«Mūsu ēdiens ir mūsu enerģija!»

Veselība

Par Diānu Mazjāni uzzināju, pateicoties virtuālajai pasaulei, sākotnēji pat nezinot, ka viņa ir mūsējā — talseniece. Viņas Instagram konts sniedz ieskatu tajā, ka sieviete ir uzsākusi pavisam jaunu dzīves ceļu. Ar estētiski skaistām bildēm un tekstiem viņa spēj iedvesmot ikvienu — iet, mainīt, nepadoties! Diāna ir laimīga sieva, divu bērnu mamma, sporta skolotāja, veselīga uztura trenere un liela jo liela iedvesmotāja.

— Kā tava dzīve ir mainījusies pēdējo divu gadu laikā?
— Tā kā esmu divu bērnu mamma un bērni izaug, tad, atrodoties nepārtraukti mājās, sāku pievērst vairāk uzmanības sev — ko īsti es vēlos. Vēlējos atrast to savu izaicinājumu, to dzīves lielo mērķi, ko īsti darīt ar savu karjeru. Pabeidzu Latvijas Treneru tālākizglītības centru, kur ieguvu sertifikātus florbolā un fitnesā. Bet tad mūsu ģimenē pieteicās dēliņš un šo mazo plānu par treneri nācās nolikt malā. Kad mazais sāka apmeklēt bērnudārzu, man pa ilgiem laikiem (sešus gadus bijusi pilnas slodzes mamma) tika dota lieliska iespēja strādāt un pilnveidot sevi sporta jomā. Un tā nu šobrīd esmu Talsu Valsts ģimnāzijas sporta skolotāja sākumskolas klasītēm. Mans desmit gadu sapnis studēt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, lai tur iegūtu bakalaura grādu sporta zinātnē, ir beidzot piepildījies. Pēc vidusskolas aizgāju studēt juristos, ar iegūtajiem sporta sertifikātiem man ir diemžēl par maz un pilnveidot zināšanas nekad nav par vēlu. Maijā apritēs mans pirmais gads studentes lomā.
Instagramā tu dalies ar fenomenālu rezultātu — esi atbrīvojusies no 14 liekiem kilogramiem. Vai sākotnēji nebija grūti uz sevi lūkoties, redzot, ka neesi savā ideālajā formā?
— Tad, kad bija šie liekie kilogrami, man nemaz nebija tādu domu, ka tie ir tik daudz lieki. Sākumā likās, ka tie varētu būt aptuveni septiņi lieki kilogrami. Nekad īsti pirms tam nebiju piedomājusi pie sava uztura, kaut gan centāmies neēst našķus un izslēgt dažus pārtikas produktus (maizi, cukuru, piena produktus), vienmēr esmu saistījusi sevi tikai ar sportu. Ar sportu es esmu pilnībā uz «tu» — vienmēr, kad būs kādas fiziskās aktivitātes, būšu par un ar pilnu jaudu. Esmu ļoti azartiska, nezinu pat, no kuras puses ģimenē man ir šī spēcīgā rakstura iezīme (smejas). Tāpēc nekad tā īsti nebiju piedomājusi, ka svars man ir par lielu! Es zinu, kāda izskatījos pirms bērniem, un bija sajūta, ka negribu izskatīties nogurusi, kāda biju jau ilgāku laiku. Esmu jauna, un izskats man vienmēr ir bijis svarīgs, tāpēc arī centos aizvien vairāk pievērsties dažādām fiziskajām aktivitātēm — trenažieru zāle, zumba, florbols… Bet tāpat, atnākot mājās un atkal ēdot to, kas ierasts, neieguvu vēlamo rezultātu. Pienāca laiks, kad sapratu, ka ar cītīgo sportošanu nevaru nodzīt šos liekos kilogramus. Tad pieņēmu lēmumu, ka man ir jāmaina mans uztura plāns, lai attīrītu savu organismu no visa liekā. Bet kā jau visiem — uzsākt kaut ko pavisam kardinālu savā dzīvē ir diezgan grūti. Tāpēc atradu sev vislabāko atbalsta sistēmu un savu treneri Žaneti, lai uzsāktu izaicinājumu cīņā pret liekajiem taukiem. Ne tikai bija jāsāk rūpēties par sevi un ēst veselīgi, bet arī jāizglītojas — ko nozīmē veselīgs un sabalansēts uzturs. Protams, tas viss notika pakāpeniski, bet šobrīd esmu zaudējusi 14 liekus kilogramus.
