Vai dundadzniekiem no rokām izslīdēs vara?

Dundagas novads

3. februāris notikumiem bagāts bija Dundagas novada pašvaldībā, jo notika trīs domes ārkārtas sēdes, kurās visās bija viens izskatāmais jautājums — par Dundagas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja ievēlēšanu. Ja pirmā sēde noslēdzās bez rezultāta, amatā neievēlot izvirzīto deputāti Andru Grīvāni, tad pārējās divas domes ārkārtas sēdes nenotika nepietiekamā kvoruma dēļ. Domes ārkārtas sēde rīkota arī 4. februārī.

Atbalstu negūst
Tā kā iesniegumus par domes ārkārtas sēdēm pirmais parakstījis deputāts Madars Burnevics, viņš arī vadīja visas trīs sēdes 3. februārī un izsludināto sēdi 4. februārī. Sēdē, kas norisinājās 3. februāra rīta pusē, no M. Burnevica izskanēja aicinājums neskatīties atpakaļ pagātnē, bet domāt uz priekšu, izvirzot kandidātus vakantajam amatam. Pašvaldības darbs bez domes vadītāja un viņa vietnieka esot apgrūtināts. Deputātu pārstāvētās apvienības bija aicinātas izvirzīt savu kandidātu domes priekšsēdētāja amatam. Šo iespēju izmantoja tikai vēlētāju apvienība «Strādāsim kopā», kas vakantajam amatam virzīja Andru Grīvāni. Par viņas kandidatūru nobalsoja četri deputāti — pati A. Grīvāne, Una Sila, Vilnis Skuja un Madars Burnevics, bet «pret» bija deputāti Jānis Mauriņš, Aldis Felts, Regīna Rūmniece, Gunārs Kristiņš un Zane Tālberga no vēlētāju apvienības «Mūsu cilvēkiem». Šīs vēlētāju apvienības pārstāvis Aldis Felts, kopš 2017. gada notikušajām pašvaldību vēlēšanām līdz šī gada 27. janvārim arī ieņēma domes vadītāja amata vietu.
Otrā domes ārkārtas sēde bija sasaukta tās pašas dienas pēcpusdienā. Tomēr tā nevarēja notikt, jo nepiedalījās vajadzīgais deputātu skaits. Kā pirmās domes ārkārtas sēdes izskaņā teica deputāti A. Felts, G. Kristiņš un R. Rūmniece, viņi tās pašas dienas otrajā domes sēdē darba dēļ nevarēšot piedalīties. Sēdē nebija arī pārējie divi vēlētāju apvienības «Mūsu cilvēkiem» domē ievēlētie deputāti — Zane Tālberga un Jānis Mauriņš. Šajā sēdē pirmo reizi izskanēja, cik nopietna var izvērsties situācija pašvaldībā, ja dome nespēs vienoties par cilvēku, kuram būs pirmās paraksta tiesības. Pašvaldības galvenā grāmatvede Ilze Pirvite teica:
«Tā kā pašlaik nav ne domes priekšsēdētāja, ne vietnieka, domei steidzami būtu jālemj jautājums par pirmajām paraksta tiesībām, jo bez tām pašvaldībā pašlaik nenotiek neviens naudas pārskaitījums. Jau tagad kavējas desmit rēķinu apmaksa. Ja par šo jautājumu neizdosies vienoties, šomēnes var kavēties arī algas izmaksa pašvaldības darbiniekiem, kas skars turpat 300 cilvēkus, tai skaitā arī izglītības iestādēs strādājošos. Algas izmaksas datums pašvaldības darbiniekiem ir 8. februāris.»
Arī trešā sasauktā domes ārkārtas sēde 3. februāra vakarā beidzās ātri, jo, tāpat kā otrajā sēdē, tā norisei nebija nepieciešamais deputātu skaits. Uz šo sēdi arī nebija ieradušies tie paši deputāti.
Sēdes beigās tās vadītājs M. Burnevics pauda, ka rīkos nākamo domes sēdi, jo pašvaldības vadītājs, kuram būtu pirmās paraksta tiesības, ir nepieciešams.

