Moderno tehnoloģiju izmantošanai ir un būs nozīmīga loma

Izglītība

3. martā ikviens interesents no Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novada tiešsaistē bija aicināts tikties ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku. Vairāk nekā pusotru stundu garajā sarunā viņa informēja par aktualitātēm nozarē un izaicinājumiem tuvākā nākotnē.

Uz palikšanu
Pagājušā gada vasarā, konsultējoties ar atsevišķiem ekspertiem, Izglītības likumā veikti grozījumi, definējot, kas ir attālinātās mācības. Tā ir klātienes izglītības procesa daļa, kurā izglītojamie mācās, tai skaitā izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, fiziski neatrodoties vienā telpā vai mācību vietā kopā ar pedagogu.
«Bijām spiesti likumā iestrādāt attālinātā mācību procesa definīciju. Tam bija vairāki iemesli. Tobrīd bija skaidrs, ka otrais «Covid-19» vilnis būs. Pieredze, kas bija nepilnu trīs mēnešu garumā pirmajā vilnī, ļāva secināt, ka attālinātā mācību forma nav tikai «Covid-19» krīzes skarta un izraisīta mācību forma, bet reālija, kas ienāk mācību, studiju un darba procesā uz palikšanu,» sarunas sākumā teica izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska. Tāpēc pērn gada otrajā pusē Izglītības likumā veikti grozījumi, kurā arī ir noteikts, kas ir attālinātās mācības. Pašlaik Valsts sekretāru sanāksmē (tas nozīmē, ka notiek topošo Ministru kabineta noteikumu saskaņošana starp ministrijām un pēc tam tālāka virzība izskatīšanai valdībā — A. N) izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts par attālināto mācību procesu organizēšanu. Tas attieksies uz rīcību ārpus krīzes apstākļos, skaidroja ministre.
«Ja vēl decembrī es optimistiski prognozēju, ka, sākot ar 2021. gada septembri mēs noteikti varēsim teikt, ka krīze ir garām, tad šobrīd es vairs tik optimistiska neesmu,» viņa turpināja. Attālinātās mācības, tāpat kā attālinātās studijas un attālinātais darbs kļūst ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē par normālu ikdienas sastāvdaļu.
Attālinātajās mācībās, pēc ministres domām, tiek attīstītas tās prasmes, kas skolā var netikt pilnā mērā izmantotas vai tām mazāk pievērsta uzmanība. Ne tikai mazajām klasēm, kas arī šobrīd mācās attālināti un sāk šīs prasmes apgūt, bet arī vecāko klašu skolēniem attālinātās mācības nozīmē pašvadītu mācīšanos, digitālo pratību iemaņu attīstību, kritiskās domāšanas un problēmrisināšanas, sadarbības izvēršanu. Tas sevī iekļauj arī starpdisciplināru mācību procesu, dažādas mācību darba organizācijas formas, norises vietas un mācību līdzekļus. Tieši pašvadīta mācīšanās — cilvēka spēja organizēt un motivēt sevi noteiktai darbībai, kritiskā domāšana, izvēloties sava darba grafiku, pieeju mācību procesa organizēšanai, spēju izvērtēt, kas konkrētā brīdī ir optimālākais un pieņemamākais, problēmrisināšanas mūsdienās pietrūkst daudzu programmu beidzējiem, darba meklētājiem. ««Kovida» laiks mūs ir iemetis citā realitātē un parādījis, ka bez šīm «atslēgas» prasmēm mums ir grūti pārorientēties situācijā, kas nav prognozējama,» uzskata ministre.
Informācijas tehnoloģijas — ikdiena
Runājot par informācijas tehnoloģiju attīstību, piesaukts tika Pasaules ekonomikas foruma ziņojums, kurā norādīts, ka no 2020. līdz 2025. gadam, pasaule piedzīvos kardinālas pārmaiņas dažādu profesiju spektrā. Daudzas profesijas zaudēs savu nozīmi un parādīsies tādas, kas līdz šim nav bijušas. «Skaidrs, ka šajā profesiju spektru maiņā pats svarīgākais uzsvars ir uz to, ka mazinās roku darba prasmes, bet palielinās pieprasījums pēc tā, cik lielā mērā cilvēks ar tehnoloģiju palīdzību var iekļauties vienā vai otrā nozarē. Otra lieta — pat ja nemainās pati profesija, mainīsies amatu apraksti pat viselementārākajām profesijām. Te vairs nav stāsts, ka informācijas tehnoloģiju attīstība, digitalizācija varētu skart tikai augsta intelekta un pakāpes specializācijas profesijas. Tā skars ikvienu profesiju, kurā nebūs iespējama izpausme bez informācijas tehnoloģiju lietošanas,» turpināja I. Šuplinska.
Dažādu tehnoloģiju lietošana ļauj ieekonomēt laiku. Taču attālinātais mācību process pašlaik rādot pretēju tendenci — joprojām cilvēki patērē pietiekami lielu laiku, lai mācītos apgūt šo tehnoloģiju lietošanu. Arī pēdējās veiktās aptaujas pedagogu vidū uzrādot, ka papildināmas šajā jomā būtu arī viņu prasmes, jo 30 procentiem tās ir pamatiemaņu līmenī, 30 procentiem — vidējas, bet tikai 30 procenti brīvi operē ar pieejamajiem digitālajiem rīkiem. Taču, viņasprāt, līdz ar tehnoloģiju apgūšanu, šī problēma mazināsies. Strādājot ar digitālo paaudzi, kas e-vidi izjūt, kā savas dzīves ikdienas sastāvdaļu, skolotājam esot jāmāk iesaistīt mācību procesā skolēnus, kas digitālajā pratībā jūtas kā zivs ūdenī. Tas esot abpusējas prasmju apguves process, uzskata ministre.
Tikšanās laikā ministres virzienā izskanēja arī vairāki jautājumi — par pieejamajiem mācību materiāliem kompetenču izglītībā, attālinātajām mācībām, piemaksām pedagogiem, kā arī atalgojuma jautājumu pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošajiem.