Jo tālāk — jo dziļāk purvā

Žurnālista viedoklis

«Nesaprotami un gaužām jocīgi!» — zem šāda virsraksta ziņu portālā «la.lv» iespējams iepazīties ar politologa Filipa Rajevska komentāru par valdības prezentētajiem epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārijiem. Tā kā prezentācija 9. marta valdības un Krīzes padomes kopsēdē bija vāji sagatavota un haotiska, viņaprāt, līdz sabiedrībai daļa informācijas nenonāks. Jautāts, kas valdībai būtu jādara, lai pievērstu sev sabiedrības uzmanību, F Rajevskis norādīja, ka valdība lielā mērā savus spēkus jau ir izsmēlusi.
Cenšoties pierādīt pretējo, Vakcinācijas projekta biroja vadītāja Eva Juhņēviča paziņojusi, ka marta beigās 825 000 Latvijas mājsaimniecību saņems vakcinācijas avīzi latviešu un krievu valodā. Valsts par gandrīz pusmiljonu eiro veidos kampaņas, lai mudinātu iedzīvotājus ievērot epidemioloģiskās drošības noteikumus. Ekonomikas ministrija vēlas mainīt iedzīvotāju iepirkšanās paradumus, savukārt Valsts kanceleja plāno vairākas kampaņas par drošas uzvedības modeļiem. Viens no galvenajiem mērķiem ir mazināt emocionālo spriedzi, par ko liela daļa sabiedrības pie sevis klusībā pasmīn. Daudz veiksmīgāk emocionālo spriedzi varētu mazināt, pieņemot konsekventus un labi apsvērtus lēmumus, kas nebūtu tik svārstīgi kā gaidāmais pavasaris.
No vienas puses, tiek runāts par sabiedrības mentālo veselību un emocionālo labsajūtu, bet no otras — tiek uzspiesta aizvien lielāka informācijas gūzma. Īpašs uzsvars tiek likts uz senioriem, kuri savās vecumdienās «tā vien alkst» pārbaudīt nervu sistēmas izturību un uzņemt jaunāko informāciju par sērgu, kas pārņēmusi visu pasauli. Sadarbībā ar «Latvijas Pastu» aicinājums pieteikties vakcīnai tiks piegādāts pat kopā ar pensiju izmaksu. Nepietiek ar to, ka «Covid-19» un tas, kas ar to saistīts, ir ienācis mūsu ikdienā. Nu tas grib iespraukties arī mūsu pastkastītē, kas jau tā plīst vai pušu no materiāliem, ko ar vieglu roku pie pirmās izdevības izsviežam. Jau sen prātoju, cik nelietderīgs un izšķērdīgs ir šāds komunikācijas stils, nemaz nerunājot par finansiālo pusi. Šķiet, ka līdzekļu mums šajā sarežģītajā laikā tomēr netrūkst. Vakcinācijas projekta birojs ir izplānojis grandiozas komunikācijas aktivitātes, tai skaitā multiplikācijas filmu senioriem, taču neatbildēts paliek jautājums — kas par to visu maksās? «640 tūkstoši, kas paredzēti vakcinācijas Ģenerālštāba dibināšanai un algām, nav tā nauda. 1,45 miljoni, kas paredzēti vakcinācijas IT risinājumiem, nav tā nauda. 20 vai 30 tūkstoši no Veselības ministrijas vakcinatoru biroja mēbelēm un ērtībām arī nav tā nauda, kas domāta komunikācijai. Ir dzirdēta informācija, ka valsts plāno veltīt 330 000 eiro, lai īstenotu kampaņu iedzīvotāju emocionālās spriedzes mazināšanai un aktīva dzīvesveida veicināšanai. Tad laikam tā ir tā nauda? Taču neizklausās, ka ar to varētu pietikt avīzei, bukletiem, infolapām, plakātiem, video un multenēm. Varbūt tas domāts 330 000 mēnesī?» ironizē publicists Māris Krautmanis.
Jo ilgāk šajā krīzē atrodamies, jo ar vairāk samocītiem un ne līdz galam izprotamiem lēmumiem sastopamies. Nevajadzētu aizmirst, ka zem katra lēmuma stāv ekonomika un cilvēki, kuru dzīvi un iztikas iespējas šie lēmumi tiešā veidā ietekmē. Domājot par vienu jomu, diemžēl pārējās tiek atstātas novārtā. Lai valsts iekārta pilnvērtīgi funkcionētu, tai jādarbojas kā vienotam veselumam!