Pilnīgs strupceļš
Deputāts M. Burnevics «Talsu Vēstīm» ceturtdienas, 4. februāra, rīta pusē, vērtējot aizvadītās trīs domes ārkārtas sēdes un izsludinot nākamo, teic, ka gaida domes ārkārtas sēdi, lai redzētu, cik liela ir atbildības sajūta tiem, kuriem tajā jāpiedalās. «No viņu (vēlētāju apvienības «Mūsu cilvēkiem») puses neesmu dzirdējis redzējumu, kā tālāk šo situāciju risināt. Komentārs no viņu puses ir, ka pašvaldības darbiniekiem ir jāstrādā. Taču ir lēmumi, ko pašvaldības darbinieki nevar pieņemt pēc labākās sirdsapziņas, jo tie ir domes kompetencē. Es tikai nesaprotu, vai viņi to nesaprot, ka pašvaldības darbinieki nevar ievēlēt domes priekšsēdētāju, jo priekšsēdētājiem jābūt no deputātu vidus. Nesaprotu viņu bezatbildīgo rīcību, neierodoties uz domes sēdēm. Mēs četri deputāti nevaram ievēlēt domes priekšsēdētāju. Ja viņiem ir kāds kandidāts, tad vajadzētu to virzīt, ja mums ir — mēs virzām. Taču bez viņu dalības (domē vēlētāju apvienībai «Mūsu cilvēkiem» ir vairākums — piecas no deviņām vietām) neko nevaram izdarīt! Tas ir pilnīgs strupceļš. Līdz ar domes priekšsēdētāja ievēlēšanu, atrisināts būtu jautājums arī par pirmajām paraksta tiesībām pašvaldībā, kā rezultātā notiktu finanšu darījumi. Kamēr tādas nav, visi naudas pārskaitījumi — kā algu izmaksa, rēķinu apmaksa — ir apstājusies. Pašvaldības juriskonsults arī gatavo lēmumprojektu, ka dome varētu deleģēt izpilddirektoram šīs paraksta tiesības noteiktu dokumentu parakstīšanai. Arī tad būtu sasaucama domes ārkārtas sēde, lai par to lemtu. Jautājums, vai kredītiestādes un Valsts Kase ņems kaut ko tādu pretī, jo tas ir nebijis precedents. Arī saskaņošana, visticamāk, nenotiks sestdien vai svētdien. Mums ir domes priekšsēdētājs nepieciešams, kas varētu rīkoties ar pašvaldības līdzekļiem, jo viņš ir galvenais finanšu rīkotājs, lai varētu pašvaldības darbiniekiem izmaksāt algas, apmaksāt rēķinus, īpaši šajā kovid laikā, kad daudzi cilvēki arī dzīvo no algas līdz algai un ir nepieciešams darba algu noteiktajā laikā samaksāt! Es zinu, ka šodien (4. februārī) četri deputāti, kas parakstījuši iesniegumu par domes ārkārtas sēdes sasaukšanu, ieradīsies; vai ieradīsies pārējie pieci, nemāku pateikt, jo informācijas nav.»
«Talsu Vēstis» centās sazvanīt arī bijušo domes priekšsēdētāju Aldi Feltu, lai lūgtu komentāru par notiekošo pašvaldībā un tālāko rīcību. Uz vairākkārtējiem telefona zvaniem viņš neatbildēja. Savukārt vēlētāju apvienības «Mūsu cilvēkiem» deputāte Regīna Rūmniece, atbildot uz jautājumu, kāpēc nav piedalījusies 3. februāra domes sēdē un vai plāno piedalīties 4. februārī rīkotajā, atbildēja: «To jūs redzēsiet sēdē. Ļoti atvainojos. Paldies!»
Radušos situāciju «Talsu Vēstis» lūdza skaidrot arī pašvaldības izpilddirektorei Janitai Vandai Valterei, interesējoties, kā tiks risināts jautājums par pašvaldības darbinieku algu izmaksu šomēnes. «Skatīsimies, kā šodien (4. februārī) noritēs ārkārtas domes sēde. Ja neievēl priekšsēdētāju, juriskonsults gatavo lēmumprojektu, kuru saskaņosim arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Līdz ko saņemsim apstiprinājumu no ministrijas, deputātiem par to lēmums būs jāpieņem atkal ārkārtas domes sēdē, jo šis jautājums ir ļoti svarīgs,» saka pašvaldības izpilddirektore. Interesējoties, vai bijuši kādi jautājumi par esošo situāciju no pašvaldības darbinieku puses, viņa atbild, ka visi saprot, kas notiek, un to, ka izpildvara notiekošo ietekmēt nevar. «Uz šo brīdi viss ir atkarīgs no politiķiem!» skan atbilde.
