Kad skolas darbībai klātienē nospiesta STOP poga. II daļa

Izglītība

Iepriekšējā rakstā pieredzē par attālināto mācību procesu dalījās Mērsraga vidusskolas direktore Ilze Indruškeviča. Bet kāda ir skolotāju un vecāku pieredze?

SKOLOTĀJU PIEREDZE

Pieredzē dalās skolotāja Ilze Mosa, 5. klases audzinātāja:
— Attālinātais mācību process sniedz jaunu iespēju izmantot tādas platformas, kādās agrāk nebija strādāts. Ko jaunu šajā jomā apguvāt?
— Izkopu darbu ar Zoom. Izgāju apmācību par Google Class, bet šobrīd neizmantoju, jo Zoom platforma ir skolēniem saprotama, jau pierasta.
— Kur gūstat idejas?
— Gan parunājot ar kolēģiem, gan domāju pati, lasu un meklēju interneta vietnēs. Ļoti dažādi.
— Un kā ar līdzsvara atrašanu starp darbu un privāto dzīvi?
— Ar līdzsvaru ir ļoti grūti. Ļoti, ļoti grūti. Brīžam šķiet, ka dzīve ir vairs tikai viens darbs, darbs, darbs. Daudz kas tiek darīts uz miega rēķina, diemžēl.
— Kā tiek nodrošināts atbalsts un atgriezeniskā saite ar skolēniem?
— Skolēni savus darbus iesūta gan e-klasē, gan WhatsApp. Cenšos atbildēt uz e-pastiem, ja ir nepieciešams ar skaidrojumu, uzmundrinājumu. Zoom stundās pārrunājam neskaidro. Skolēni sūta savus pierakstus, izdarītos uzdevumus.
— Ar kādām problēmām nākas visbiežāk saskarties?
— Netiek laikā iesūtīti darbi; tie ir izdarīti ļoti pavirši un norādītās kļūdas netiek izlabotas; darbi netiek sūtīti regulāri, reizēm netiek darīts nekas. Kas darīja, mācoties skolā, tas dara, kas nedarīja, tas arī tagad nedara.
— Kā notiek sadarbība ar vecākiem, rūpējoties par skolēnu snieguma uzlabošanu?
— Ik pa reizei kā audzinātāja sazinos ar vecākiem. Parasti jau problēmas ir tiem skolēniem, kuru vecāki īpaši neiespringst. Ļoti grūti, ja vecāki neiesaistās. Pamatskolā tas ir ļoti svarīgi — palīdzēt skolēnam saorganizēt savu darbu, plānot, ievērot režīmu un disciplīnu arī šajā attālinātajā mācīšanās procesā.
— Vai arī jums nācās atklāt sev daudz interesanta, ko var izmantot mācību procesā?
— Jā, mēģinu jaunas metodes, bet ļoti noder jau esošās sagataves un materiāli. Dažkārt, pameklējot pat savos krājumos, var atrast labas lietas, kas piemirsušās.
— Nosauciet kādus ieguvumus no attālinātā mācību procesa!
— Analizējot darbu rezultātus klasē, ar katru bērnu parunāt nav iespējams. Toties, ierunājot tikai balss ziņu un nosūtot to konkrētam bērnam, skolotājs katram skolēnam norāda, kas viņam jāpārskata un jāpilnveido. Jāasina prāts, kā panākt, ka bērns izdara to, ko no viņa prasa. Jāpiedomā pie uzdevumu formulēšanas, jāmeklē dažādi rīki. Šis laiks ļauj izmēģināt dažādas metodes, idejas un skatīties, kas strādā, kas nē. Jādomā, kā optimizēt darbu izvērtēšanu un atgriezenisko saiti.
— Kā skolēniem veicas ar darbu izpildi laikā?
— Norādītais laiks ir atkarīgs no klases, mazākiem lieku iesūtīt mājasdarbus līdz nākamajai stundai, klasesdarbu parasti līdz 17.00, ja nav bijis Zooms, bet pieņemu arī vēlāk, parasti kādu laiciņu vēl pagaidu. Bet termiņus skolēni ievēro ļoti kūtri, savā ziņā es bērnus izlaižu, pieļaujot atkāpes, bet no otras puses, ceru, ka izdarīs. Dilemma! Ir darbi, par kuriem zinu, ka skolēns to nav rakstījis. Dažkārt pat atsūta ar citu rokrakstu… Man pašai galvenokārt sanāk amizantas situācijas ar Zoom, tad es jau saucu ātrāk, nekā noteiktais laiks, vai ieeju neīstā saitē un brīnos, kāpēc neviens nepievienojas…
— Saņemat daudz atbalsta no skolas administrācijas? Kam gribat pateikt šobrīd lielāko paldies?
— Liels paldies direktorei Ilzei un mācību pārzinei Lailai. Kopumā jau ikvienam savam kolēģim par sapratni un atbalstu!