— Kā uzturs, ko lieto šodien, atšķiras no tā, kāds tas bija pirms tam!
— Uzturs pirms tam bija tāds pats, kāds ikvienam tradicionālajam latvietim — vārīti, cepti kartupeļi, dažādas mērces, karbonādes, makaroni, našķi… Sātīgs, trekns ēdiens, kurš nedod vajadzīgo enerģiju. Tie visi bija vienkāršie ogļhidrāti, kuri mums nav nepieciešami tik lielā daudzumā, porciju izmērs arī bija neatbilstošs, par ēšanas laikiem nemaz nerunājot. Man bija slikta vielmaiņa, tagad to zinu skaidri, jo tagad tā ir sakārtota. Un arī zinu iemeslus, kāpēc gremošanas sistēmā bija problēmas. Traki, bet nekad tā īsti neskatījos, ko īsti apēdu, — par daudz vai par maz un cikos. Man bija citādāka domāšana, ka varu aiziet uz treniņu un visas liekās kalorijas nodzīt, bet realitātē tā tas nebūt nenotika. Svarīgi jau nav domāt tikai par savu svaru un izskatu, bet arī par sajūtām, emocijām — tas viss liecināja par to, ka kaut kas ir jāmaina, un manā gadījumā tas bija uzturs.
— Bieži vien ir redzams, ka tavos kulinārijas eksperimentos piedalās arī vīrs — fotogrāfs Ainārs Mazjānis. Tad līdzās sev esi parāvusi arī visu savu ģimeni — ēst veselīgāk un pilnvērtīgāk?
— Viņiem vienkārši nebija variantu! (Smejas.) Līdzko sāku mainīt sava šķīvja izskatu — tas palika krāsaināks, daudz zaļāks, pilnvērtīgāks, — arī viņiem radās interese. Nu kuram gan nepatīk skaistas un izteiksmīgas lietas? Paliku aizvien zinošāka, uzzināju, kuros produktos ir vairāk uzturvielu, kāda ir to enerģētiskā vērtība. Gandrīz katram latvietim kartupelis ir nozīmīgs, jo tas ir ierastais ēdiens, bet patiesībā tas mūsu organismam nemaz nav vērtīgs. Vārītam kartupelim ir augsts glikēmiskais indekss. Jo augstāks indekss, jo straujāk glikoze pēc ēšanas uzsūcas asinīs, uz ko organisms atbild ar tikpat strauju insulīna līmeņa pieaugumu. Un par daudz insulīna ir slikti — var radīt vājuma sajūtu jau pēc 20—30 minūtēm (nāk miegs) un visai drīz pēc maltītes atkal gribas ēst. Jo vairāk ēdienā ir šķiedrvielu, jo zemāks glikēmiskais indekss, piemēram, svaigam burkānam — 35, vārītam burkānam — 85! Arī saldumos, našķos ir maz uzturvielu, līdz ar to šie produkti drīzāk veidos jaunus taukus, nekā iedos vajadzīgo enerģiju. Ja mēs visu šo informāciju saliekam kopā, tad uzzinām, kas ir vielmaiņa, kas ir bioritms, kas ir šis glikēmiskais indekss, un ar izpratni veidojam savu ikdienas uzturu. Es izvēlos bērniem dot tos produktus, kurus paši izvēlamies, lai viņiem būtu visas nepieciešamās uzturvielas un minerālvielas viņu augšanai un attīstībai. Es mainīju visu ēdienkarti mums visiem!
— Vai viņi tā labprātīgi uz to parakstījās?
