«Panākumi prasa laiku un pacietību»

Sports

Marta sākumā no pasaules čempionāta jauniešiem un junioriem atgriezās 17 gadus vecā Talsu novada sporta skolas biatloniste Viktorija Spruģevica. Paralēli biatlonam jauniete piedalās vienā no lielākajiem Latvijas kalnu riteņbraukšanas seriāliem un aktīvi darbojas Jaunsardzē. Viņa ir pārliecināta, ka panākumi nerodas tāpat vien, — lai kaut ko sasniegtu, treniņu procesā jāiegulda darbs un pacietība.
«Ar biatlonu sāku nodarboties 2. vai 3. klasē — tas bija tik sen, ka vairs neatceros. Tolaik par sporta skolotāju Pastendes pamatskolā strādāja Kaspars Sakniņš. Kopā ar vēl divām klasesbiedrenēm atsaucos viņa aicinājumam apmeklēt biatlona treniņus, kas pēc stundām notika sporta laukumā. Visvairāk mani šajā sporta veidā aizrauj izaicinājumi — domāju, ka biatlons ir viens no sarežģītākajiem sporta veidiem. Tā kā tas nav vienas sezonas sporta veids, treniņi notiek visu gadu. Skolas laikā trenējos sešas dienas nedēļā — mēģinu septiņas dienas, bet nedaudz laika atvēlu arī atpūtai. Treniņi sastāv no skriešanas, slēpošanas, šaušanas, imitācijām un riteņbraukšanas — tas ir atkarīgs no sezonas un laikapstākļiem. Brīvlaikos piedalos nometnēs, kur treniņi notiek divas reizes dienā. Kā sportiste es vēlētos, lai šādas nometnes notiktu biežāk, bet skola un citi pienākumi prasa savu,» atklāj Viktorija.
Lai gan šobrīd valstī un pasaulē notiekošā dēļ jaunietes ikdienas ritms ir mainījies, viņa uz izmaiņām skatās pozitīvi. «Pirmais pusgads bija pagrūts, jo neviens nezināja, kas notiek, un nebija iespējams tikties ar draugiem, bet tagad viss ir nostājies savās vietās. Es pat teiktu, ka attālinātās mācības sniedz zināmas priekšrocības. Iepriekš bija grūtāk, jo pēc treniņiem mājās biju ap 19.00 un bija jāatvēl laiks mājasdarbiem. Kaut kādā mērā skolēniem šobrīd ir vieglāk. Protams, saņemties ir grūtāk, jo slinkums dara savu. Grūtības sagādā arī komunikācija ar pedagogiem. Problēmas, ar kurām jaunieši šobrīd sastopas, ir līdzīgas, bet ikviens ir guvis kādu mācību. Es šajā situācijā iemācījos vairāk laika veltīt sev. Pašlaik, kad viss notiek attālināti, ir patīkami iziet ārā pasportot, izvēdināt galvu un pabūt prom no tehnoloģijām. Ir svarīgi turpināt kustēties un vajadzības gadījumā paņemt nelielu pauzīti.»
Arī biatlonā Viktorija ir piedzīvojusi brīžus, kad gribas paņemt pauzīti un visam atmest ar roku, bet tos veiksmīgi izdevies pārvarēt. «Katram sportistam ir tādi brīži, un katrs tos mēģina pārvarēt citādāk. Mans mērķis ir gūt labus rezultātus dažāda ranga sacensībās, bet ne vienmēr tas izdodas. Attiecos pret sportu kā pret darbu. Zinu — ja izdarīšu to, kas man jāizdara, atlikušo dienas daļu varēšu atpūsties. Apziņa, ka ir cilvēki, kuri sporto un cīnās ar sevi vairāk nekā es, palīdz saglabāt motivāciju. Ja gribi kļūt labāka, tev jādara savs darbs!» pārliecību pauž jauniete.
Runājot par sasniegumiem, Viktorija uzskata, ka lielākie sasniegumi vēl tikai priekšā. Līdz šim viņa ar labiem rezultātiem ir startējusi gan Latvijas čempionātos, gan Baltijas kausā, bet visspilgtāk viņai atmiņā iespiedušās vienas no pirmajām biatlona sacensībām. «Nezinu, kāpēc, bet vislabāk atceros vispārējās fiziskās sagatavotības sacensības. Biatlons man bija kaut kas jauns, līdz ar to visu līdz galam nesapratu. Neviens negaidīja, ka nostartēšu tik labi, bet kopvērtējumā biju pirmā. Arī pārējos posmos ieguvu augstas vietas. Visi bija nelielā šokā (smejas). Pasaules čempionātā jauniešiem desmit kilometru individuālajā distancē ieguvu 82. vietu, bet sešu kilometru sprintā — 90. vietu. Viss notika ļoti strauji, līdz ar to pietrūka laika, lai sagatavotos. Tas parādījās arī rezultātos. Nākotnē ceru tikt uz pasaules čempionātu un uzrādīt labākus rezultātus.
Pagaidām, piedaloties sacensībās, esmu bijusi tikai Austrijā un Igaunijā, bet ceru ka nākotnē tas mainīsies. Esmu redzējusi jaunas, skaistas vietas, satikusi citu valstu sportistus un guvusi jaunus draugus, ar kuriem mani vieno kopīgi mērķi. Kad ziemas sezona biatlonā beidzas, braucu ar riteni. Tas palīdz uzturēt fizisko slodzi un dažādot treniņus. Arī riteņbraukšana nav viegls sporta veids — sportists atdod visu, lai pēc iespējas ātrāk nokļūtu kalnā. Paralēli treniņiem darbojos Jaunsardzē — katru reizi iemācos un apgūstu ko jaunu. Cenšos vadīties pēc principa «katrs pats ir savas laimes kalējs». Ja gribi kaut ko sasniegt, tas jādara pašam!» pārdomās dalās Viktorija.