«Panākumu atslēga ir vienkārši nepadoties»

Uzņēmējdarbība

Pavisam drīz apmeklētājus no tuvākiem un tālākiem novadiem cer sagaidīt «Beach Bus» jeb autobuss — kafejnīca pludmales krastā. Idejas autors Dāvis Šteinbergs pauž secinājumus par pirmo kafejnīcas sezonu, kā arī atklāj, ka Rojas pludmales apmeklētāji šovasar varēs baudīt pilnīgi jauna autobusa sniegtos pakalpojumus.

— «Beach Bus» pirmā sezona noslēdzās pagājušā gada septembrī, un pavisam drīz klāt būs jau otrā sezona. Kādus secinājumus esi izdarījis?
— Secinājumu ir ļoti daudz. Es teiktu, ka 70% no tā, kas likās, ka varētu sagādāt grūtības, nemaz nepiepildījās, bet piepildījās kaut kas pilnīgi cits. Tās bija tehniskās problēmas, kuras bija jāpiefiksē un jāizdomā, kā tās novērst nākamajā sezonā. Pirmajā sezonā mums nebija, ar ko salīdzināt pašu «pludmales dzīvi» un kā tas vispār varētu būt. Mums bija tikai vīzija par to, kā tam vajadzētu notikt. Vasaras sākumā teicu, ka būtu labi, ja tās ekspektācijas nevis noceltu zemu, bet gan «uzceltu debesīs». Ar visu to, ka šīs ekspektācijas uzlikām lielas, es teiktu, ka sevi pat pārspējām. Ja sākotnējā ideja bija tikai par atpūtu, jaunas vietas izveidi un kvalitatīvas atpūtas nodrošināšanu Rojā, tad ar laiku tas viss izmainījās, tieši skatoties no biznesa puses. Mēs nekad nebūtu iedomājušies, ka karstākais punkts ir diena, jo sākumā koncentrējāmies uz vakariem, pasēdēšanu, atmosfēras izveidi. Aizmirsām piedomāt par cilvēkiem, kuri vēlas atpūsties pa dienu. To mēs sapratām pēc pirmās sezonas, un šā gada mērķis būs maksimāli nodrošināt arī atpūtu dienas laikā.
— «Beach Bus» kopš decembra beigām par savām jaunajām mājām sauc Rīgu. Varētu teikt, ka nu jau uzņēmums ir atpazīstams arī citviet?
— «Beach Bus» ir atpazīstams. Arī pateicoties crowdfunding jeb pūļa finansējuma projektam, kuru īstenojām. Cilvēki dalījās ar šo projektu, un daudzi uzzināja, kas ir Roja un «Beach Bus». Tas pierāda to, ka būsim tik lieli, cik paši darīsim. Nevajag baidīties no finansēm un citiem apstākļiem, kas varbūt nospiež, bet vajag darīt un vienmēr atrast kādu izeju vai papildu instrumentu katrai situācijai.
— Strādājot Rīgā, jums bijušas vairākas sadarbības ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem. Kādas atsauksmes saņēmāt?
— Patiesībā cilvēki paši izvēlējās reklamēt mūsu piedāvājumu. Vienīgais, ko es šiem cilvēkiem teicu, — mēs jums iedosim un vienkārši pasakiet, kā jums garšoja. Cilvēki paši izvēlējās ēdienus ievietot sociālajos tīklos un mūs noreklamēt. Mēs strādājam pie tā, lai kvalitāte būtu atbilstoša cenai un cilvēks gribētu atgriezties — domājam par to, lai tas nebūtu vienreizējs pirkums.
— Piedalījāties līdzekļu vākšanas projektā, lai iegādātos jaunu autobusu, un sasniedzāt šo mērķi.
— Autobuss ir nopirkts. Rojas pludmalē būs divstāvīgais «Ecolines» autobuss. Pagājušajā gadā saskārāmies ar problēmu, ka noliktava aizņēma pusi no autobusa un tikai atlikusī puse bija virtuve. Šogad šāda problēma vairs nebūs, jo būs divi stāvi. Pagājušajā gadā bija vairāk elektroierīču un mazāk gāzes sistēmu, un tas sagādāja problēmas. Šogad mēģināsim darīt otrādi, lai būtu maksimāli mazāks elektrības patēriņš.
— Kuri cilvēki ziedoja līdzekļus šajā projektā?
