«Novads būs tik bagāts, cik bagāti būs uzņēmēji»

Uzņēmējdarbība

Apzināt problēmas, definēt atbalsta mehānismus un uzlabot uzņēmējdarbības vidi iespējams vien savstarpējā mijiedarbībā. Par šo patiesību laika gaitā pārliecinājies Talsu Komersantu kluba valdes priekšsēdētājs Kaspars Eihe. Viņaprāt, tikai kopīgi strādājot, varam paveikt ko ievērības cienīgu. Tas attiecas gan uz pilsētvides attīstību, gan uzņēmējdarbību.
Par galvenajiem iemesliem, kāpēc Talsu Komersantu klubs (TKK) tika izveidots, K. Eihe sauc Talsu reģiona uzņēmēju interešu pārstāvniecību, dialoga veidošanu un savstarpējās sadarbības veicināšanu. Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, neiztrūkstošs faktors ir mijiedarbība ar pašvaldības pārstāvjiem, uzņēmējiem un citām institūcijām. TKK valdes priekšsēdētājs atzīst, ka pēdējo četru gadu laikā, sadarbojoties ar Talsu novada pašvaldību, uzņēmējdarbības vide manāmi uzlabojusies. Par projektu izstrādāšanu un īstenošanu paldies jāsaka gan attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļai, gan uzņēmējiem un TKK. Sadarbībā ar Talsu novada pašvaldību uzņēmējiem piešķirtas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides un izdevies realizēt arī degradēto teritoriju sakārtošanas projektus. Būtiskas izmaiņas piedzīvojusi Raiņa iela, Celtnieku iela, Laukmuižas iela, Jaunā Celtnieku iela, un šobrīd tapšanas stadijā ir Stendes iela, kā arī Stacijas un Dumpīšu iela (Stendē).
Jo vairāk uzņēmēju, jo sakārtotāka vide
Par veiksmīgu iniciatīvu K. Eihe sauc TKK informatīvo dienu. «Informatīvajā dienā piedalās visas tās organizācijas, kas cenšas uzlabot uzņēmējdarbības vidi. Pamazām sāk iesaistīties arī blakus novadi. Pēc administratīvi teritoriālās reformas palīdzēsim uzņēmējiem apvienoties, un, tiklīdz tas būs iespējams, rīkosim informatīvās dienas blakus novados. Tāpat piedāvājam mentora pakalpojumus — esam atvērti sarunām. Parunāsim, pastāstīsim, ja vajadzēs, organizēsim ekskursiju, parādīsim ražotnes. Mūsu mērķis ir iesaistīt pēc iespējas vairāk jauniešu. Novads būs tik bagāts, cik bagāti būs uzņēmēji. Jo vairāk uzņēmēju, jo vairāk darba vietu un sakārtotāka vide. Liels paldies tiem uzņēmējiem, kuri jau ir iesaistījušies šajos procesos! Tāpat turpināsim strādāt pie novada saliedēšanas stāsta un godināt uzņēmējus. Uzņēmēju godināšanas pasākums ir pārcelts uz nenoteiktu laiku, bet, ja situācija valstī nemainīsies, rīkosim to digitālā formātā. Uzņēmēji ir pelnījuši šajā grūtajā laikā saņemt «paldies».»
Skaidri definēti atbalsta mehānismi
Viens no priekšnoteikumiem, lai uzņēmējdarbība novadā attīstītos, ir skaidri definēti atbalsta mehānismi. «Gatavas formulas nav. Vairākās Latvijas pilsētās pastāv brīvās ekonomiskās zonas, un ir noteikts, pēc kādiem kritērijiem uzņēmējs tajās var iekļūt. Šī ir mazo novadu lielākā problēma — kā mēs ar viņiem konkurēsim? Kādi būs mūsu burkāni? Lai uzņēmējs gribētu šeit strādāt, jābūt izstrādātiem kritērijiem. Varam palīdzēt sakārtot infrastruktūru, inženiertīklus. Lai līdz tam nonāktu, ir ļoti daudz darāmā. Investori ir izrādījuši interesi par Talsiem, bet viss apstājas pie tā, ka trūkst informācijas par brīvo teritoriju iespējām, pievedceļiem, inženiertīkliem un darbaspēku. Šobrīd pašvaldībā ir pieņemts kartogrāfs, kurš visu digitalizēs un sakārtos ģeogrāfisko informācijas sistēmu. Šī sistēma ļaus ievietot informāciju par novadu un sistēmām, kā arī palīdzēs pašvaldībai sakārtot nekustamo īpašumu jautājumus. Pašvaldībai būs visa informācija par brīvajiem zemesgabaliem, pieejamajām komunikācijām un elektrības jaudu. Pēc administratīvi teritoriālās reformas apvienosimies, un mums būs divas ostas. Šī sistēma ļaus ievietot informāciju par iegrimēm, kravām un brīvajām teritorijām, kā arī identificēt lielākās problēmas. Pieredze rāda, ka līdz šim pie mums bijis haoss. Ja investors izrādīja interesi, uzņēmējdarbības speciālists sūtīja visiem uzņēmējiem vēstules, un uzņēmēji domāja, ko ieteikt. Kad tas būs sakārtots, process virzīsies uz priekšu daudz ātrāk.