Pieredzē dalās Mērsraga vidusskolas sākumskolas skolotāja Sarmītei Laure:
— Sākumskolas skolēni tikai otro nedēļu ir attālinātajās mācības. Katru dienu tiekamies ZOOM stundās, mazie bērni malači — vienmēr saslēdz kameras, aktīvi komunicē savā starpā un ar skolotāju. Bieži sazvanāmies vai sūtām ziņas. Jebkurā laikā varu konsultēties ar skolas direktori vai mācību daļu, kā arī kolēģiem. Savu laiku un darbus esmu rūpīgi plānojusi vienmēr, gan esot skolā, gan strādājot attālināti. Kolēģi vienmēr bijuši ļoti atsaucīgi, jebkurā laikā varam sazināties; ja radušās kādas problēmas, sarežģījumi, cits citam palīdzam, dodam padomus, atbalstām.
— Šī situācija ir jauna iespēja izmantot tādas platformas, kādās agrāk nebija strādāts. Ko jaunu šajā jomā apguvāt?
— Kā arī citi kolēģi, esmu izvēlējusies strādāt platformā Zoom, ko esmu darījusi arī iepriekšējā pavasarī, izstrādājot savu diplomdarbu logopēdijā, kad mums bija jāvada nodarbības ar bērniem. Šobrīd vēl vairāk apgūstu, kādas iespējas ir šajā platformā, un citas iespējas, kā palīdzēt bērniem mācību procesā.
— Kur tiek gūta iedvesma? Vai notiek ar kolēģiem savstarpēja ideju apmaiņa?
— Visvairāk iedvesmu un idejas gūstu, pastaigājoties svaigā gaisā, kā arī konsultējoties ar kolēģiem. Reizēm, interneta vietnēs redzot citu kolēģu veikto, pielāgoju ideju savam darbam.
— Un kā ir ar līdzsvara atrašanu starp darbu un privāto dzīvi? Mājās strādāt noteikti nav viegli.
— Skolotāja darbā vienmēr ir ļoti grūti nogriezt robežu: darbs—mājas. Labi, ja tas izdodas sestdienās, svētdienās.
— Kā tiek nodrošināts atbalsts un atgriezeniskā saite ar skolēniem attālināto mācību laikā?
— Bērni ir apķērīgi, ātri apgūst tehnoloģijas un man viņiem jātur līdzi. Jau strādājot stundā, lūdzu viņiem nofotografēt veicamo darbiņu un dažus uzreiz apskatām; ja ir kļūdas, izanalizējam. Tāpat ir konsultācijas, kuras vienmēr aicinu bērnus izmantot, ja ir kādas neskaidrības.
— Skolēni ir dažādi. Vienam vajag papildu palīdzību, citam ne. Kā veicas šajā jomā?
— Protams, skolēni ir dažādi, tāpat kā mēs pieaugušie. Ir patstāvīgie bērni un bērni, kuriem vajadzīga palīdzība. Es kā skolotājs cenšos palīdzēt — piezvanot, uzrakstot un ar individuālajām konsultācijām. Es to neuztveru kā problēmu, bet gan kā palīdzību, kura nepieciešama šajā brīdī bērnam, kurš ir manas klases audzēknis.
— Vai jums ir tādi piemēri, kas rada gandarījumu par atsevišķiem skolēniem, kuri klases ikdienas darbā it kā pazuda, neizcēlās, bet šobrīd ir ļoti izteikta pašvadīta mācīšanās — visi darba uzdevumi tiek veikti ar lielu atbildību?
— Jā, ir tādi bērni, kuriem grūtības sagādāja mācīšanās klasē, jo traucē apkārtējā kņada, bet, esot mājās, viņš veiksmīgi tiek galā ar uzdevumiem, jo ir viens klusumā un mierā.
— Kā notiek sadarbība ar vecākiem, rūpējoties par skolēnu snieguma uzlabošanu?
— Ar vecākiem runāju individuāli, ja redzu, ka ir problēmas ar bērnu sniegumu, bet vispirms es runāju ar pašu bērnu, cenšos motivēt viņu mācībām.
— Vai atklājāt sev daudz interesanta, ko var izmantot mācību procesā?
— Man vienmēr ir paticis strādāt ar datoru un apgūt jaunas iespējas, kā to izmantot, jau strādājot PII nodarbībās daudz izmantoju datoru un projektoru, protams, šajā laikā ir vēl lielāka nepieciešamība apgūt ko jaunu.
— Kā tiek dažādotas pieejas mācību procesam?
— Uzdodot skolēnam uzdevumu, vienmēr cenšamies klasē pa punktiem iziet cauri, kas tajā jādara. Tagad esmu iemācījusies izveidot video, lai pastāstītu, kurā grāmatas lapaspusē ir jāatrod likumiņš, vai arī — kā loka lietvārdu. Video veidoju gan datorā, gan telefonā. Skolotājam dators vienmēr ir bijis darba instruments, tiek rakstīti dokumenti, e-klase, kā arī gatavotas stundas nākamajai dienai. Ar bērniem darbiņi vienmēr tiek pārrunāti, gan strādājot klātienē, gan attālināti. Protams, ir bērni kuri paši pienāk un pajautā, ja nav kas skaidrs, un ir bērni, kuri jāpasauc un jāpārrunā kļūdainais uzdevums.
— Kā bērniem vispār veicas ar darbu izpildi? Kādi termiņi visbiežāk ir?
— Mums klasē (3. klase) ir ļoti laba saskarsme — ja bērns nesaprot uzdoto, viņš vienmēr piezvana vai uzraksta ziņu; ja nepieciešams mēs ieejam individuāli Zoom. Ja jūtu, ka bērns ilgi nesūta uzdoto darbu, es uzrakstu ziņu vai piezvanu. Parasti gaidu darbu atpakaļ līdz nākamajai stundai, bet svarīgi ir, lai darbi tiek nodoti līdz piektdienai.
— Sākumskolas skolēni mēdz arī dažkārt nošpikot?
— Sākumskolas bērni ir ar ļoti lielu atbildības sajūtu, viņi nemānās un nenoraksta cits no cita, drīzāk skatās, lai kāds nenorakstītu, jo pārbaudes darbu taču otra vietā nevarēs uzrakstīt, to viņi vienmēr cits citam atgādina.
— Kam gribat pateikt šobrīd lielāko paldies?
— Paldies varu teikt visam skolas kolektīvam, jo jebkurā laikā ir iespēja saņemt palīdzību, padomu. Kā arī vecākiem un skolēniem, kuri atbildīgi pilda savus pienākumus.

