Guna MillersoneŠīs vasaras saulgriežu laiks mums visiem ir tik ļoti gaidīts. Strauji sarūk «Covid-19» saslimušo skaits un trakā ātrumā ir sākusies jauna epidēmija — kultūras pandēmija: sprāgst vaļā muzeju durvis, veras un tiek atklātas jaunas kultūrvietas, ir laiks tik dažādām — jaunām un jau sen gatavām norisēm — performancēm, koncertiem un izrādēm. Bet pāri visam tam — kultūras baudītāju atkal satikšanās prieks.
Piektdiena, 18. jūnijs bija Sabiles diena. Valsts prezidents Egils Levits un kultūras ministrs Nauris Puntulis bija klāt esoši divos, Talsu novadam un, protams, pašai Sabilei svarīgos kultūras notikumos: Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centra atklāšanā un Pedvāles Mākslas parkā, Briņku kalnā notiekošajā audiovizuālās performances «Latvijas karogs» norisē, kuru tiešraidē sociālajā vietnē facebook.com translēja TV9 Pakalni.
Pateicoties ERAF projekta «Jēkaba ceļa kultūras mantojums un mākslas jaunrades magnēti» programmai, kura tagad smagā darbā un ne bez dažādiem sarežģījumiem Sabilē ir realizējusies, gribas ticēt, ka tagad sakoptā Sabiles pilsētas galvenā laukuma un turpat esošās Sabiles sinagogas atdzimšana būs turpmāk kā pozitīvs paraugs un dzinulis visai Sabiles sabiedrībai turpināt savas skaistās pilsētiņas, galu galā valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa, tālākai sakopšanai. «Jēkaba» projekts ir devis iespēju Sabilei kļūt vēl starptautiski atpazīstamākai līdz ar Pedvāles Starptautiskās mākslinieku rezidences atvēršanu, uz kuru sāk braukt mākslinieki no malu malām.
Gan Valsts prezidents, gan kultūras ministrs savās centra atklāšanas runās uzsvēra — tagad viss ir jūsu, sabilnieku, rokās! Vai tas ir tas, ko jūs vērtēsiet par labu esam vai arī atkal nebūs gana labs… Tie, kuri atceras 2001. gadu, kad Ojārs Feldbergs ar Zviedrijas valsts atbalstu aizsāka Sabiles — bijušās ebreju pilsētiņas sinagogas nama restaurāciju, un visi tie, kas, klausoties ebreju muzikantu skumjajā muzicēšanā zālē ar milzīgu bedri vidū un vecu ķieģeļu kaudzēm apkārt, cerējām, ka šis nams pēc reanimācijas būs vajadzīgs daudziem jo daudziem cilvēkiem. Vai tas tā notika? Šodien atkal jācer, ka tādi laiki nu tik tiešām ir pienākuši un jāvēl, lai nepietrūkst izturības un spēka mākslas, kultūras un tūrisma centra pamatkomandai — Gintai Petrai un Sandai Poriņai.
Šī bija īstā diena arī Sinagogas pirmās mākslas izstādes atklāšanai. Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un pasniedzēju darbu izstādei dots ļoti nozīmīgs nosaukums, tik derīgs šī nama nākamajiem apmeklētājiem — «Iedziļinos sevī — tevī, viņā, jūsos, mūsos, visos…», aicinot uz toleranci un otra darba iecietīgu novērtējumu. Izstāde ir absolūti konceptuāla, kā akadēmijas mācību uzdevums, ar indivīdu (bet politkorektu) centrā. Ir sajūtamas notiekošās pārmaiņas sabiedrībā — neziņa, nedrošība, svārstīgums — arī tāda var būt izstāde — nemaz ne skaista.
Jau vakara saules gaismās Briņķu kalnā sākās Ojāra Feldberga inscenētais audiovizuālais pasākums «Latvijas karogs», veltīts «Likuma par Latvijas Republikas karogu un ģerboni» pieņemšanas simtgadei. Pirms 100 gadiem un trīs dienām, 1921. gada 15. jūnijā, Satversmes Sapulces III sesijas 35. sēdē, steidzamības kārtā divos lasījumos tika pieņemts šis likums. Ja valsts karoga (karmīnsarkans, ar baltu svītru, proporcijā 2:1:2) apstiprināšana un balsošana par to noritēja ātri un bez aizķeršanās, tad ģerboņa pieņemšana nav gājusi tik viegli. Kā — to tad mēs, nedaudzi klātesošie, arī performances dalībnieki Pastendes pašdarbības kolektīvi un jauktais koris «Balsis» Inta Teterovska vadībā, tagad esam uzzinājuši. Izšķirošais lēmums — 68 balsis par, pret — 0, atturējās — 30. Balsošana šajā vakarā Sabilē notika vides mākslas objektā «Sapulce», katram pastendniekam paceļot savu sarkanbaltsarkano, pretsaules gaismās mirdzošo karodziņu. Taču paši emocionālākie brīži saistās ar šī vakara skaisto kopnoskaņu un norises vietu — ainavu: lielais Briņķu kalns (nu gluži kā Rainim Briē kalns Kastaņjolā), kurā jākāpj pret sauli, lai paceltu lielo karogu, tad kora «Balsis» skaistais uznāciens no aizkalna un kora apbrīnojami dzidrā dziedāšana (J. Norviļa «Vakarjunda», J. Lūsēna «Karoga dziesma», J. Mediņa «Tev mūžam dzīvot, Latvija!», Ē. Ešenvalda «Dvēsles dziesma»), prezidenta svinīgā uzruna, aktiera Māra Andersona profesionālie tekstu un dzejas lasījumi. Ministrs Nauris Puntulis savā runā piemin, ka Pedvāles Mākslas parks prot atzīmēt valstiski svarīgus notikumus pa savam — dabā, saistībā ar vizuālo mākslu un citu veidu mākslām, nopietni iedziļinoties pagātnē, bet interpretējot laikmetīgi.
