Agrita BlumbergaJau piekto gadu AS «Latvijas Valsts meži» (LVM) organizētajā stipendiju konkursā «LVM Bioekonomikas skola» jaunieši no visas Latvijas risināja jautājumus, kas skar inovatīvo bioekonomikas jomu. Šogad 1. vietu un 700 eiro lielu stipendiju, veidojot video vēstījumu saviem vienaudžiem, izcīnīja Talsu Valsts ģimnāzijas audzēknis Roberts Pičukans.
Stipendiju konkursa «LVM Bioekonomikas skola» tēma bija saistīta ar koksnes biorafinēšanu (koksnes atgriezumu un pārpalikumu pārstrādi). Trīs kārtās jauniešiem bija jāsniedz savs redzējums par to, kas ir koksnes biorafinēšana un kāda ir tās nozīme bioekonomikā. Kopumā stipendiju konkursā piedalījās vairāk nekā 100 jauniešu no visas Latvijas. Pirmās divas konkursa kārtas pārvarēja 47 vidusskolēni. Trešajā kārtā dalībnieki tika aicināti veidot minūtes garu video vēstījumu saviem vienaudžiem ANO Starptautiskajā meža dienā, kas ik gadu tiek atzīmēta 21. martā. Video tēma bija «Koksnes biorafinēšana» — vēstījumā bija jāatklāj koksnes produktu loma klimata pārmaiņu mazināšanā un inovāciju radīšanā. Visi trešās kārtas video tika reģistrēti LVM facebook lapā, kur ikviens varēja nodot balsi par sev tīkamāko vēstījumu. Gala rezultātu noteica žūrijas vērtējums un publiskais balsojums.
1. vietas ieguvējs Roberts Pičukans skaidro, ka par iespēju piedalīties konkursā viņu informēja skolotāja Ieva Smildzēja, bet konkursa gaitā atbalstu sniedza ķīmijas skolotāja Ilze Ventiņa. «Jau sākotnēji mani piesaistīja vārds «bioekonomika», taču galīgo lēmumu pieņēmu, uzzinot, ka būs jāveido plakāts. Pēdējā gada laikā esmu aizrāvies ar grafisko dizainu — vēlējos pārbaudīt un pilnveidot savas prasmes. Konkursa pirmajā kārtā izgāju cauri dažādām iterācijām, līdz nonācu pie gala rezultāta. Starpposmos griezos pēc palīdzības pie ķīmijas skolotājas Ilzes Ventiņas. Otrajā kārtā dalībnieki tiešsaistē tikās ar LVM, SIA «Rīgas meži», AS «Latvijas finieris» un citu uzņēmumu pārstāvjiem, kuri ikdienā nodarbojas gan ar mežizstrādi un tās koksnes resursu optimizāciju, gan sabiedrības izglītošanu. Bija arī nelieli testi, taču uz kopvērtējuma rezultātu tie neatsaucās.»
«Trešā kārta bija visgrūtākā, jo video montāžā man nav lielas pieredzes. Vēlējos izveidot kaut ko unikālu un muzikālu, kas iekļautos video formātā. Melodija, kas dzirdama video, ir ņemta no grupas «Ansamblis Manta» dziesmas «Bērni». Vēlējos radīt priecīgu, ne pārāk nopietnu video, jo tieši tā iespējams piesaistīt visvairāk uzmanības. Cilvēku prātā iestrēgst nevis liela vārdu gūzma, bet gan neliela informācijas deva. Dziesmas radīšanā man palīdzēja Marta Kalāce, kura pārrakstīja oriģinālās dziesmas notis, lai dziesmu varētu pārkārtot. Mūzikas producēšanā vēl esmu iesācējs — sāku par to interesēties tikai pagājušajā vasarā,» atklāj Roberts.
Ar dziesmas palīdzību jaunietis vēlējās aktualizēt jautājumu par koksnes izmantošanu un biorafinēšanu, kas ļautu samazināt naftas patēriņu un atkarību no tās. «Pārstrādājot koksnes atgriezumus un pārpalikumus noderīgās vielās un produktos, tiek iegūti medicīnas preparāti (piemēram, betulīns), kā arī degviela (biodīzelis) un termoizolācijas putas. Biorafinēšana līdzinās naftas pārstrādei — ogļūdeņraži tiek pārveidoti visdažādākajos produktos, taču šie ogļūdeņraži nāk nevis no naftas, bet gan koksnes. Tādējādi no zemes garozas netiek atbrīvots oglekļa dioksīds, bet tas caur koksni tiek uzsūkts no zemes atmosfēras. Pat sadedzinot šādu produktu, oglekļa nospiedums būtu neitrāls. Biorafinēšana veicina arī koka izmantošanu ēku būvniecībai, jo atgriezumi spēj nest pelņu, tādējādi samazinot koksnes produktu izmaksas. Koka krēsls sevī ietver CO2 — ja tas netiek sadedzināts vai izmests, tas spēj noturēt oglekli ārpus atmosfēras un samazināt klimata pārmaiņas.
Esmu iedziļinājies dažādos nozaru aspektos — par bioloģiju, ģeogrāfiju un ķīmiju interesējos jau kopš pamatskolas. Mūsdienās cilvēki ir ļoti atrauti no vides. Diemžēl arī man no urbānās ikdienas izrauties sanāk reti. Kad tas izdodas, jūtos kā liekulis, baudot dabu, kamēr ar savu dzīvesveidu aktīvi piedalos tās bojāejā. Šī iemesla dēļ daru visu iespējamo, lai nelabvēlīgo ietekmi uz vidi samazinātu,» apņēmību pauž jaunietis.