VECĀKU PIEREDZE

Dalīties pieredzē aicināju 6. klases audzēkņa mammu Solvitu Adamoviču, kam rudenī skolas gaitas uzsāks arī jaunākais dēls.

— Kādas grūtības, kas saistās ar attālinātajām mācībām, pirmās šobrīd ienāk prātā?
— Grūtības, kuras pirmās nāk prātā, ir bērna emociju vadība brīžos, kad pēc pirmā acu uzmetiena nav saprotams uzdevums vai mācību viela. Tas nenotiek bieži, bet, kad tas notiek, tad bērnu ir grūti pierunāt atgriezties pie uzdevuma un to izpildīt.
— Vecāku atbalsts bērniem visbiežāk ir nepieciešams uzdevumu izskaidrošanā, palīdzot meklēt informācijas avotus un plānot laiku. Kā jums ar to veicas?
— Tā kā es strādāju no mājām, man grūtāk ar šo visu bija pirmajā reizē, kad sākās attālinātais mācību process 2020. gada martā. Tolaik arī mūsu piecgadnieks negāja uz dārziņu un mājās bija haoss. Pirms tam bija izveidojies zināms dienas režīms, kad strādāju, kamēr bērni ir skolā vai dārziņā. Šobrīd ir daudz labāk, bērns ir kļuvis lielāks, patstāvīgāks, tomēr nereti pieslēdzos un palīdzu izskaidrot mācību vielu. Reizēm tā ir matemātika, literatūra, arī vēsture.
— Dzirdēts, ka, piemēram, matemātikā vecāki, jau sākot no 6.—7. klases vielas, nespēj sniegt atbalstu. Atzīšu, es arī, droši vien, nespētu. Kā ar jums? Vai arī jums nākas atsvaidzināt jau sen aizmirsušās zināšanas?
— Man bērns mācās 6. klasē, ir tēmas, kuras saprot ātri, bet ir tēmas, kurās klikšķis neatnāk ātri un vajag palīdzēt, paskaidrot. Mēs ģimenē esam iegādājušies Uzvedumi.lv PROF versiju, kur teorijā ļoti labi ir paskaidrota katra tēma. Tas noteikti palīdz atsvaidzināt zināšanas arī mums ar vīru.
Lai arī mums abiem ir pāri 30, mēs nepārtraukti mācāmies, uzlabojam zināšanas dažādās jomās, mācāmies online kursos. Dēls ir izaudzis, redzot mūs mācāmies, tādēļ mēs saprotam to, kas vajadzīgs viņam, lai pēc iespējas labāk varētu mācīties un apgūt jauno vielu. Un arī viņš saprot mūs, kad mācāmies un mūs nevar traucēt. Piedomāju, protams, arī par ikdienas fiziskajām aktivitātēm, lai bērns spētu atpūtināt acis un prātu no ikdienas ilgās sēdēšanas pie datora.
— Vai bērnam izdodas pašam šajā laikā plānot savu laiku, vai tomēr vajadzīga arī jūsu iesaiste?
— Pirmajā attālinātajā procesā, 2020. gada martā, es iesaistījos vairāk gan laika plānošanā, gan prioritāšu noteikšanā. Lai arī es uzraugu, vai darbiņi ir uzrakstīti un nodoti laikā, tomēr tagad dēls pats ļoti labi nosaka prioritātes. Pat, ja viņš reizēm kļūdās, tas arī nekas, jo, kā zināms, mēs mācāmies tikai no savām kļūdām, tāpēc ļauju viņam pašam uzņemties atbildību par mācībām un termiņiem. Mācību procesā iesaistos teju katru dienu. Priecājos par pieejamajiem mācību resursiem: tavaklase.lv, soma.lv, uzdevumi.lv, letonika.lv u.c.
