«Mūsu uzņēmums ir diezgan spēcīgi nostājies uz kājām»

Uzņēmējdarbība

Nav noslēpums, ka «Covid-19» pandēmija pasaulē un Latvijā visās dzīves sfērās ienesusi krasas izmaiņas un dažādie ierobežojumi īpaši skāruši mazos uzņēmējus, no kuriem daudzi pat pārtraukuši savu darbību. Uzrunātais Talsu uzņēmuma SIA «Nieciņš» vadītājs Gatis Biezais intervijā teic, ka par spīti apstākļiem valstī, viņi turas stabili.

— Kā jūsu vadītajam uzņēmumam klājas šajā sarežģītajā laikā?
— Salīdzinot ar to, kā klājas daudziem citiem, es varu teikt, ka mums klājas diezgan labi.
— Vai tas varētu būt tā iemesla dēļ, ka ilgās darbošanās laikā esat iemantojuši uzticamus pastāvīgos klientus?
— SIA «Nieciņš» darbojas jau 27 gadus. Un jā, tas ir svarīgs aspekts, ka darbojamies jau ilgi un esam vietējie, bet ar to vien jau arī nepietiek. Mēs ļoti cenšamies sekot līdzi visiem notikumiem, kas ļoti strauji mainās, un pielāgoties. Sekoju līdzi arī cilvēku vēlmēm, kuras cenšos izpildīt, cik vien ir manos spēkos. Izsaku lielu pateicību mūsu pircējiem, kuri ir bijuši uzticīgi mums visu šo laiku, jo, tikai pateicoties viņiem, varam veiksmīgi pastāvēt.
— Kā ierobežojumi valstī skar SIA «Nieciņš» darbību?
— Veikals, protams, strādā, un pircējiem atvērta ir viena tā puse. Patiesībā jau veikalā ir tāds iekārtojums, ka pirmajā daļā ir pirmās nepieciešamības preces, bet otrajā — papildu preces, proti, elektropreces un mājsaimniecībai nepieciešamais. Tas jau bija mūsu pašu konceptā, tāpēc veikals nemaz īpaši nebija jāpārkārto un jāpielāgo jaunajiem noteikumiem.
— Ko var iegādāties pašlaik?
— Liela daļa preču ir nopērkama bez ierobežojumiem, tāpat kā agrāk.
Pieejamas ir arī visas pārējās preces — gan iegādājoties attālināti, gan pasūtot telefoniski vai facebook.com mājaslapā. Klients vienkārši piezvana, mēs sagatavojam pasūtīto preci, un viņš atnāk pakaļ. Tad neveidojas rindas un nav drūzmēšanās. Cilvēks ātri saņem sev vajadzīgo, un tādā veidā tiek ievēroti tirdzniecības ierobežojumi. Klients veikalā var aizpildīt arī anketu un pēc brīža atnākt pakaļ pasūtītajam. Kā mēs varam un drīkstam, tā arī strādājam šajā laikā.
— Vai šādas jaunas iepirkšanās iespējas bieži tiek izmantotas?
— Jā, pircēji tās izmanto, jo vienmēr ir vajadzības. Mēdz saplīst tā pati elektriskā tējkanna. Arī zeķes ir vajadzīgas, kuras tagad jau atļauj tirgot, bet kādu laiku nevarēja. Mums zvana un raksta, bet daudzi cilvēki nezina jaunumus, jo ierobežojumi mainās tik bieži, ka tiem nespēj izsekot. Tāpēc mēs pie iespējas vairāk informējam pircējus par jaunumiem. Pašlaik vairāk tieši ar facebook.com starpniecību. Cenšamies ielikt sludinājumu arī «Talsu Vēstīs», jo lauku iedzīvotāji, it īpaši vecākās paaudzes, bieži vien nav interneta lietotāji, bet informāciju saņem ar laikraksta palīdzību. Vēlamies viņus informēt, ko un kā var iegādāties.
— Uzņēmumam rit jau 28. darbības gads. Vai šis laiks visā pastāvēšanā ir visgrūtākais periods?
— Tirdzniecības ziņā šis nav grūtākais periods. Šis ir grūts laiks tieši neskaidrību ziņā. Ir nemitīgs stress neziņas dēļ. Šis laiks ļoti prasa tieši garīgā ziņā, jo ir spriedze un gribam visam pielāgoties. Vēlamies darīt to, kas ir atļauts, un neko nepalaist garām. Vienīgi smaga ir apziņa, ka daudziem uzņēmējiem vispār nav iespējas strādāt. Tas tā smagi gulstas uz pleciem, kaut arī varbūt mūs neskar tik tieši. Tomēr redzam un jūtam, kas notiek apkārt. Mūsu uzņēmums ir diezgan spēcīgi nostājies uz kājām, zinām, ka visu pārdzīvosim un būs labi. Tā kā sekoju līdzi visam, kas notiek, es jau mēģinu lasīt starp rindām un cenšos saprast, kas būs tālāk.
— Un kā ar informāciju medijos? Kā vērtējat to?