Tāpat stingri iestājamies par zaļo koridoru. Ja uzņēmējs vēršas novada domē un viņam ir vajadzīga tirgošanas atļauja vai būvatļauja, priekšā jābūt zaļajam koridoram — vienai pieturas vietai, kur saņemt gatavu apliecinājumu vai atļauju. Uzņēmējam nav jāskraida pa iestādēm un jāvāc paraksti. Šobrīd esam šo jautājumu aktualizējuši — tas prasīs laiku, bet cerams, ka to izdosies sakārtot,» cerību pauž K. Eihe.
Iespaidīgs novads ar lielu teritoriālo platību
TKK valdes priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka tuvākajā laikā jāsāk runāt arī par īres namu būvniecību. Ja uzņēmums paplašinās un veido ražotni, rodas pieprasījums pēc jauniem speciālistiem. Jau šobrīd trūkst vietu, kur speciālistus izmitināt. Veiksmīgs risinājums ir īres nami, kas tiek būvēti ar privātās partnerības palīdzību. Tikpat liels uzsvars jāliek uz sakārtotu pilsētvidi, kam uzmanību pievērš arī komersanti un investori. «Pašvaldībām un politiķiem jāsaprot, ka nauda jāiegulda gan pilsētvidē, gan uzņēmējdarbības vides uzlabošanā. Tās ir divas dažādas disciplīnas, ko vajadzētu atdalīt. Skolas mums būs sakārtotas, skolās salīdzinoši daudz līdzekļu esam ieguldījuši, bet pilsētvidē — ļoti maz. Liels uzsvars jāliek uz samērīguma principu. Mums jāsāk runāt par prioritātēm, kas tuvākajā laikā varētu sniegt pēc iespējas lielāku sociālo ieguvumu. Jāuzdod sev jautājums, kādi mēs izskatīsimies pēc pieciem vai desmit gadiem. Jāsaprot, ka administratīvi teritoriālā reforma ir neizbēgama. Jūnijā ir vēlēšanas, pēc kurām mēs būsim sestais lielākais novads Latvijā — iespaidīgs novads ar lielu teritoriālo platību.
Nozīmīgs faktors — sabiedrības iesaiste
Varam uzslavēt ideju par rehabilitācijas jeb rekreācijas centru. Ja finanšu ekonomiskie aprēķini būs pareizi, iecere par multifunkcionālo kompleksu varētu kļūt par veiksmes atslēgu. Tas ir saistoši arī investoriem. Lai radītu interesantu pilsētvidi, mums tā jāatdzīvina. Ir būtiski izveidot modernu tūrisma informācijas centru, un vajadzētu padomāt arī par aplikācijas izveidi. Tāpat investoriem ir svarīgi, lai šeit būtu gan bērnudārzs un skola, gan rotaļu laukumi. Ir apsveicami, ka mēs tam esam pievērsušies. Redzam, ka notiek izmaiņas un bērnu laukums tiek kārtots. Ļoti svarīgi ne tikai investoram vai uzņēmējam, bet arī vietējai sabiedrībai ir pakalpojumi veselības nozarē. Ar slimnīcu mums viss ir kārtībā, jācer, ka ar laiku tiks sakārtota arī poliklīnika. Jāsaka liels paldies Talsu slimnīcas vadībai, kas, neskatoties uz situāciju valstī, ir spējusi piesaistīt labus speciālistus, lai varētu sniegt kvalitatīvus pakalpojumus. Viņi ir pirmā frontes līnija, un par to mēs esam no sirds pateicīgi. Jāsaka paldies ne tikai vadībai, bet visam personālam. Nekas nenotiek tāpat vien. Jo lielākā mērā sabiedrība iesaistīsies, jo vairāk izmaiņu redzēsim!»