Attālināto mācību laikā labāk iepazīstu savu bērnu, redzu viņu no citas šķautnes. Saprotu viņa mācīšanās stilu, priekšmetus, kuri patīk, kuri nepatīk, kāpēc patīk un kāpēc nepatīk. Man patīk socioloģija, pētīt cilvēku uzvedību dažādās situācijās un vidēs, tādēļ vērot un iepazīt savu dēlu pašreizējā situācijā man ir liels prieks. Lai arī man datora lietošana nav sveša, pārzinu lielu daļu MS Office un citas programmas un priecājos, ka šajā tehnoloģiju izmantošanas posmā varam darboties kopā.
— Vai novērtējat to, ka bērniem ir iespēja kaut vai vairākas reizes pēc kārtas noskatīties skolotāju atsūtītās prezentācijas, darot to kopā arī ar jums?
— Protams, priecājos gan par ierakstiem, gan par iespēju ierunāt atbildes WhatsApp voice message — it īpaši svešvalodas stundās. Priecājos un atzinīgi vērtēju mūsdienās pieejamo rīku izmantošanu mācību procesā. Agrāk skola man bija kaut kas ne līdz galam saprotams, nezināju, kā mans bērns stundā strādā, lai arī atzīmes bija labas. Tagad, mācoties attālināti, redzu vairāk bērna intereses un talantus, kas palīdz idejās par bērna interešu apzināšanu un attīstīšanu.
Mācību procesā skolotājs tik un tā ir lielākā autoritāte. Dēls vienmēr darīs tā, kā pedagogs ir licis un mācījis, jo viņš galu galā liks vērtējumu. Manuprāt, šobrīd skolotājs ir kā magnēts, kā vienojošs lipeklītis, ap kuru bērni pulcējas, lai uzzinātu ko vairāk par konkrēto mācību priekšmetu un apgūstamo vielu. Šobrīd, vairāk kā nekad, skolotājam pēc iespējas vairāk ir jārada bērnos interese par savu priekšmetu, kā arī jāuzpasē, vai bērni ir klātesoši un saprot mācību tematu. Ja to nedarīs, baidos, ka bērnu uzmanība aizpeldēs citos virzienos un tas mazinās zināšanu līmeni.
— Kam gribat pateikt šobrīd lielāko paldies?
— Liels paldies mūsu skolas direktorei Ilzei Indruškevicai par viņas prasmi saliedēt skolas kolektīvu un par rūpēm par skolēnu labsajūtu. Zinu, ka mūsu direktore dara daudz vairāk, nekā sagaidīts amata ietvaros, lai bērni justos maksimāli labi, paēduši, nodrošināti ar pamattehnoloģijām uzdevumu veikšanai. Paldies arī skolotājiem par sapratni, iecietību un entuziasmu sava priekšmeta pasniegšanā! Un paldies, protams, manam dēlam, kurš pilda savus šā brīža dzīves uzdevumus ar lielu atbildību un centību.

Bet ko par attālināto mācību procesu domā paši skolēni — nākamajā rakstā!