Lauku uzņēmējiem pārejas periodā būs pieejams atbalsts

Lauksaimniecība

Šī mēneša sākumā Lauku atbalsta dienests rīkoja tiešsaistes seminārus, kuros lauku uzņēmējus informēja par gaidāmajiem atbalsta veidiem, uzsākot jauno Eiropas Savienības plānošanas periodu.
Kā semināra sākumā teica dienesta vadītājs Ģirts Krūmiņš, 2020. gads visiem bijis liels pārmaiņu laiks. Neskatoties uz to, dienests pērn dažādos atbalsta veidos lauku uzņēmējiem izmaksājis 630 miljonus eiro. Arī platību maksājumi 95 procentiem klientu izmaksāti jau pērn decembrī. 2020. gadā bija papildu atbalsts mazajiem ražojošajiem lauksaimniekiem, īstermiņa aizdevums no vienotā platību maksājumu avansa, kas bijis pieprasīts pasākums.
«Šāda veida aizdevums plānots arī šogad,» bilda dienesta vadītājs, minot, ka pašlaik notiek diskusija par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas šādu rīcību ļautu. 2020. gada februārī lauksaimnieki provizoriski varēja aizpildīt arī vienotā platību maksājuma pieteikumu, lai savlaicīgi izvērtētu un ievērotu visas nepieciešamās prasības, piesakoties atbalstiem. Pērn rasts arī papildu finansējums pasākumā «Ieguldījumi materiālajos aktīvos» aiz svītras palikušo atbalsttiesīgo projektu īstenošanai. Savukārt kontroles dienests arvien vairāk veic, izmantojot modernās tehnoloģijas. Darbu uzsākusi virtuālā asistente Ieva, kas spēj atbildēt uz dienesta pārraudzībā esošajiem jautājumiem septiņas dienas nedēļā un 24 stundas dienā.

Top tehnikas cenu katalogs
«Jaunums, pie kā strādājam, ir tehnikas cenu katalogs, lai lauksaimnieks pēc šajā cenu katalogā ievietotās informācijas varētu izvēlēties sev nepieciešamo tehniku, aprīkojumu, ko varēs norādīt pie projektu iesniegšanas. Kataloga mērķis ir sniegt atbalstu lauksaimniekiem, iegādājoties tehniku atbalsta pasākumā «Ieguldījumi materiālajos aktīvos». Izmantojot šo iespēju, lauksaimniekiem vairs nevajadzēs veikt cenu aptauju, iepirkumu, tehnisko specifikāciju un piedāvājumus,» skaidroja dienesta vadītājs, piebil-stot, ka katalogu plānots pabeigt uz nākamo modernizācijas kārtu, kad traktorus, kombainus un tehniku varēs iegādāties, izmantojot šo jaunievedumu. Tehnikas cenu katalogs publiski būšot pieejams tuvākajos mēnešos, lai lauksaimnieki un tehnikas tirgotāji savlaicīgi varētu vērtēt, kādas tehnikas vienības vēl nepieciešams pievienot, lai brīdī, kad tas būs iespējams, varētu veikt atbilstošas investīcijas saimniecībās.

Pārejas periods — divi gadi
Atskatoties uz 2020. gada platību maksājumu sezonu, vēl ir vairāki atbalsta veidi, kas nav nonākuši līdz to saņēmējiem. Februāra beigās un martā gaidāms jauno lauksaimnieku atbalsts. Šomēnes — atbalsts «Natura 2000» mežiem un brīvprātīgi saistītais atbalsts par cietes kartupeļiem. Martā — atbalsts par rugāju laukiem ziemas periodā, bet maija beigās un jūnija sākumā — brīvprātīgi saistītais atbalsts par sertificētām sēklām.
Iepriekšējais Eiropas Savienības plānošanas periods beidzās 2020. gadā. Šis un nākamais gads būšot pārejas periods, kad būs pieejams jaunais finansējums, bet spēkā būs līdzšinējās prasības un nosacījumi.
Uzsākot šī gada platību maksājumu sezonu, dienestā atgādina, ka līdz 1. aprīlim lauksaimnieki var iesniegt pieteikumus lauku bloku precizēšanai. Pieteikšanās platību maksājumiem plānota no 7. aprīļa līdz 22. maijam. Savukārt 15. jūnijs būs pēdējais termiņš pieteikuma iesniegšanai ar atbalsta apjoma samazinājumu. Jau tagad lauku uzņēmējiem dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā aizpildīšanai ir pieejams provizoriskais vienotā platību maksājuma iesniegums. Tāpat kā pērn, arī šogad pieteikumu platību maksājumiem varēs iesniegt tikai elektroniski dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā vai arī, izmantojot iespēju sazvanīt dienesta darbiniekus, un tā pieteikties atbalstam, iesniedzot tā saukto mutvārdu iesniegumu.
2021. gada platību maksājumu sezonā vienotais platību maksājums paredzēts 92 eiro apmērā par hektāru, bet zaļināšanas maksājums — 54 eiro par hektāru. Minētās likmes ir provizoriskas, jo būs atkarīga no valstī kopumā pieteiktajiem atbalsttiesīgajiem hektāriem, saka direktora vietnieks Indulis Āboliņš.
Šogad mazo lauksaimnieku shēmā, kur iespēja saņemt 500 eiro, varēs pieteikties tikai tie lauksaimnieki, kuri līdz šim jau ir bijuši shēmā, un jauni pretendenti klāt nākt nevarēs.