— Nojausma par to, kas varētu būt tālāk, rada diezgan lielu stresu, bet es cenšos būt gatavs jau nākamajām tendencēm. Un šeit ir jāsaka, ka valdības paziņojumi ir bieži vien nepārdomāti. Informācija nonāk presē vēl pirms tam, kad tā ir apstiprināta. Tie ir atsevišķu amatpersonu izteikumi, kas pat nestājas spēkā, bet cilvēki ir nemitīgā stresā. Tas ir nevajadzīgi un ļoti apgrūtina visu to noteikumu ievērošanu. Informācijas atspoguļošanai nav nekādas sistēmas un tā ir haotiska. Tāpēc cilvēkiem ir neticība valdības lēmumiem un klājas diezgan grūti. Neskatoties uz to, ir jādara tas, ko varam darīt. Mēs darām arī visu iespējamo, lai saglabātu mūsu darbinieku veselību.
— Kādi pasākumi darbinieku veselības saglabāšanā tiek veikti?
— Tagad mēs esam sākuši strādāt, nesatiekot viens otru. Kā viens nāk uz darbu, tā otrs iet mājās. Tā mūsu darbinieki savā starpā izvairās no saslimšanas riska. Mēs ievērojam visus valdības noteiktos pasākumus, lai pasargātu sevi un pircēju. Lietojam visus aizsardzības līdzekļus.
— Vai pandēmijas laikā bija kāds brīdis, kad «Nieciņš» savas durvis slēdza?
— Mēs strādājām katru dienu. Decembrī arī svētdienās. Pagarinājām arī darba laiku, lai būtu mazāka pulcēšanās un drošāka iepirkšanās. Mēs izmantojām katru iespēju strādāt, jo nebija zināms tas, kas sagaida jau nākamajā dienā. Nezinājām, vai konkrētā darbadiena nebūs arī pēdējā. Bet līdz šim visu laiku esam varējuši strādāt un to arī darām. Tas nenoteiktais periods noteikti ilgs vēl kādu laiku, un cilvēku ienākumi un pirktspēja arī mazināsies, tāpēc daudz kas vēl ir priekšā.
— Kādas ir jūsu prognozes par to, kas sagaida nākotnē?
— Tās ir tikai manas domas. Man jau bija skaidrs, ka svētku laiks ieviesīs diezgan nepatīkamus rezultātus, jo cilvēki vienkārši nespēj mēnešiem ilgi nesatikt viens otru un tomēr aizies ciemos. Bet tas uzliesmojums tomēr nav tik ļoti, ļoti liels. Viena sabiedrības daļa tomēr izvairījās no ciemos iešanas, līdz ar to nekas katastrofāls tomēr nav noticis. Zināma stabilitāte ir. Lai gan daudzi cilvēki man nepiekritīs, es tomēr uzskatu, ka vakcinēšanās ir vienīgais veids, kā izkļūt no šīs situācijas, kad ilgstoši nevaram kontaktēties un satikties. Es domāju, ka savādāk to atrisināt diemžēl nav iespējams. Es domāju, ka tad, ja nebūtu nekādas izsargāšanās — ne sejas masku, distancēšanās, dezinfekcijas līdzekļu un arī vakcīnas, — tad situācija būtu ļoti slikta.
— Un kā, jūsuprāt, ar pašu vīrusu?
— Diez vai tas vīruss tik ātri pavisam pazudīs, bet, ja cilvēki rīkosies saprātīgi, iespējams, ka izdosies to pavasarī ierobežot un vasarā vēl vairāk. Un ļoti jācer, ka nākamajā rudenī tas neatkārtosies. Jā, kaut kādas sekas mēs jutīsim diezgan ilgi. To jau neviens nevarēja paredzēt, un cilvēkiem bija neticība visam notiekošajam pandēmijas sakarā, jo tā jau nekad iepriekš nav bijis. Cilvēki nespēja to pieņemt un joprojām dzirdam visādas teorijas, ka tā ir mākslīgi radīta, bet te parādās, ka cilvēks nav visu spēcīgs un ne visu var ietekmēt. Ne viss ir mūsu spēkos, bet ir jādara tas, ko mēs varam izdarīt.
— Kas tomēr satrauc nākotnes sakarā?
— Neesmu no tiem, kas ļoti sūdzas un kritizē valdības darbu, bet gribu teikt, ka laiks ir ļoti sarežģīts un uzņēmējus šogad sagaida lielas izmaiņas nodokļu jomā, kas jau tā sarežģīto situāciju padarīs vēl grūtāku… Pieaug nodokļu apmērs. Ja mēs šobrīd varam pielāgoties situācijai un strādāt pa pusdienai un mainīties, tad no jūlija tas nebūs vairs iespējams, jo nodarbinātība uz pusslodzi izzudīs. Un tas būs vēl viens izaicinājums. Jau tagad daudzās sfērās ir ļoti sarežģīti. Bet ticu un ceru, ka visi kopā mēs varam to visu pārvarēt!