«Bieži lokācijas mainās un nākas improvizēt»

Personības

Talsenieks Roberts Žolna ir pašnodarbinātais, kurš beidzis Talsu 2. vidusskolu un šobrīd nodarbojas ar mājaslapu iz-strādi, digitālo mārketingu un fotografēšanu. Roberts fotografē jau aptuveni piecus gadus, no kuriem aktīvi — pēdējos trīs.

— Kā sāki interesēties par fotogrāfiju? Kā sākās tavs fotografēšanas ceļš?
— Mans ceļš fotogrāfijā sākās tad, kad sāka parādīties telefoni, kuros bija iebūvētas labas kameras. Sākumā fotografēju ar telefonu un tad jau vēlāk nopirku arī kameru. Iemācījos fotografēt un attīstīju savas prasmes pašmācības ceļā, jo uzskatu, ka tas ir ātrs veids uz rezultātu sasniegšanu. Sākumā ar padomiem palīdzēja mans draugs Krists Rudaks, kas bija sācis fotografēt pirms manis.
— Vai fotografēšana ir tavs pamatdarbs?
— Tas ir viens no maniem pamatdarbiem, mani nolīga kā privāto fotogrāfu uz vairākām bērnu un jauniešu dzimšanas dienām un pilsētas pasākumiem, kurš tādā veidā arī spēja aizsākties un papildināt manu pieredzi kā fotogrāfam.
— Kāds ir tavs fotografēšanas stils? Kas tevi izceļ kā fotogrāfu no citiem?
— Ja man jādefinē savs stils, tad pārsvarā jau tas būtu mood photography, kas tendēts uz sajūtu tveršanu. Par to kas izceļ mani no pārējiem, atļaušu spriest tieši skatītājam.
— Kas tevi iedvesmo?
— Ikdienā mani iedvesmo neierasti skati un, kā jau visiem, iedvesmo arī sociālie tīkli — Instagram un Pinterest.
— Kas tev šķiet sarežģītākais fotogrāfa profesijā? Kā tu gatavojies fotosesijām?
— Jāsaka, ka fotogrāfa profesijai nav tādu sarežģītāko lietu. Man patīk viss šajā darbā, bet par grūtāko varētu nosaukt lielu bilžu apjomu apstrādi, jo tās ir patiesi ļoti ilgas stundas, kuras jāpavada tieši pie bilžu pēcapstrādes. Pirms sesijas izeju cauri visam savam ekipējumam. Tad iedomājos sevi lokācijās un ko tur vēlētos redzēt. Taču, nonākot sesijā, bieži šīs lokācijas mainās un uz vietas nākas improvizēt.
— Pastāsti par fotosesiju no savas pieredzes, kas spilgti iespiedusies atmiņā.
— Tās ir bijušas daudz un interesantas, bet spilgti iesēdusies atmiņā mazā ekspedīcija ar žiguli līdz Kuršu kāpai, pie Kaļiņingradas robežas. Tur ir ļoti skaisti skati, un sanāca vienreizēji kadri.
— Kas tevi piesaista un kāpēc esi izvēlējies komerciālo fotogrāfiju, ne autorfotogrāfiju?
— Esmu komerciālais fotogrāfs, jo komercfotogrāfija man liekas interesanta un man patīk strādāt ar klientiem, kā arī fotografēt dažādu uzņēmumu vajadzībām.
— Vai piekrīti apgalvojumam, ka ikviens var būt fotogrāfs?
— Jā un nē. Ir cilvēki kam tas padodas uzreiz, un ir citi, kas to mācītos daudzus gadus līdz vēlamajam līmenim, bet varbūt tik tālu nemaz neietu. Katram cilvēkam ir daļa radošuma.
— Kā ar izaicinājumiem? Vai fotografēt ir izaicinoši?
— Jā, fotografēt vienmēr ir izaicinoši. Ir arī sesijas kad vienkārši nesanāk. Nav lokācijas vai gaismas, vai kas cits. Tad ir uzdevums iziet no situācijas, kas arī ir lielākais izaicinājums.
— Kādu kameru tu ieteiktu cilvēkam, kurš grib sākt fotografēt?
— Ieteiktu sākumā fotografēt ar telefonu un saprast, vai vispār patīk. Ja fotografēšana aizrauj, pēc tam jau var skatīties un domāt tālāk, arī izrietot no budžeta. Kameru var pirkt vecāku, bet galvenais ir labs objektīvs.
— Cik plašā mērogā tu vēlētos attīstīt savu darbību? Kā ar izstādēm?
— Par to īpaši nedomāju, bet gribētu sadarboties ar vairāk uzņēmumiem. Par savas izstādes veidošanu neesmu domājis, bet, ja piedāvātu, varbūt arī pamēģinātu.