Šogad ir plānots jauns
brīvprātīgi saistītā atbalsta veids — maksājums par rudzu šķirni ’Kaupo’. Šī atbalsta iecere ir maksāt par hektāriem tiem lauksaimniekiem, kuri audzē šīs šķirnes rudzus. Nepieciešams būs noteikt sēklu izcelsmi, kā arī jābūt līgumam ar maiznieku, jo šis atbalsts domāts, lai Latvijā tradicionālo rudzu maizi ceptu no tradicionālām šķirnēm. Tāpat plānots brīvprātīgi saistītais atbalsts — maksājums par piena aitu šķirnēm.
Šogad saimniecībām, kas lielākas par trīs hektāriem un saņem brīvprātīgi saistīto atbalstu par augļiem, ogām un dārzeņiem, nākusi klāt vēl viena prasība — uzturēt žurnālu, kurā būs jāatzīmē vairākas lietas: lauka nosaukums vai numurs un platība, audzētā kultūrauga suga un šķirne, agrotehniskie pasākumi, to veikšanas datums, ražas novākšanas datums un iegūtās ražas daudzums, kā arī izmantotie mehāniskie, bioloģiskie, agrotehniskie vai ķīmiskie augu aizsardzības pasākumi. Šāda prasība ieviesta, lai dienestam ir pārliecība, ka ražu tiešām iegūst, un izslēgtu iespēju, ka tiek radīti apstākļi, lai saņemtu pietiekami lielus atbalsta maksājumus, bet faktiski nodoma nodarboties ar dārzeņkopību vai augļkopību nav.
Jaunas saistības būs iespējas uzņemties agrovides pasākumos. «Visām tām saimniecībām, kurām nav bijušas agrovides saistības un nav bijušas bioloģiskās lauksaimniecības saistības, tādas varēs uzņemties 2021. gadā uz šo un nākamo gadu. Tie, kam saistības ir pabeigtas 2020. gadā, arī varēs uzņemties jaunas divu gadu saistības, bet, kuriem 2021. gads ir beidzamais saistību gads, šogad varēs paplašināt saistības par 20 procentiem un nākamgad uzņemties jaunas, viena gada saistības. Saimniecības, kurām saistību beigu termiņš ir 2022. gads, varēs paplašināt esošās saistības pa 20 procentiem. Tie, kas šīs saistības nevēlēsies uzņemties šogad, bet 2022. gadā, tāda iespēja pastāvēs. Tomēr to vērtētu piesardzīgi, jo nav zināms, cik daudz jaunu saistību būs uzņemtas šogad, un vai būs pieejams finansējuma atlikums jaunu saistību uzņemšanai 2022. gadā. Izņēmums ir rugāju lauks ziemas periodā, kur jaunas saistības ne šogad, ne nākamgad nevarēs uzņemties. Tiem, kuriem beidzās saistības 2020. gadā, tās var pagarināt vēl pa vienu gadu, bet esošie šī atbalsta klienti drīkst paplašināt saistības līdz 20 procentiem. Šim atbalstam jāpiesakās laikā, kad norit pieteikšanās platību maksājumiem. Jaunajā plānošanas periodā, kas sāksies 2023. gadā, šis atbalsts vairs netiks maksāts,» skaidroja dienesta pārstāvis Indulis Āboliņš.
Pieteiktā atbalsta izmaksa plānota no 16. oktobra, kad uzsāks izmaksāt vienoto platību maksājuma un bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta avansu. Decembrī gaidāmi šī atbalsta gala maksājumi, zaļināšanas maksājums, brīvprātīgi saistīto atbalstu izmaksa, mazo lauksaimniecības shēmas atbalsta maksājumi, bet 2022. gadā — jauno lauksaimnieku atbalsts, rugāju lauks ziemas periodā un citi.
Šogad visā valstī plānots īstenot monitoringu, lai konstatētu, vai zālāju platības laicīgi tiek nopļautas. Tāpat lauksaimniekiem vēlreiz atgādināts, ka, apstrādājot laukus, ir jāievēro ceļu nodalījuma joslas un nedrīkst uzart laukus līdz to malai, bojājot ceļa konstrukciju.