— Vīram arī bija daži lieki kilogrami, tieši vēdera daļā. Vai zini, kāpēc izveidojas liekais svars tieši uz vēdera? Jo tur sakrājas šie liekie (saliktie) ogļhidrāti, kurus organisms tik ātri nevar pārstrādāt, tie visbiežāk ir miltu izstrādājumi. Vīram noteikti bija forši skatīties, kā pazūd pirmie pieci kilogrami un vēders paliek aizvien pievilcīgāks. Un tā mēs dzīvojam jau kādu laiciņu, un mums ļoti patīk savs uztura plāns. Bērniem šķīvji izskatās krāsaini, ātri viss pagatavojams. Ļoti svarīgs ir arī gatavošanas process, ja mēs pārāk daudz visu ko sautējam, cepam, sutinām, tad ēdienam pazūd šīs labās vērtības. Ja tu to visu saproti, tad, kāpēc taisīt ēdienu, pazaudējot vērtīgo, ja tu vari pagatavot ēdienu, to nedaudz apsutinot, nedaudz pavārot, patvaicējot — tur visa enerģētiskā vērtība saglabājas. Mūsu ēdiens ir mūsu enerģija! Tāpēc esam tik aktīvi, priecīgi un vēl vairāk varam sportot.
— Esi minējusi, ka iepērkaties reizi nedēļā, vai arī tā ir viena no veiksmes atslēgām?
— Tas mums atvieglo ekonomisko jautājumu un arī ietaupām ļoti daudz laika. Ejam uz veikalu vienu reizi, citreiz divas reizes nedēļā, pirms tam izveidojam sarakstu, kurā pārsvarā ir dārzeņi, augļi, salātu lapas, dievinām spinātus, rukolu un seleriju. Kartupeļu vietā iegādājamies kāli. Pamēģiniet zupā ielikt kāli, tas iedos daudz vairāk uzturvielu nekā kartupelis un garšas tikai nedaudz atšķiras…
— Vai jūs ikdienā mēdzat ēst arī neveselīgo pārtiku — čipsus, picas, burgerus, vai tomēr aizvietojat ar ko citu?
— Visus tos mīļos ēdienus esam iemācījušies uztaisīt ar garšīgām un veselīgām alternatīvām. Arī pirms tam nebijām lielie čipsu vai kārumu cienītāji. Mana vājība ir saldējums, bet tas, protams, ir bagātīgs ar daudz kaloriju. Tagad esam to iemācījušies pagatavot ar tofu jeb sojas sieru. Tāpat gatavojam labo čipsu versiju — pilngraudu tortiljas izcepam cepeškrāsnī trijstūra formiņās — kopā ar paštaisītu gvakamoli mērci — lieliska uzkoda, skatoties filmas. Arī tās pašas tortiljas varam izmantot picas pagatavošanā. Mēs nepērkam neko jau pagatavotu, paši gatavojam mērces, salātus, picas, burgerus.
— Kā tu teiktu — darbs ar sevi ir viegls vai grūts?
— Pieņemt lēmumu, ka es izskatos ne tā, ka svars ir ne tā, nav nemaz tik viegli! Spoguļattēls par to liecināja. Saprast to, ka kaut kas ir jāmaina, nāca tikai pakāpeniski. Vīrs arī teica: «Ja tu nemainīsi uzturu, nekas tevī nemainīsies!» Bet tad es vienmēr protestēju, ka es taču esmu sportiste un savu uzturu nemainīšu. Uzturs ir 80% un sports ir tikai 20% — tā bija mana teorija, ne prakse. Sportot gāju, lai tas man sniegtu laimes hormonus, prieku, enerģiju un arī iegūtu savu rezultātu. Vienmēr esmu vēlējusies redzēt savu presīti. Izaicinājums mainīt savu uztura plānu bija kaut kas jauns, interesants un tajā pašā laikā ļoti aizraujošs. Ar vīru jau sen par to domājām un meklējām veselīgas receptes, lai uzlabotu mūsu ikdienu. Izaicinājums sākās reizē ar studijām, kas 31 gada vecumā ir pavisam neierasti, jo nav jau vairāk 18… Tāpēc darbs ar sevi sākumā nebūt nav viegls, bet tas ir tā vērts. Ar to arī sāku — ar sevi. Šis ir labākais lēmums manā dzīvē, izmainījos gan pati, gan mana ģimene, gan attiecības ar pārējo pasauli, un tagad jau palīdzu citiem iegūt savu rezultātu un sasniegt savus mērķus!
