Attālinātās sacensības — jauna pieredze sporta līnijdejās

Provinces Cilvēks Pandēmijā

Lai arī nekad nav notikušas sacensības sporta līnijdejās attālinātā formā un tā ir pavisam jauna pieredze, tas nav bijis šķērslis divpadsmit gadus vecajai Talsu dejotājai Annei Annijai Brālei 6. jūnijā Spānijas līnijdeju sacensībās iegūt pārliecinošu pirmo vietu.

Modes deju studijas «Elfas» vadītāja Eva Fricberga nenoliedz, ka šai dejotājai ir īpaša harizma, ko nevar nepamanīt, un tā kopā ar zināšanām, ieguldīto darbu, attieksmi un talantu arī ir atslēga uzvarai, kaut dzīšanās pēc vietām pavisam noteikti nav galvenā motivācija, jo svarīgs ir prieks un iespēja piedalīties. «Iesākumā sacensības notika tiešsaistes laikā, bet vēlāk pārgāja uz iesūtītajiem video. Līdz šim ir bijušas trīs sacensības, un visās tajās esam piedalījušās. Līdz konkrētam datumam ir jāiesūta video, tad attiecīgi šie video tiek salikti pa divīzijām un translēti kā sacensības. Žūrija iesūtīto izvērtē un saliek vietas. Vakarā pēc sacensībām ir oficiālā ceremonija, kad izkristalizējas šie uzvarētāju piecinieki un tiek paziņoti līderi,» pastāsta Eva un piebilst, ka tāpat sēž un gaida rezultātus ar trīcošu sirdi, lai gan klātienes satraukums, protams ir kaut kas cits.
Nebijušas iespējas
Sacensību posmi katru gadu ir vienā un tai pašā laikā. Piemēram, Rīgā ir pirmais posms februārī, Berlīnē ir otrais posms martā, tāpat ir Zviedrijas posms, Itālijas, Lietuvas un citi. Šajā pandēmijas laikā ir valstis, kas savu dalību ir atcēlušas, bet citas ir izvēlējušās digitālos risinājumus. «Un šādā veidā mums bija iespēja piedalīties Spānijas posmā, kaut nekad tur neesam bijušas. Katrā ziņā šāds sacensību risinājums nemazina pacilātību. Protams, tas nav tas pats, kas klātienē, bet vismaz kaut kas notiek. Digitālajās sacensībās dejo divas dejas. Parasti klātienē standarta sacensībās bija sešas. Lai nav tā, ka jāsēž vairākas diennaktis pie televizora, šādos apstākļos dejo divas dejas. Tika ņemts vērā, ka liela daļa trenēties klātienē nevar, tādēļ nevar sagatavot šīs sešas dejas, un valsi galu galā istabā neizdejosi. Un treniņi ir, mēs gatavojamies un pucējamies. (Smejas.) Mums ir vismaz kaut kas, kas uztur ieguldīto darbu tonusā,» prieku neslēpj aktīvā trenere. Jautāta, vai filmēšana neaizņem milzīgu laiku, jo, redzot kādu kļūdu, bieži vien gribas filmēt atkārtoti un tā tas var ievilkties līdz absurdai bezgalībai, trenere teic, ka tā vis neesot un bērni izlemj paši, vai ir labi un vai var sūtīt. Un viņi sevi nekritizē kā pieaugušie,» ar vieglumu bērnu un jauniešu attieksmi pret kļūdām atklāj Eva.
Primārais ir pašu prieks
Deju studijas vadītāja parasti jautā meitenēm, vai nepieciešams filmēt atkārtoti, vai arī viņas savu izpildījumu vērtē atzinīgi, un tad dejotājas pašas vadās pēc sajūtām. «Tās kļūdiņas jau būs šā vai tā. Lai dabūtu to apaļo desmitnieku, noteikti varētu labot un labot. Bet mēs netiecamies pēc vietām. Mums tas ir vaļasprieks, un vēlamies to sajūtu un prieku. Un tad, ja uzfilmē un kopumā pašām liekas, ka ir labi, tad necenšamies līdz maksimumam par katru cenu ko uzlabot. Šis noteikti nav stāsts par perfekcionismu. Primārais ir pašu prieks. Jā, ir jābūt skaisti, ir jābūt pabeigti, ka var redzēt, ka pamata lietas ir ievērotas, bet tad darbiņš tiek izdarīts un bez stresa. Šogad ir trīs sacensības, kurās esam startējuši. Anne Annija Brāle visās trijās un Luīze Amola no Rojas. Tās ir godalgotās meitenes. Un vēl māsas Paula un Grēta Bodnieces, kas dejo manā studijā, bet vēl konsultējas citur, iekļuva pieciniekā. Runājot par sacensībām, tās visas ir reģistrētas Pasaules kantri deju federācijā un tā organizē šīs sacensības. Reitingos Anne no Latvijas dalībniekiem ir augšgalā. Un piektā vieta kopsummā visā pasaulē pēc vinnēto posmu punktiem. No latviešiem visaugstāk,» gandarījuma prieku atklāj deju studijas vadītāja.
Notiek gatavošanās jaunām sacensībām