Iespējas attīstībai
Lielāko daļu lauku uzņēmēju interesē, kādi atbalsta pasākumi gaidāmi šajā pārejas periodā. Kā saka dienesta pārstāvis, direktora vietnieks Andris Grundulis, tie būs pietiekami daudz, kas ļaus finansējumu piesaistīt gan mazajiem uzņēmējiem un lauksaimniekiem, gan saimniecībām, kas jau veiksmīgi attīstījušās. Šajos divos gados būs pieejami vairāki atbalsta veidi: «Zināšanu pārnese un informācijas pasākumi», kas ietver apmācības, konsultācijas, demonstrējumus (deviņi miljoni eiro), «Ieguldījumi materiālajos aktīvos» (215 miljoni). Tā kā iepriekšējos gados par šo pasākumu bijusi liela lauksaimnieku interese, šoreiz saimniecības pēc apgrozījuma iedalītas nevis divās daļās, bet trīs — ar apgrozījumu no 4000 līdz 70 000 eiro (tādas ir aptuveni 22 500 saimniecības Latvijā), 70 001 līdz 350 000 eiro (1190 saimniecības) un ar apgrozījumu virs 350 001 eiro (740 saimniecības). Papildu nauda 20 miljonu apmērā ir arī putnkopības un cūkkopības nozarei labturības, biodrošības prasību nodrošināšanai.
Nauda 50 miljonu apmērā iezīmēta arī finanšu instrumentiem (kredītprocenti, garantijas, «Altum» aizdevumi mazām saimniecībām). Nozīmīgs atbalsts turpmākajos divos gados būs pasākumā «Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības» (15 miljoni eiro), kur uz finansējumu varēs pretendēt ap 1000 mazo saimniecību. Ja līdz šim atbalstam varēja pietiekties jau esošas saimniecības, tad pašlaik ministrijā notiekot sarunas, lai šādu iespēju piedāvātu arī tiem, kas vēlas uzsākt saimniekot laukos. Šādu ierosinājumus ministrija ir saņēmusi, jo ir cilvēki, kuri pēc darba zaudēšanas pilsētās, ir gatavi pārcelties uz lauku reģioniem un uzsākt saimniekot. Arī pasākumā «Ieguldījumi materiālajos aktīvos» pretendents no nulles, jeb uzsākot saimniekot, atbalstu nevarēs iegūt. Tāpat kā līdz šim, šie projekti būs jāizstrādā sadarbībā ar Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra speciālistiem, norāda A. Grundulis.
Būs arī pasākums «Atbalsts gados jaunu lauksaimnieku darījumdarbības uzsākšanai», kam atvēlēti septiņi miljoni eiro. Šajā atbalstā nosacījumi īpaši neatšķiras no jau esošajiem.
Ieguldījumiem meža platību paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā iezīmēti 4,3 miljoni eiro, viens miljons — ražotāju grupu un organizācijas izveidei, deviņi miljoni — sadarbībai, 22 miljoni eiro — ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanas prēmijām, bet 19,5 miljoni — «Leader» pasākumiem, kur iespēja finansējumu piesaistīt būs gan topošajiem, gan jau esošajiem uzņēmumiem. Šogad arī noteikts līdz 150 tūkstošu eiro liels apgrozījuma apjoms uzņēmumiem, kas var pretendēt šajā atbalsta veidā. Līdz šim tie bija 70 tūkstoši eiro.
Ministrija saņēmusi arī jautājumus par atbalstu meliorācijas sistēmu sakārtošanai. Atbalsts šai darbībai pārejas periodā būs novirzīts tikai valsts nozīmes meliorācijas sistēmu un koplietošanas sistēmu sakārtošanai, bet ne saimniecībām. Kā skaidro A. Grundulis: «Iepriekšējais periods rādīja, ka nav liela rezultāta, sakārtojot viena lauksaimnieka apsaimniekotu meliorācijas sistēmu, ja tālāk koplietošanas lielie grāvji, par kuriem šim ūdenim ir jāaiztek, ir ciet. Lielāks ieguvums priekš lauksaimniecības ir koplietošanas meliorācijas sistēmu sakārtošana, kam arī šajos divos gados tiks atvēlēts finansējums.»
Kā norāda dienesta pārstāvji, labā ziņa ir tā, ka investīciju pasākumi šajos divos gados būs un naudas tiem paredzētas diezgan lielas. Taču pagaidām šī informācija ir provizoriska, jo vēl ir iespēja, ka, izstrādājot Ministra kabineta noteikumus, mainīsies kādi nosacījumi, summas. «Šie ir investīcijas pasākumi, ar kuriem lauku uzņēmēji, visticamāk, šī gada otrajā pusē jau varēs rēķināties,» tā A. Grundulis.