Svarīgs priekšnosacījums, lai pilsēta attīstītos

Uzņēmējdarbība

Par vienu no apspriestākajiem tematiem, kas pēdējo gadu laikā nereti nonācis krustugunīs, kļuvis jautājums par multifunkcionālā sporta un rekreācijas kompleksa izveidi Talsos. Kamēr daļa politiķu spriež par izmaksām, Talsu Komersantu kluba priekšsēdētājs Kaspars Eihe aicina aizdomāties par ieguvumiem un pilsētas attīstību nākotnē. Lai pilsēta atdzīvotos, nepieciešams objekts, kas spētu piesaistīt gan vietējos, gan iebraucējus un potenciālos investorus.
«Jau vairākus gadus Talsu novadā tiek runāts par multifunkcionālā sporta un rekreācijas kompleksa izveidi. Šis vilkmes objekts, kas sevī ietver gan baseinu, gan hokeja halli, ir svarīgs priekšnosacījums, lai pilsēta attīstītos. Politiķu izteiktie viedokļi brīžiem ir skumji un neizprotami — daļa politiķu runā tikai par to, cik mums tas izmaksās, bet nerunā par ieguvumiem un mērķiem,» pārdomās dalās Talsu Komersantu kluba priekšsēdētājs Kaspars Eihe. Par vienu no galvenajiem stūrakmeņiem viņš sauc sakārtotu infrastruktūru — šī iemesla dēļ izstrādāts sporta infrastruktūras kompleksa projekts, kurā paredzēts peldbaseins ar SPA iespējām, hokeja halle, rehabilitācijas telpas, telpas ēdināšanai un cilvēka fizisko, garīgo un emocionālo spēju atjaunošanai. Viņaprāt, katra no minētajām pozīcijām sniegtu virkni ilgtermiņa ieguvumu.
Ieguldījums tūrisma vidē — nepietiekams
«Pēc administratīvi teritoriālās reformas būsim sestais lielākais novads, bet mums nav sava magnēta. Mums jādomā par nākotni — nevis par to, kas būs pēc diviem, trim gadiem, bet par to, kas būs pēc desmit gadiem. Mums jāpanāk, lai jaunieši gribētu šeit palikt. Liels paldies politiķiem, kuri pēdējo 15, 20 gadu laikā ir ieguldījuši līdzekļus izglītības iestāžu sakārtošanā, bet ar to ir par maz. Runājot par izglītību, diemžēl vēl joprojām neesam kārtīgi pieķērušies izglītības reformai — mums ir ļoti daudz mazo skolu ar kritiski mazu bērnu skaitu. Ar to, kas līdz šim ir izdarīts, nepietiek — mēs esam parādā pilsētai, kas nākotnē būs lielā novada administratīvais centrs. Tūrisma vidē esam ieguldījuši ļoti maz — ielas ir daļēji sakārtotas, promenāde ir daļēji pabeigta, bet vecpilsētā vēl aizvien ir daudz namu īpašnieku, kuri, neskatoties uz to, ka viņi pēdējos 20 gadus ir iznomājuši pirmā stāva telpas komercplatībām, šajās ēkās nav ieguldījuši nevienu eiro. Mums jādomā par to, kā radīt šo vēlmi, — ēku fasādēm jābūt sakārtotām. Lai uzņēmējdarbība vecpilsētā attīstītos, ir vajadzīga cilvēku plūsma. Ja gribam, lai cilvēki šeit dzīvo un atpūšas, jābūt kaut kam fundamentālam, kaut kam lielākam. Lielisks piemērs ir Cēsis — viņi aizgāja kultūras ceļu. Mūsu ceļš varētu būt sporta tūrisms, rehabilitācija, rekreāciju, garīgā attīstība un veselība.
