«Gandarījums par paveikto vienmēr dod jaunu sparu»

Uzņēmējdarbība

Pagājušajā pavasarī, kad pasaule pirmo reizi saskārās ar koronavīrusu, dzirdējām un lasījām, ka slēgti slaveni ziedu parki, ko ik gadu apmeklēja tūristi. Nīderlandē puķu audzētājiem pēc robežu slēgšanas pat nācās ziedus izsviest. Ziedu tirdzniecība bija izkropļota, nebija, kas tos pērk, jo svētku pasākumi, koncerti, kāzas un ballītes bija atceltas. Kā pandēmijas laikā sokas «Ziedu bodei» Mērsragā, vaicājām IK «Š.TIMS» pārdevējai Aijai Štreinertei-Roļai.

— Kā jūs savā ģimenes ziedu veikalā izjūtat ārkārtējo situāciju? Vai pieprasījums pēc ziediem kļuvis mazāks?
— Pirmais «Covid-19» vilnis ziedu tirdzniecībai netraucēja, jo bija pavasaris, cilvēki tik un tā vēlējās kaut ko stādīt dārzos, puķu dobēs. Sēklas tika pirktas un arī stādi. Bet rudenī, kad sākās viss no gala, mums pat palielinājās ziedu pasūtījumi ar piegādi, kas priecē. Pasūtījumu skaits palielinājās būtiski, un tas ļāva gūt ieņēmumus par spīti valstī valdošajai situācijai.
— Gada nogalē ierobežojumu klāstu papildināja tas, ka veikalā drīkstēja atrasties ierobežots cilvēku skaits un samazinājās tirgojamo preču klāsts.
— Diemžēl mums jau tā ir samērā mazs veikaliņš, līdz ar to pašlaik tajā drīkst kopā ar pārdevēju atrasties tikai viens klients. Tas, ka tirgojamo preču klāsts ir ierobežots, traucē vairāk klientam, kas ir ienācis veikalā un vēlas iegādāties ne tikai to, ko tirgot drīkst, bet arī to, kas pašlaik ir liegts.
— Nosauc, tavuprāt, šobrīd nejēdzīgāko aizliegumu, kas attiecas uz tavu darbu.
— Aizliegto preču klāsts — viennozīmīgi. Piemēram, tādas higiēnas preces kā šampūns drīkstam tirgot, bet līdzās esošo matu krāsu nedrīkst pārdot. Vecāka gadagājuma cilvēkiem ir ļoti grūti ar to sadzīvot un sarast. Līdzīgi arī ar atvadīšanos no kāda, kas aizgājis aizsaulē. Cilvēki gribētu atvadīties no aizgājēja, godinot viņa piemiņu, bet arī bērēs pulcēšanās ir liegta.
— Man prieks, ka veiksmīgi ejat uz priekšu pilnā sparā un esat aktīvi sociālajos tīklos. Vai cilvēki veic arī pasūtījumus pa tālruni, vēloties iegādāties preces, ko klātienē pirkt liegts?
— Patiesībā tā ir vienīgā iespēja, kā tomēr pārdot to, kas ir liegts, jo preču tirdzniecība internetā nav liegta un uz to neattiecas nekādi ierobežojumi. Problēmas gan dažkārt ir ar preču nosūtīšanu. Piemēram, ja cilvēks nedzīvo tepat, piegādi sarežģī tas, ka Mērsragā nav pakomātu, bet pasta darba laiks ir ierobežots. Diemžēl preču iegādi internetā nevar izmantot tie, kas internetu nelieto. Un tā ir liela daļa mūsu klientu — vietējo iedzīvotāju, kas ir jau gados.
— Jūsu veikaliņš savā ziņā uz laiku pārvērties par tādu kā preču izsniegšanas punktu, bet tas priecē — jo nozīmē, ka, nevis apstājāties, bet meklējat risinājumus.
— Mums ir ļoti labi sadalīti pienākumi — viens vairāk darbojas uz vietas veikaliņā, otrs — sociālajos tīklos. Un šis tiešām ir brīdis, kad apstāties nevar, nolaist rokas vienmēr ir vieglāk. Šis laiks mums daudz ko ir iemācījis. Šogad janvāris vispār darba ziņā ir ražīgāks, kas ļauj nedomāt par citām raizēm, jo ir iegūts atšķirīgs skats uz lietām, atrasta jauna pieeja. Gandarījums par paveikto vienmēr dod jaunu sparu.
— Atrādāt preces, jaunumus «Facebook» vietnē, ikreiz atgādinot, kā pie tām tikt. Vai zinājāt, ka līdzīgi strādā šobrīd arī Latvijas Pasts? Jāpie-zvana uz vienoto tālruni, tad tev atzvana konkrētā pasta nodaļa, tu pasaki, ko vēlies, un dodies pakaļ precēm.
— Patiesībā nezināju, tagad zināšu. Bet, jā, cilvēki mums pārsvarā zvana, nevis raksta. Dažkārt mēdz uzrunāt kāda publicētā fotogrāfija vai tai pievienotais teksts. Bet atkal jāsaka — tas strādā tikai viedierīču lietotājiem.
— Vai ir bijuši arī kādi kuriozi? Ka apmeklētājam jāatgādina par sejas un deguna aizsargmaskas lietošanu, ka viņam ir jānogaida ārpusē…
— Tagad cilvēki ir daudz saprotošāki. Pavasarī, kad sākās pandēmija, cilvēkus šī nepieciešamība pēc masku lietošanas mēdza pat sadusmot, un bija gadījums, kad uz atgādinājumu par sejas un deguna maskas lietošanu cilvēks reaģēja ar dusmām, aizcirta veikala durvis un aizbrauca prom.
— Pie jums var nopirkt kolosālas mājražotāju lietiņas un suvenīrus, bet ir vēl kādi jaunumi. Pastāsti par tiem!
— Jā, mums tagad ir sadarbība izveidojusies ar Elīnu Stojakinu, kura pie jums, informācijas centrā, vadīja dabīgo ogu zefīru meistarklasi. Elīna mūs uzrunāja, un tā bija ļoti laba ideja, jo var redzēt, ka cilvēkiem patīk, pasūtījumu netrūkst. Pats izpildījums jau izskatās vizuāli pievilcīgi — tie svaigi grieztie ziedi oāzē, ko papildina Elīnas radītie našķi «Ogas Kārums» un citi dekori, kurus pievienojam atkarībā no pasūtītāja vēlmes. Viss ir iesaiņots glītā kastītē. Tas ir kā pārsteigums katram šādas ziedu, saldumu kastes saņēmējam. Esam ar Elīnu apspriedušās pat par to, ka arī mēs pašas būtu priecīgas šādu kasti saņemt.
— Kas šobrīd ir jūsu veiksmes atslēdziņa?
— Veiksmes atslēdziņa laikam esam mēs paši — visa komanda, mūsu ģimene. Kā ģimenes uzņēmums šogad svinēsim martā jau 15. dzimšanas dienu. Sākumā te strādājām es un mamma, bija arī vēl pa kādam mainīgam darbiniekam — palīgam. Es augu, redzēju, kā mamma veikaliņā darbojas, palīdzēju. Iepatikās komunikācija ar cilvēkiem, un nu varu teikt, ka visus šos 15 gadus arī esmu nostrādājusi mammas uzņēmumā. Komandā ir arī mana vecākā māsa Sandija un vēl viena kolēģīte. Tad, kad citiem ir svētki, mums ir darbs, to saprot tikai ģimene, tāpēc tieši ģimenē strādāt kopā ir vieglāk un veiksmīgāk.