«Ja izzudīs dialekti, izzudīs arī valoda»

Personības

«Lai gan Talsos savas izloksnes nav, Talsi ir krustpunkts, kur dažādas izloksnes satiekas,» skaidro Latviešu valodas institūta pētniece Anete Ozola. Jaunā pētniece ar izcilību aizstāvējusi bakalaura darbu, kas veltīts lībiskā dialekta iezīmēm Talsu pilsētas runā, un arī viņas maģistra darbs būs veltīts Talsiem. Lai parunātu par valodas pētniecību, dialektu bagātību un to nozīmi ikdienā, aicināju Aneti uz sarunu.

— Kad un kā sāki pievērst uzmanību valodai un aizrauties ar valodas pētīšanu?
— Manas saknes ir daļēji saistītas ar Talsiem. Mans vectēvs ir no Pūņām, un es jau bērnībā pamanīju, ka viņš mēdz runāt citādāk. Arī viņa brālis, kurš dzīvo Ventspilī, runā lībiskajā dialektā. Tā nu mēs vienmēr esam bijuši saistīti ar Kurzemi. Lai gan sākumā vēlējos darīt ko citu, pēc vidusskolas nolēmu studēt baltu filoloģiju. Mani interesēja arī teātris, bet nosliecos uz valodniecības pusi, jo baltu filoloģijas programmā ir iekļauta literatūrzinātne, teātra zinātne un valodniecība. Studējot iepazinos ar savu vīru, kurš runā tīrā lībiskajā dialektā. Viņš visu dzīvi ir pavadījis Talsos, bet tajā brīdī strādāja Rīgā. Man kā Rīgas meitenei šis dialekts likās ļoti interesants. Sāku par to interesēties, ar lielu interesi klausīties lekcijas un sapratu, ka tas būs mans lauciņš. Pamēģināju uzrakstīt semestra darbu, guvu diezgan lielu atzinību un pēc tam pievērsos bakalaura darbam. Saņēmu rektora atzinību un šogad ieguvu Latvijas Universitātes (LU) fonda finansētu profesora Ernesta Felsberga piemiņas stipendiju. Šobrīd valodas pētīšana ir kļuvusi par manu ikdienas nodarbošanos — strādāju LU Latviešu valodas institūtā, kas ir LU struktūrvienība. Šobrīd vairāk esmu pievērsusies Talsiem un vācu ierakstus lībiešu krasta ciemos.
— Kas ir tas, kas tevi pētniecības procesā visvairāk aizrauj?
— Sintakses pētīšana. Skolā noteikti tas ir apgūts, bet atgādināšu, ka dialektus pēta tādos kā līmeņos. Tā ir fonētika (izmaiņas skaņās), morfoloģija (izmaiņas vārdu gramatiskajā struktūrā), sintakse (izmaiņas starp vairākiem vārdiem) un leksika (izmaiņas vārdos). Leksikā izteiktākais piemērs, par ko tikko referēju konferencē, ir vārds «dižs». Rīgā tā parasti nesaka. Tas ir literārās valodas vārds, bet šajā pusē to mēdz izmantot kā vārda «liels» sinonīmu.
Tas, kas mani visvairāk ir uzrunājis, ir sintakse un neparastas formas. Rīgā teiktu «man vajag pienu», bet Talsos — «man vajag piens, man vajag ūdens, ziedi vajag svaigi, runāt ar Ievas, runāt ar Daces, iet pie brāli». Esmu dzirdējusi šādus izteikumus arī Liepājas apkārtnē, bet Talsi ir epicentrs. Vārdu starpā veidojas citi noteikumi un mainās locījumi. Tā pētniecībā ir vissarežģītākā daļa, jo nepieciešams ļoti daudz materiālu. Varam paņemt piecu minūšu ierakstu un izpētīt par fonētiku gandrīz visu. Dzirdēsim, kā mainās skaņas, intonācija, uzsvari, bet, ja gribam skatīties, kā vārdi pastāv kopā teikumā, piecu minūšu laikā varam neatrast nevienu īpatnību. Šī iemelsa dēļ ir vajadzīgi ļoti gari ieraksti. Paņemu diktofonu, eju pie draugiem un radiniekiem Talsos, sēžu un ierakstu stundām garus materiālus…
— Runājot par izloksnēm, saprotu, ka Talsiem nemaz nav savas izloksnes…
— Tieši tā. Latvijā ir neskaitāmi daudz izlokšņu, bet Talsiem tādas nav. Tas ir saistīts ar to, ka 1940. gadā bija pagasti, un pēc šiem pagastiem tika nosauktas visas izloksnes. Tāpēc dažas izloksnes ir milzīgas, dažas — mazas un dažām pilsētām nav savu izlokšņu. Var būt arī tā, ka pilsēta ir ar vienu kāju vienā izloksnē un ar otru kāju — otrā. Tā tas ir veidojies vēsturiski. Pēc 1940. gada ir tapusi klasifikācija, neviens to nav mainījis un diez vai mainīs. Izmantoju ļoti daudz Latviešu valodas institūta materiālu, kuros ir 50., 60. un 70. gadu pieraksti no visām izloksnēm. Tā nu ir sanācis, ka Talsiem nav sava pieraksta. Ir atsevišķs pieraksts Laidzē, Pastendē un Laucienē. Talsi ir tieši vidū — reģionālajos centros satiekas neskaitāmi cilvēku no neskaitāmām vietām.
— Cik liela daļa no dialektiem un izloksnēm tiek iekļauta literārajā valodā?