4. februārī sasauktajā Dundagas novada domes ārkārtas sēdē, kurā šoreiz bija nepieciešamais deputātu skaits, lai tā notiktu, pie domes priekšsēdētāja tā arī netika, jo neviena no apvienībām kandidātu amatam neizvirzīja. Vēlētāju apvienības «Mūsu cilvēkiem» pārstāve Regīna Rūmniece pauda, ka viņu kandidāts šim amatam bija nu jau bijušais domes priekšsēdētājs Aldis Felts un citu neizvirzīšot. Savukārt apvienības «Strādāsim kopā» pārstāve Una Sila teica, ka viņi kandidāti Andru Grīvāni 3. februārī izvirzīja, bet vairākuma atbalstu viņa neguva. Sēdes vadītājs M. Burnevics informēja, ka drīzumā plānota vēl viena domes ārkārtas sēde, kurā domei būtu jāskata jautājums par pilnvarojumu izpilddirektoram parakstīt daļu no finanšu dokumentiem, lai pašvaldības darbiniekiem tomēr neaizkavētos algu izmaksa. VARAM ir atbildējusi, ka izpilddirektoram var dot tādas tiesības pārstāvēt pašvaldību Valsts Kasē un kredītiestādēs, bet reizē norāda, ka domes priekšsēdētājs tomēr ir nepieciešams, jo visu izpilddirektors nevar parakstīt. Bijušais domes priekšsēdētājs A. Felts pauda, ka joprojām ir pārliecināts, ka Dundagas novada pašvaldība var strādāt bez priekšsēdētāja. «Ir jādomā par jautājumiem, kā mēs varam deleģēt priekšsēdētāja pienākumus,» teica A. Felts, piebilstot, ka no jurista vēlējies noskaidrot, kuri ir tie ekskluzīvie priekšsēdētāja pienākumi, kurus nevar veikt neviens cits. Viņaprāt, pašvaldībā šāda situācija, kad nav domes priekšsēdētāja un vietnieka, iepriekš nav paredzēta, kas liecinot, ka nav pietiekami labi strādāts.
Nebijusi situācija
Dundagas novada pašvaldības galvenā grāmatvede Ilze Pirvite «Talsu Vēstīm» norāda, ka pašlaik situācija ir diezgan sarežģīta un nebijusi pašvaldībā. «Ja drīzumā neizdosies vienoties, kurš no domes vai pašvaldības uzņemsies paraksta tiesības kā finanšu rīkotājs, iespējams, algu izmaksa šomēnes var kavēties arī pašvaldības darbiniekiem, kas ir ap 300. Jāsaprot, ka saimnieciskie līgumi, kurus ir tiesīgs parakstīt izpilddirektors, ir saimnieciskie līgumi. Taču darbošanās kredītiestādēs ir pavisam cita lieta. Domes priekšsēdētājam vienīgajam pašvaldībā ir pirmā paraksta tiesības. Šobrīd mums nevienā kredītiestādē šāda parak­sta nav. Bez šī paraksta šobrīd nenotiek neviens pārskaitījums, jo ir vajadzīgs cilvēks, kuram ar domes lēmumu šādas tiesības būtu. Iespējams, ka tas var būt cilvēks arī no domes administrācijas, bet tas tad jāskaidro juristiem. Dokumentus gatavojam, bet maksājumi nekustēsies, kamēr nebūs pirmās paraksta tiesības kādam cilvēkam piešķirtas. Ja netiks rasts risinājums, iespējams, arī aizkavēsies algu izmaksa šomēnes pašvaldības darbiniekiem. Ja šodien (3. februārī) būs domes lēmums, kuram būs šīs pirmās parakstu tiesības, pieļauju domu, ka varētu vēl paspēt visu nepieciešamo no mūsu puses sakārtot, lai algas 8. februārī visi pašvaldības darbinieki arī saņemtu. Ja tas nenotiek, jāņem vērā, ka arī Valsts Kasei, komercbankām paiet kaut kāds brīdis, kamēr viņu juristi izskatīs, vai cilvēks, kuram dome ir piešķīrusi šīs tiesības, atbilst likumiskajam pamatam un var būt pirmā paraksttiesīgā persona. Esmu runājusi ar juristu, Valsts Kasi, komercbankām par esošo situāciju. Viņi sagaida no manis šo domes lēmumu par cilvēku, kuram būtu šīs paraksta tiesības, un tad viņu jurists vērtēs, vai cilvēks atbilst šim statusam un ir tiesīgs ieņemt pirmā paraksttiesīgā cilvēka vietu,» situāciju skaidro pašvaldības galvenā grāmatvede un piebilst, ka šāda situācija pašvaldībā ir pirmo reizi un arī nebijusi viņas 30 gadu grāmatvedes darbā.
Šīs nedēļas sākumā «Talsu Vēstīm» Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša norādīja, ka divu mēnešu laikā Dundagas novada domei būtu jāievēl jauns domes priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieks. Ja tas nenotiek, viens no likumā par pašvaldībām paredzētajiem mehānismiem ir, ka Saeima var atlaist domi. Rosināt šādu atlaišanu būtu ministrijas jautājums, vērtējot, vai un cik lielā mērā pašvaldības darbs ir apgrūtināts, vai un kā notiek pašvaldības darbs, ir nodrošināti pašvaldības sniegtie pamatpakalpojumi un autonomo funkciju izpilde, kas pēc likuma ir piekritīgas pašvaldībai. Likuma «Par pašvaldībām» 91. pants paredz, ka Saeima var atlaist domi četros gadījumos: dome atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus; atkārtoti pieņem lēmumus un veic darbības jautājumos, kas ir Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestā­žu vai tiesas kompetencē; divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi vai pēc attiecīgo amatpersonu vai institūciju atkāpšanās nav ievēlējusi domes priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai pastāvīgās komitejas, kā arī nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no attiecīgās domes deputātu kopskaita.