Pēdējos gados — liels noslīkušo skaits
Ņemot vērā, ka šis centrs darbotos visu gadu, mēs varētu piesaistīt dažādu sporta veidu pārstāvjus, palīdzēt uzlabot un uzturēt veselību, popularizēt veselīgu dzīvesveidu un ļaut organizēt dažādu līmeņu (vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmeņa) sporta aktivitātes. Jāņem vērā arī tas, ka pēdējos gados Latvijā joprojām ir liels noslīkušo skaits. Mūsu nākotne ir ne tikai veseli bērni, bet arī aktīvas ģimenes un sabiedrība. Liela problēma šobrīd ir arī fiziskās sagatavotības trūkums. Arvien biežāk bērni, beidzot skolu un uzsākot jauniešu gaitas, ir šķībi, greizi, un viņiem ir problēmas ar muguru. Labākais veids, kā stiprināt bērnu garīgo un fizisko veselību, ir peldēšana. Skandināvija ar savām programmām un sporta kompleksiem ir pierādījusi, ka tas valstij ir liels ekonomisks ieguvums, jo bērni un cilvēki, kuri apmeklē sporta centrus, mazāk slimo un līdz ar to netiek tērēts veselības nozares budžets. Uzskatu, ka tā ir mūsu prioritāte, — mēs varam to atļauties.»
Pirmais energoefektivitātes risinājuma piemērs
Daudziem Talsu novads un Talsi asociējas ar hokeju. Nav noslēpums, ka no Talsiem nāk daudz labu hokejistu un tieši Talsos savulaik tapa Latvijā pirmā ledus halle ārpus Rīgas — diemžēl šobrīd tā ir novecojusi. «Hokejs ir viens no populārākajiem sporta veidiem Latvijā, līdz ar to mēs nošautu divus zaķus ar vienu šāvienu. Tas ir iecerēts kā pirmais energoefektivitātes risinājuma piemērs Latvijā un Baltijā, kurā tiktu apvienotas ledus arēnas un baseina telpu apsildes tehnoloģijas. Pašvaldība ir piesaistījusi kompāniju, kas Zviedrijā ir veikusi vairāk nekā 200 kompleksu auditus. Izejot no tā, mums jārunā par ieguvumiem un jāskaidro pozitīvais. Skandināvu piemēri parādīja, ka papildu siltuma enerģiju no katlumājas vajag ļoti minimāli. Tas būtu nozīmīgs ieguldījums Talsu novada un Talsu pilsētas attīstībā — tūristu piesaiste, jaunas darbavietas un jaunas privātās investīcijas. Mums jābūt konkurētspējīgiem, jo pilsētas citos novados ar savu vilkmes stāstu mums jau ir soli priekšā. Mums jāpanāk, lai šis objekts, kas sevī ietver Vilkmuižas ezera attīstības konceptu, nākotnē radītu plūsmu vismaz līdz simts tūkstošiem cilvēku gadā. Latvijas mērogā ir skaidri redzami piemēri, kur tas ir realizēts un strādā, — Cēsis, Kuldīga, Rēzekne, Jēkabpils, Jelgava, Liepāja… Šāds vilkmes objekts sniegtu iespēju attīstīt papildu uzņēmējdarbību — viesnīcu biznesu, restorānus, kafejnīcas, veikalus un cita veida pakalpojumus. Ieguvēji būtu visi — gan iedzīvotāji, gan pašvaldība un uzņēmēji.
No divgadīgiem bērniem līdz senioriem
Liels uzsvars jāliek arī uz multifunkcionalitāti pašā baseinā. Esam tikušies ar Holandes pārstāvjiem, kuri skaidroja, ka mūsdienās šādos baseinos iebūvē regulējamas kustīgās grīdas. Tas nozīmē, ka mēs ar vienu baseinu varētu paņemt visas vecuma grupas — gan divgadīgus, trīsgadīgus bērnus, gan seniorus. Baseins ar moderno tehnoloģiju palīdzību paceļ grīdas attiecīgajā līmenī. Tas ir tas, par ko mums jādomā. Tāpat mums jādomā par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un cilvēkiem, kuri nodarbojas ar paraolimpisko sportu. Mums tepat blakus — kaimiņu pilsētās — ir šāda veida kompleksi, kur ledus laukums tiek izīrēts visas vasaras garumā. Mēs varētu uzņemt futbolistus, volejbola komandas, piedāvāt fiziskās sagatavošanas nometnes… tā ir mūsu odziņa, mūsu produkts, ko gribam piedāvāt un pārdot. Šis komplekss paredz arī teritorijas labiekārtošanu — piebraucamo un gājēju celiņu, saimniecības pagalma, autostāvvietu izveidi, teritorijas apzaļumošanu, un tas ir pieslēdzams visām esošajām pilsētas inženiertehniskajām komunikācijām.»
