeni, tie būtu iekļaujami galvenajā novada attīstības plānošanas dokumentā, piesaistot tā izstrādes procesā visdažādākās mērķauditorijas. Līdz šim lielākās raizes un neapmierinātību saistībā ar Eiropas Savienības sniegto atbalstu radījusi birokrātiskā sistēma, kurai jāiziet cauri projekta ieviešanas gaitā.
Skatoties uz šajos gados paveikto, Dundagas novadam pieejamais Eiropas Savienības atbalsts ir izmantots. Tas izmantots mērķtiecīgi saskaņā ar noteiktajām vadlīnijām. Ir bijuši sarežģījumi projektu ieviešanas procesā, bet mērķi ir sasniegti. Taču šobrīd uz jautājumu, kā Eiropas Savienības atbalsta apgūšanu ietekmēs administratīvi teritoriālā reforma, ir grūti atbildēt, jo ir vēl daudz nezināmo.

30