— Kāds būtu tavs ieteikums sievietēm, kā sevi motivēt?
— Svarīgi ir atcerēties, ka motivācija jebkurā ceļā var apstāties vai nedaudz iepauzēt. Tad ir laiks saprast, kādēļ sāku, kādēļ to darīju un kādēļ vispār vēlos sevi mainīt. Droši var paņemt baltu papīra lapu un sarakstīt visas tās lietas, ko es nevēlos sevī redzēt. Manā gadījumā — nevēlos vairs būt nogurusi, jo tāda es biju, man šķita — pagulēšu diendusiņu un man būs jauna enerģija, bet tā tas nenotika. Es nevēlos vairs redzēt sevi lielās, platās 42. izmēra drēbēs. Nevēlos būt jaunā mamma ar sliktu garastāvokli, sliktu miegu un bez enerģijas. Salikt pa plauktiņiem, ko nevēlos, un saprast, kas īsti ir jāmaina — tad motivācija nebūs jāmeklē, tā būs ar tevi! Kā arī svarīgs ir atbalsts — manā gadījumā tā bija mana lieliskā trenere Žanete. Un, protams, baudīt pārvērtības! Sāksi starot pati no sevis un brīnīsies, kāpēc es paceļos piecus metrus virs zemes.
— Vai līdzās svara izmaiņām tu saskatīji jaunu Diānu — ar jauniem vaļaspriekiem, rakstura iezīmēm?
— Es jau vairāk nepazīstu savu veco versiju. Es jautāju vīram: «Ko tu vispār darīji kopā ar mani? Kā tu varēji mani izturēt?» Es biju ļoti ātri aizkaitināma, biju nogurusi, man nebija enerģijas. No rītiem negribēju celties, varēju ilgi gulšņāt gultā. Likās — rīta kafija ar pienu un cukuru man iedos vajadzīgo enerģiju, kā arī uzlabos vielmaiņu. Bet tas jau tā nenotika! Es godīgu varu apgalvot to, ka vairs nekad nevēlos satikt vai piedzīvot to veco sevis versiju. Skatījos ceļojumu bildes no Taizemes 2020. gada martā un domāju, ka biju labā formā. Katru reizi, dodoties ceļojumos, pirms tam centos vēl vairāk doties uz treniņiem — kārtīgiem, intensīviem, lai būtu labs rezultāts. Tagad skatos un jautāju sev — kur tur kāds rezultāts? Publicēju tikai tās bildes, kur ir kādi skati, esmu kaut kur tālāk vai platākās drēbēs. Īstenībā nebija labs rezultāts, bildes par to liecināja. Tas bija ļoti liels diskomforts. Tev nav jājūtas tā, ja tu vari justies pavisam citādāk — daudz labāk! Tagad man ir enerģija katru dienu, tādas diendusas vispār nepastāv, esmu bērniem priecīgāka mamma — ar viņiem ļoti daudz laika pavadām kopā, dauzāmies, lasām grāmatas, braucam dažādos piedzīvojumos, meža ekspedīcijās, rādām viņiem šo skaisto pasauli.
— Jūs daudz plānojat, tad noteikti esat izdomājuši arī jau savas nākotnes plānus!
— Mums ir dažādi lieli plāni, un viens no tiem ir padzīvot citur, ārpus Latvijas — siltākās zemēs. Taizeme mums iedeva ļoti labu piemēru, kā tur izskatās, kā tur var dzīvot, cik labi tur var justies. Mēs tur bijām aptuveni divas nedēļas, bet sapratām to, ka vēlamies obligāti tur atgriezties. Varbūt tā būs Taizeme, Vjetnama, Bali… Bet plāni un mērķi mums ir ļoti lieli, liela motivācija ir pabeigt sporta zinātni bakalaurā, kā arī palīdzēt citiem cilvēkiem sasniegt savus mērķus. Tā kā esmu veselīga dzīvesveida trenere, tad noteikti vēlēšos palīdzēt citiem saskatīt šo dzīvesveidu, iespējas kaut ko mainīt, uzlabot un justies labi sevī!