— Visinteresantākais ir tas, ka dažādu cilvēku grupas. Bija tādi, kas ir ļoti zināmi, mazāk zināmi, bet arī daudzi ļoti sveši cilvēki, kuri vai nu ir bijuši vasarā pie mums, vai arī tagad, Rīgā. Ir cilvēki, kuriem vienkārši patīk, ka citi kaut ko dara, mēģina un labprāt iesaistās. Man pašam visvairāk patīk tas, ka, ja tu esi iesaistījies šajā līdzekļu vākšanas projektā, tad tava bilde būs uz autobusa. Kādreiz varbūt varēs to rādīt saviem mazbērniem un teikt — redzi, es toreiz arī palīdzēju. Tas man šķiet ļoti forši.
— Kā nonācāt pie idejas projekta dalībnieku bildes izmantot autobusa ārējā dizaina veidošanā?
— Pirms pāris gadiem, kad braucu mājās no Barselonas, redzēju, ka taisa mozaīkas no bildēm. Arī Anglijas lidostā bija šādi uztaisīta liela karalienes bilde. Kaut kā «saslēdzās», ka cilvēku paraksti uz autobusa būtu forši, bet bildes — vēl interesantāk.
— Pirmajā intervijā, kas bija pirms gandrīz gada, teici, ka nākotnē gribētu, lai šādi «Beach Bus» ir arī citur Latvijā. Jau pēc pirmās sezonas viens «Beach Bus» atrodas Rīgā un otrs pavisam drīz darbību uzsāks Rojas pludmalē. Kā tu vērtē savus sasniegumus?
— Es mācēšu novērtēt savu darbu pēc kādiem pieciem vai sešiem gadiem, kad plāns būs īstenots un viss strādās pats no sevis. Nav māksla pelnīt, kamēr strādā. Nauda jāmāk pelnīt, kamēr tu nestrādā. Tad, kad es pa nakti vienkārši gulēšu un varēšu neko nedarīt, un viss ies uz priekšu, tad jā, tad es sev uzsitīšu uz pleca, ka viss ir kārtībā. Panākumu atslēga ir vienkārši nepadoties. Mazliet vajag pacietības un saprāta, un domāt ilgtermiņā, jo, domājot īstermiņā, tas ieguldījums, ko dod, nav pilnvērtīgs. Arī tad, kad uzsākām sezonu, domājām par reinvestēšanu un kā tas atsauksies uz mums. Piemēram, koncerts vakarā notiek līdz pusnaktij. Muzikants atbrauc, nospēlē savu laiku, bet skatītājus tu esi sasaucis, un viņi grib ballēties, sēdēt, čalot… Un tev pusnaktī jāslēdz ciet. Mēs to, ko nopelnījām pa dienu, izlietojām vakarā, lai izdarītu apsolīto. Solījām, ka būs mūzikas vakari, kā arī, ka cilvēkiem būs interesanti. Kaut vai līdz pusnaktij, bet tomēr.
— Kādu padomu tu varētu sniegt cilvēkiem, kuri vēlas uzsākt savu biznesu?
— Vajag domāt ārpus tās «sabiedrības kastes». Domāt lieli, domāt tālu un darīt. Mans ieteikums ir vērsties pie konkrētās jomas speciālistiem un prasīt padomus, palīdzību. Ejiet pie lieliem uzņēmējiem, jo viņi ir izgājuši cauri lielām problēmām un tās atrisinājuši. Man daudzi cilvēki ir palīdzējuši saprast un izdomāt dažādas lietas — tie ir tie īstie cilvēki, kuri kaut ko jau ir paveikuši un spēj palīdzēt.
— Vai vari kā ieintriģēt lasītājus un atklāt, ar ko «Beach Bus» pārsteigs apmeklētājus šajā sezonā?
— Pagājušajā vasarā bija mūzikas vakari, filmu vakari, turpat pie autobusa uzlikām volejbola tīklu, izmēģinājām, kā būtu īrēt ūdensmotociklus. Nolēmām, ka šajā vasarā piedāvāsim šādu iespēju. Mēs visu laiku mēģinām apmeklētājus ar kaut ko pārsteigt. Domājam, kas būtu aktuāls un nepieciešams, lai ieintriģētu cilvēkus. Tā galvenā doma ir, lai cilvēki pie mums brauktu no visas Latvijas un arī no citām valstīm. Kad būs iespējams organizēt lielākus pasākumus, tad plānojam īstenot ko līdzīgu «Beach Warriors». To esam noskatījuši no Anglijas. Tās ir skriešanas sacensības gar jūru, pa pludmali, mežu, pārvarot dažādus šķēršļus. Mūsu mērķis būtu iesaistīt arī medijus, lai to popularizētu.