«Šādos apstākļos neko nevar plānot, jo nav saprotams, ar ko jārēķinās»

Provinces Cilvēks Pandēmijā

Izglītība ir joma, ko «Covid-19» ierobežojumi skāruši pilnā spektrā. Šis gads skolēniem rit un tūlīt noslēgsies, esot attālinātā mācību procesā, tādēļ tika uzrunāts Talsu novada izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps, lai noskaidrotu, kāds šis 2020./2021. mācību gads bijis.

— Tūlīt noslēgsies 2020./2021. mācību gads. Kādi ir secinājumi par attālināto mācību procesu?
— Pagājušais mācību gads beidzās ar attālinātu mācīšanos, tāpēc šis mācību gads iesākās jau drošāk, jo bija pieredze. Iedomāties jau varbūt kāds iedomājās, ka šis mācību gads varētu izvērsties tāds, kāds izvērtās, bet diez vai kāds līdz galam ticēja, ka gandrīz viss gads paies, mācoties attālināti. To neviens negaidīja. Lai pateiktu, vai tas bija veiksmīgs, neveiksmīgs, sekmīgs vai nesekmīgs, ir jāsaprot, ar ko mēs to salīdzinām. Ja salīdzinām ar mācībām klātienē, protams, ka zināšanas, ko ieguvuši bērni, nav tik augstā līmenī, īpaši akadēmiskās. Bija jāmācās pašiem. Tie, kas mācās tālmācībā, to dara apzināti un saprot, ka arī jāmācās būs pašiem. Viņi ar to rēķinās. Un varbūt kāda skolēnu daļa dzīvo pēc principa — jo mazāk jāmācās, jo vairāk var izlīferēties, jo labāk, — tāpēc viss ir atkarīgs no tā, cik skolēns pats ir motivēts. Bet tie skolēni, kas ir pārāk pedantiski, bieži vien piedzīvo psiholoģisku vai mentālu stresu. Tādos gadījumos skolēni noteikti bija grūtākā situācijā, nekā tad, ja mācītos klātienē. Tā tas ir. Nav jau zināms arī par nākamo gadu, kā tas iesāksies. Kurš tad to zina?
— Vai neziņa par to, kāda situācija būs, piemēram, nākamajā nedēļā, šādos apstākļos nav liels traucēklis?
— Jā! Cita lieta ir tā, ja mēs saprastu, cik ilgi visa šī situācija turpināsies. Šādos apstākļos neko nevar plānot, jo nav saprotams, ar ko jārēķinās. Tad arī būtu citādāk. Šobrīd skolotāji tajās pašās mazajās klasēs uzdod mācību uzdevumus tādus, lai skolēni pēc iespējas vairāk apgūtu. Un ir arī pedantiskie vecāki, kuriem liekas, ka bērnam patiešām viss simtprocentīgi ir jāapgūst, nevis to, ka skolotājs ir iedevis varbūt plašāku skatījumu. Tad arī daudz jāpūlas. Ja mēs zinātu, kad viss šis beigsies, tad skolotāji no visas mācību vielas varētu iedot to esenci. To, ko zina, ka nākotnē tas noderēs, obligāto vielu, kas jāapgūst, piemēram, reizrēķins. Ir jau kaut kādas lietas, kas viņu dzīvē varbūt nebūs tik svarīgas. Es negribu nosaukt konkrēti, bet droši vien jau, ka tādas ir…
— Kā ir ar skolotājiem? Vai ir kāds, kas nav izturējis slodzi un uzrakstījis lūgumu par atbrīvošanu no darba? Esmu dzirdējusi, ka ir kādi pedagogi, kam veselība nav izturējusi jaunos apstākļus.
— Būtībā tā ir katras skolas iekšējā lieta. Skolotājiem, protams, ir bijušas slimību lapas, arī ilgstošas slimības lapas, un, iespējams, ir skolotāji, kas ir salūzuši un kam ir vajadzīga rehabilitācija, sevis piepildīšana un psiholoģiska atjaunošanās… Bet ir pedagogi, kam šis laiks rit viegli un viņi ir piepildīti. Tas viss ir atkarīgs no paša pedagoga un tā, kā viņš šai lietai pieiet. Viegli, protams, nav.
— Kā šogad ar eksāmeniem pamatskolas un vidusskolas beidzējiem?
— Eksāmeni devītajām klasēm nav. Noslēguma darbi būs obligātie diagnosticējošie darbi latviešu valodā un matemātikā, kā arī pēc skolas izvēles varēs kārtot diagnosticējošos darbus svešvalodā, Latvijas vēsturē, dabaszinībās. Tie ir domāti tam, lai diagnosticētu situāciju, kas ir apgūts un kas nav, lai sagatavotos nākamajam apmācības procesam. Arī pats bērns varēs novērtēt savas zināšanas un to, kas vēl jāapgūst. Šo darbu rezultāts neietekmē ne semestra, ne gada vērtējumu, bet pēc tiem, protams, skolotājs var izdarīt secinājumu par skolēnu zināšanām un ņemt tās vērā. Šiem diagnosticējošiem darbiem nav tik liels svars kā eksāmeniem. Ja vērtējums nav sekmīgs, tas nenozīmē, ka viņš skolu nepabeidz. Ja gada vērtējums ir sekmīgs, bet diagnosticējošā darbā varbūt it tikai pieci procenti, skolu viņš ir pabeidzis. Bet vidusskolas beidzējiem, lai iegūtu atestātu par vidējo izglītību, nebūs obligāti jākārto ceturtais jeb izvēles eksāmens. Būs jākārto tikai obligātie centralizētie eksāmeni, no kuriem viens jau ir aizritējis. Svešvalodā jau ir noticis, bet jākārto vēl ir matemātikā un latviešu valodā. Eksāmeni notiek klātienē. Izvēles eksāmens šogad nav obligāts, bet, ja skolēnam ir vēlme to kārtot vai arī nepieciešamība, lai iestātos augstskolā, tad to droši var darīt. Bet būtībā ļoti maz to izvēlas.