Dinamiska vide uzņēmējdarbībai
Par vienu no veiksmes stāstiem K. Eihe sauc Valmieras attīstības aģentūru, kas likusi aizdomāties par uzņēmējdarbības atbalsta aģentūras izveidi Talsos. Aģentūrā strādājošie varētu nodarboties ar uzņēmējdarbības veicināšanu un risināt dažādas problēmas. Tās mērķis būtu dinamiska vide uzņēmējdarbībai. «Jebkurš novads, jebkurš uzņēmums ir kā dzīvs organisms, kas no kaut kā sastāv. Ja tas visu laiku mainīsies un darbosies, tas augs un kļūs veiksmīgāks. Arī Rainim bija teiciens — pastāvēs, kas pārmainīsies,» pārliecību pauž K. Eihe.
Pirmais aģentūras darbības virziens varētu būt uzņēmējdarbības vide (informācija, tīklošanas pasākumi, atbalsta programmas, finansējuma piesaiste, nozaru dati, sadarbība ar TKK, biznesa inkubatoru, ostas pārvaldēm, uzņēmēju viedokļa pārstāvēšana, telpas, semināru rīkošana un mācības). Nākamais, uz ko vajadzētu virzīties, ir industriālās teritorijas (industriālo teritoriju attīstības plānošana, investīciju piesaistes, mārketinga stratēģija un plāns, mārketinga materiāli, industriālo teritoriju datu bāze, investīciju piesaistes kampaņas, darbs ar investoriem un starptautiski reitingi). K. Eihe uzsver, ka aģentūras tiešais pienākums būtu meklēt investorus un palīdzēt atrast tos, kuri gribētu izmantot Mērsraga un Rojas ostu kravu pārvadājumus. Šobrīd viens no lielākajām izaicinājumiem ir elektrifikācijas problēmas — Rojas un Mērsraga ostām katastrofāli trūkst elektrības. Vēl viens darbības virziens varētu būt koprades nams jeb radošā darbnīca, digitalizācija un pašvaldības stiprināšana (finansējuma piesaiste pašvaldības attīstības projektiem, pilsētas interešu lobēšana, normatīvo aktu, likumprojektu komentēšana, sadarbības partneri un administratīvi teritoriālās reformas konteksts).
Būt saimniekiem savā zemē
Šai pašai organizācijai būtu jānodarbojas ar talantiem, izglītību un karjeru (izglītības un industrijas sadarbība, darba tirgum atbilstošas izglītības programmas, talantu piesaiste, remigrācija, atbalsts darba un mācību praksēm, karjeras attīstības atbalsts un jauniešu uzņēmējspēja). «Tas ir tas, ko esam iesākuši. Jāsaka liels paldies Biznesa augstskolai «Turība», ar ko pagājušajā gadā noslēdzām sadarbības līgumu. Mūsu ieguvums ir tas, ka varam piesaistīt lektorus, saņemt nelielu mācību maksas atlaidi un kopīgi runāt par programmām, kuras novadā ir vajadzīgas, lai mēs attīstītos. Mēs kā uzņēmēji dalāmies ar studentiem pieredzē, piedāvājam prakses vietas un vadām ekskursijas.»
Runājot par kopējo situāciju novadā, K. Eihe uzsver, ka tā ir skarba. «Vēl nesenā pagātnē politiķi un daļa no pašvaldības darbiniekiem teica — mums Talsos viss ir kārtībā, mums ir 2500 uzņēmēju. Jāsaka, ka tā diemžēl nav. Sadarbībā ar Talsu novada pašvaldības uzņēmējdarbības speciālisti mums izdevās apkopot patiesos datus. Pagājušā gada dati liecina, ka Talsos ir 805 aktīvie uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa ir SIA (713), kas nodarbina 4862 cilvēkus. Tālāk seko zemnieku saimniecības (66), kas nodarbina 252 cilvēkus, akciju sabiedrības (6), kas nodarbina 341 cilvēku, individuālais komersants (6), kas nodrošina darbu 20 cilvēkiem, kopīgo ieguldījumu sabiedrība (12), kas nodrošina darbu 28 cilvēkiem, un PI (2). Situācija nemaz nav tik rožaina.
Neskatoties uz izaicinājumiem, es gribētu novēlēt uzņēmējiem nezaudēt optimismu — krīze nebūs mūžīga. Mēs izprotam tos uzņēmējus, kuru bizness ir apstājies, bet pasaules prakse rāda, ka, krīzei beidzoties, būs liels ekonomiskais uzrāviens. Mēs, latvieši, esam maza tauta, bet sīksta. Mēs vienmēr esam pratuši izķepuroties. Galvenais ir būt saimniekiem savā zemē un nenokārt galvu. Lai mums visiem kopā izdodas!»