— Vārds «dižs» latviešu valodā, visticamāk, ir ienācis caur kuršiem. Talsos ir bijuši gan lībieši, gan kurši, līdz ar to Talsos runā lībiskajā dialektā, bet ir novērojama arī liela kuršu valodas ietekme. Vārds «dižs» ir ienācis no kuršu valodas, un tas ir iegājis literārajā valodā. Tā tas ir no visiem dialektiem, bet pateikt konkrēti, kas tieši no katra dialekta ir ienācis, ir ļoti grūti.
— Esi minējusi, ka arī tavs maģistra darbs būs veltīts Talsiem…
— Vēl neesmu noformulējusi tēmu, nevaru garantēt, ka nosaukumā tiks iekļauti Talsi, bet Talsi sastādīs ārkārtīgi lielu daļu. Mans sapnis ir pētīt sintaksi visā Kurzemē — vai man to izdosies izdarīt maģistra darbā vai tālāk doktorantūrā, to šobrīd nevaru pateikt, bet tas noteikti tiks darīts, un Talsiem būs nozīmīga loma. Tas ir diezgan nereāls sapnis, bet varbūt arī īstenojams. Tā kā iepriekš sintaksē lielu pētījumu nav, ir grūti uzturēt teorētisko bāzi.
— Kā valstī un pasaulē notiekošais ir ietekmējis darbu institūtā?
— Strādāju attālināti jau kopš brīža, kad sākās «Covid-19». Ļoti daudzi materiāli ir pieejami uz vietas, līdz ar to pieeja ir apgrūtināta, bet es neteiktu, ka tā ir liela bēda, — ja ļoti vajag, varu aizbraukt tiem pakaļ. Vairāk mani sāpina tas, ka nevaru ierakstīt runas piemērus. Ievērojam valstī noteikto kārtību un ciemos nebraucam. Mani pēdējie ieraksti ir veikti laikā, kad to vēl drīkstēja darīt.
— Ar kādiem izaicinājumiem tu kā valodas institūta jaunā pētniece saskaries ikdienā?
— Ir cilvēki, kuri uzskata, ka tas, ko dara valodnieki, nav nozīmīgs. Īpaši tas attiecas uz dialektiem. Es teiktu, ka jēga ir ārkārtīgi liela, bet mēs bieži to neapzināmies. Man ir ļoti žēl, ka maz cilvēku vēlas studēt valodniecību. Patiesībā tas ir ļoti interesanti. Tas ir kaut kas daudz plašāks un aizraujošāks, nekā varētu šķist. Man skolā vielu pasniedza ļoti interesanti, tāpēc es nevarētu teikt, ka tas ir mans gadījums, bet pieņemu, ka daudziem skolēniem trūkst izpratnes par to, ko dara valodnieki. Visskumjākā ir sabiedrības attieksme — bez dialektiem latviešu valoda nevar pastāvēt! To man ir iemācījis zinātniskā darba vadītājs Edmunds Trumpa. Ja izzudīs dialekts, izzudīs arī valoda. Mums latviešu valodā ir trīs dialekti — lībiskais, vidus dialekts un augšzemnieku dialekts, kas tur visu latviešu valodu. Man ir milzīgs prieks, ka cilvēki pēdējā laikā izrāda interesi par šo pētījumu, bet gribētos, lai arī no valdības un sabiedrības kopumā būtu lielāks atbalsts. Neviena valoda ilgstoši nevar pastāvēt, ja tai nav atbalsta.
— Kādi faktori, tavuprāt, ietekmē sabiedrības attieksmi, kopējo noskaņojumu?
— Ņemot vērā, ka latviešu valodas kā mācību stundas īpatsvars skolās ir ārkārtīgi liels, domāju, ka tas tiek ieaudzināts jau no agras bērnības. Runājot par dialektiem, mani fascinē tas, ka kurzemnieki lepojas ar savu izrunu un no tās nekautrējas. Arī Latviešu valodas institūts par to priecājas. Ir dzirdēti dažādi aizspriedumi par to, ka tas izklausās nekopti, bet es domāju, ka situācija Talsos un Kurzemē kopumā ir ārkārtīgi pozitīva. Viss ir vislabākajā kārtībā, lai gan sabiedrībā mēdz runāt visādi. Pēdējā laikā esmu ļoti bieži dzirdējusi, ka angļu valoda ir atstājusi lielu ietekmi, bet tā tas ir bijis vienmēr. Gandrīz visi drēbju nosaukumi nāk no vācu valodas, vienkārši tas ir noticis tik sen, ka mēs to vairs neuzskatām par kaut ko ārkārtēju. Agrāk mūs ir ietekmējusi vācu valoda, krievu valoda un lībiešu valoda, līdz ar to runājam lībiskajā dialektā. Tas nav nekas slikts — valoda mainās un attīstās.
— Ko vajadzētu darīt, lai bērnu un jauniešu vidū radītu interesi par valodniecību?
— Es pati uz nelielu slodzīti strādāju skolā. Cenšos stāstīt audzēkņiem ne tikai par latviešu valodu kā gramatikas tabulu kopumu, kā tas bieži mēdz būt, bet par izlokšņu un dialektu bagātību. Bērni ne vienmēr apzinās, cik latviešu valoda ir krāšņa. Latviešu valodā ir septiņi locījumi, bet pusei pasaules valodu nav locījumu. Tas nozīmē, ka tās ir krietni vienveidīgākas. Latviešu valoda ir viena no senākajām valodām, un tajā ir senas, interesantas pēdas. Nevajadzētu apstāties tikai pie tā, ka latviešu valodā ir vienskaitlis, daudzskaitlis, sieviešu dzimte un vīriešu dzimte. Ir pasaules valstis, kur ir neskaitāmas dzimtes, dažādi skaitļi un dažādi locījumi. Tā ir vēsturiskā valodniecība — valodniecība plašākā tvērienā.