Jautājot par tālākiem notikumiem, trenere Eva atklāj, ka 28. jūnijā notiks video filmēšana Eiropas posmam, kas paredzēts 18. jūlijā, ko aplūkot var ikviens interesents «European Country Western Dance Championships» «Facebook» lapā. Un tur piedalīsies vairāk meiteņu. Treniņi telpās gan visu laiku nevarēja notikt. «Sākumā trenējāmies attālināti «Zoom» platformā, bet martā uzlikām cepures, savilkām pufaikas un dejojām ārā. (Smejas.) Man visu kovidlaiku ir teiciens par to, ka tie, kas grib, tie jau dara. Tie, kas grib, tie atrod, kā darīt. Un viss notiek! Dejojot sporta līnijdejas, ir divu veidu iespējas. Var dejot «classic — line», kur ir tradicionālās dejas: čača, džaivs, valsis, hip—hop — nu pazīstamākās. Un tad ir «modern—line», kur ir mūsdienīgas brīva stila dejas. Un sacensībās var piedalīties abās. Anne Annija Brāle piedalījās abās divīzijās un abās dabūja pirmās vietas. Un arī otrajā čempionātā arī viņa dabūja abas pirmās vietas. Un galu galā sanāca, ka no sešām iespējām viņa ir dabūjusi piecas zelta godalgas un vienu sudraba. Tas ir ļoti labs sasniegums. Ikdienā viņa dejo «Elfās» un paralēli strādā ar sporta līnijdejām,» dalās deju studijas vadītāja Eva Fricberga.
Pilnvērtīgs komplekts
Sporta līnijdejas ir tas pats, kas sacensību līnijdejas. Dejotāji tiek gatavoti sacensībām. Ir noteikumi — obligāti deju zābaciņi, jāpārvalda visi deju stili un jāpārzina pamattehnika. «Visas specifiskās tehnikas ir jāpārvalda. Es katru gadu braucu uz semināriem un federācijas rīkotajiem kursiem papildināt savas zināšanas stilos. Tajos labprāt dalās ar tehniskākām zināšanām dažādos deju stilos. Savukārt mēs kā instruktori to uztveram un mācām saviem audzēkņiem. Sacensībās ir vienota vērtēšanas sistēma. Idejiski viņi paši izdeva noteikumus, paši sniedz materiālu, no kā attiecīgi mācīties, sniedz dejas, dala divīzijas un koordinē procesu. Un mēs esam federācijas biedri. Tur ir vesela sistēma. Tāpēc jau vari ar vienām un tām pašām dejām braukt, piemēram, gan uz Dienvidāfriku, gan braukt uz Koreju… Mēs visi darām vienu lietu pēc vieniem noteikumiem. Iemācāmies pašas, tad dodam zināšanas audzēkņiem, un tie mācās. Tad ir tas rūpīgais darbs. Daudz no svara, kā instruktors māk iemācīt, cik daudz pats zina un var. Zināšanas, ieguldītais darbs un talants ir pilnvērtīgs komplekts, kas maksimāli labākā izpildījumā dod uzvaru,» atklāj pieredzes bagātā deju pasniedzēja.
Kā ar improvizāciju?
Ja runājam par improvizācijas iespējām sporta līnijdejās, tad jārunā par atdevi un to, kā dejotājs deju atspoguļo skatītājiem un žūrijai. «Improvizāciju var redzēt roku kustībās, sejas izteiksmē, specifiskos knifiņos, ko var ielikt no sevis,» skaidro Eva. «Es bērniem tieši to mācu, lai meklē savu stilu, savu «rozīnīti», kaut ko, pēc kā atpazīst tieši viņu. Svarīgi, lai ir tā saucamais savs «rokraksts. Jau mazi bērni būdami, viņi meklē to rokrakstu un citreiz pat nenojauš, ka tāds viņiem ir. Tas ir jāsatausta. Ar zināšanām un tehniku vien nepietiek. Kā es to deju nesu, tā ir tā improvizācija. Jaunieši mīl izpausties hip—hopā jeb funky stilā. Tur ir tā improvizācija — atdeve, un tas, kas nāk no bērna. Te jārunā arī par harizmu. To pat nevar izskaidrot. Mēs to saucam par laukuma harizmu. Ir tādi, kuriem pie tās ir jāpiestrādā, bet var atnākt bērns, kurā šis harizmātisms jau ir paša personībā. Un tāds pavisam noteikti uz laukuma būs pamanāmāks. Un arī pedagogi pie tā strādā un bērnos attīsta. Tam ir jābūt, un pasniedzēji māca bērniem atvērties, lai tie paši mācās sataustīt to noslēpušos harizmātismu, ja tie nav droši, ka tas tiem ir,» dalās trenere, vēlreiz uzsverot, ka Anne Annija patiešām ir ar to apveltīta. Viņa to novērtē kā brīnišķīgu dāvanu, uzsverot, ka tā ir liela veiksme draugu kompānijās, jo tāds cilvēks notur tonusu. «Viņiem viss notiek ātrāk un vieglāk. Ja runājam par skatuvi un šovu, tad tur harizmātismam ir ļoti liela loma,» atzīst trenere. «Grupu darbā gan ir citādāk, jo tur skatās kā uz vienumu, Tur jāprot visai grupai piedot to garšu un sajūtu. Stāja, tērpi, attieksme — tas to piedod. Ieraugi to un redzi, ka tā ir vizītkarte. Tas viss ir tik specifisks. Bez harizmātisma nevar. Katrā ziņā — ir daudz jāiegulda. Visas manas līnijdejotājas nāk no manas studijas, kur ir jau ielikti visi pamati. Līnijdejas ir tāda kā papilddisciplīna, kad jāsadala savs brīvais laiks papildus treniņiem un arī pastrādāšanai mājās. Tāpat vecākiem ir papildu ieguldījums tērpu ziņā un braucieniem uz citiem posmiem. Un šoreiz pēdējās Spānijas sacensībās Anne Annija Brāle bija stabila līdere. Redzu, ka latviešu bērni un jaunieši ir ļoti labi dejotāji. Mēs priecājamies arī par citiem. Un, kad redzu savu meiteņu pārliecinošu uzvaru, tad tas prieks ir tik liels!»