— Vai Talsi tev vienmēr ir bijuši sirsniņā?
— Es ļoti lepojos, ka esmu talseniece. Nodzīvojām sešus gadus Anglijā, un man ne reizi nebija sajūta, ka jūtos kā mājās. Latvija un, it sevišķi, Talsi vienmēr ir manā sirdī, es pat teiktu, ka esmu patriote. Talsos esmu dzimusi un augusi. Alisīte, mana meitiņa, mums piedzima Londonā, tad pārcēlāmies sākotnēji uz Rīgu, nevis Talsiem, bet tad sapratām, ka mums nav īsti iemesla īrēt tur dzīvokli, ja mēs kaut ko savu varam veidot Talsos. Un mums šeit radās iespēja izveidot savu trīs istabu dzīvoklīti, savu mājokli, kādu mēs paši vēlamies! Izmantojām šo iespēju un atkal atgriezos savā pilsētā, talsenieces statusā. Mēs mazos audzinām šeit, un es zināju, ka viņiem ir jābūt kopā ar visu savu ģimeni un radiniekiem.
— Tavs Instagram ar katru dienu top aizvien iedvesmojošāks, vai tavos nākotnes plānos būtu iedvesmot vēl lielāku auditoriju? Iespējams izveidot savu žurnālu, blogu, «Youtube» kanālu?
— Man ļoti patīk šis jautājums! Kad biju bērnu kopšanas atvaļinājumā, meklēju iespējas, kur piestrādāt, tā nu sāku veidot rakstiņus žurnālam «Bērniņu Gaidot». Veidoju rakstus par ķeizargriezienu, par grūtnieču vitamīniem (tie ir obligāti jāuzņem jebkura vecuma cilvēkam, it īpaši D vitamīns un Omega3). Tā kā iemaņas žurnāla rakstīšanā man ir! Vienmēr esmu domājusi arī, ko īsti darīt ar Instagram. Mums reiz tur bija tāds kā ģimenes konts, saucās mazjanisfamily. Jā, vīram ir skaistas bildes, ar ko dalīties, bet ko īsti stāstīt? Arī blogu man īsti nebija, par ko rakstīt. Bet šobrīd kā veselīgā dzīvesveida trenerei man ir tik daudz par ko stāstīt, runāt, rādīt, iedvesmot. Tāpēc arī pašlaik mans Instagram ir ļoti aktīvs, bet tas viss nāk dabīgi, nav tā — man obligāti šodien kaut kas ir jāpastāsta, bet man vienkārši gribas parādīt un iedvesmot, ka var dzīvot un justies labi, tikai mainot ēšanas ieradumus. Ideju jau noteikti ir daudz — iesaistīt gan ceļošanu, gan izveidot «Youtube» kanālu, apvienojot gan veselīgo dzīvesveidu, gan fiziskās aktivitātes, jo tas taču ir mans lauciņš!
— Nu tad padalies ar kādu savu receptīti!
— Patiesībā, es nekad dzīvē nedomāju, ka ēdīšu tunča picu. Vienmēr licies — zivis? Nē, nē, nē! Bet es pagaršoju šo picu, un tā ir tik lieliska! Tik bieži ar vīru kaut ko jaunu izmēģinām un sakām: «Ooo, šitas ir labākais ēdiens!» Bet nākamajā dienā atkal eksperimentējam, un atkal — tas pats teikums, bet ēdiens ir cits. Improvizējam daudz, arī no vietām, kur ceļojam, paņemam kādu receptīti.

(Kā pagatavot Diānas Mazjānes gardo tunča picu, lasiet pievienotajā galerijā!)