Spert nākamos soļus pēc iespējas ātrāk
Šāda veida būvi iespējams uzbūvēt privātās partnerības ietvaros. Februārī būs izstrādāts finanšu ekonomiskais aprēķins, tālāk tas tiks izskatīts ministrijās, un politiķiem būs jāpieņem lēmums par multifunkcionālā sporta un rekreācijas kompleksa celtniecību. «Mēs, uzņēmēji un Talsu Komersantu klubs, esam ļoti daudz palīdzējuši ar informāciju un esam uzrunājuši arī potenciālos investorus. Interese no privātās partnerības puses, no investoriem, ir ļoti liela. Mēs runājam par visa Vilkmuižas ezera labiekārtošanu. Ļoti svarīgi ir jau tuvākajā laikā spert nākamos soļus. Mums ir vajadzīga vilkme, bez tās mēs nekur tālu netiksim. Mums jāsāk domāt par bērniem, nevis par pagātni un vecajiem laikiem. Vēsture jāatceras un jāgodā, bet šobrīd vairāk jādomā par mūsdienām. Jābūt diezgan lielām ambīcijām, mērķiem un sapņiem, jāsaprot, uz ko mēs ejam, jāievēro samērības princips un jāiegulda līdzekļi administratīvajā centrā. Protams, arī ciematos vajag sakārtot ielas, sakārtot peldvietu, bet ne jau būvēt milzīgas estrādes vai kultūras namus. Daudzas lietas varam pamācīties no Rojas novada — Roja uztaisīja ļoti skaistu estrādi, kas ir ienesusi dzīvību. Tā ir pareizi investēta nauda. Kāpēc gan mēs līdz 2022. gada 1. septembrim nevarētu nodot ekspluatācijā modernu, mūsdienām atbilstošu, ekonomisku un rentablu ledus halles un peldbaseina sporta centru? Vieta jāizvēlas, ņemot vērā perspektīvo attīstības, vides un kultūras pieminekļu aizsardzību, telpisko saikni ar pilsētvides ainavu un reljefu un pilsētvides vēsturisko kontekstu. Būtiski ir uzsvērt arī Vilkmuižas ezera pieguļošās teritorijas attīstību — peldvietas atjaunošanu, velo un sporta taku, volejbola laukumu, kā arī bērnu rotaļu laukuma izveidi.
Gan ekonomiskais, gan sociālais efekts
Salīdzinājumam varam izmantot Somijas pieredzi — situācija pirms līdzīga projekta realizācijas iezīmējās ar zemu ekonomisko aktivitāti, vispārējā budžeta nepietiekamību, zemu iedzīvotāju pašlepnumu, stagnācijas pazīmēm, vietas neatpazīstamību valsts un plašākā mērogā, aktivitāšu trūkumu, kā arī iedzīvotāju migrāciju uz citām pilsētām. Ieguvumi pēc projekta realizācijas ir acīmredzami — iedzīvotāju veselības stāvokļa un pašlepnuma uzlabošanās, bērnu un jauniešu iesaiste sportā un pieaugoša iedzīvotāju interese par veselīgu dzīvesveidu. Ienākumi no tūristu apkalpošanas tiek novirzīti pašvaldības budžeta papildināšanai, bērnu, pensionāru, cilvēku ar īpašām vajadzībām sporta kompleksa apmeklējuma dotācijai, tiek radītas jaunas darbavietas, vērojams tūristu pieaugums un pilsēta kļūst aizvien atpazīstamāka. Noslēgumā vēlos piebilst — katrs investīciju projekts satur ekonomisko vai sociālo efektu. Šajā gadījumā redzams, ka tie būs abi kopā.»