Darbs Spāres luterāņu baznīcā turpinās

Kultūra

Lai Spāres luterāņu dievnams kļūtu pievilcīgāks un arvien vairāk cilvēku izvēlētos to apmeklēt, draudze ik gadu cenšas realizēt projektu, kas ļautu pietuvoties šim mērķim. Šogad neilgi pirms Ziemassvētkiem, pateicoties ziedotāju atbalstam, noslēdzās jumta remontdarbi.
Draudzes priekšniece Santa Neilande un lietvede Aina Rozenberga skaidroja, ka šogad jumts tika atjaunots lūgšanu zālē, bet nākamgad plānots uzlikt jaunu jumtu sakristejas daļā. «Katru gadu mēģinām realizēt kādu projektiņu. Par jumtu šogad nebijām domājuši, bet, kad sākās ilgstošais lietus, sapratām, ka jumts ir caurs. Labi, ka nepieķērāmies sienām, ko bija paredzēts sakārtot pēc grīdas atjaunošanas. Speciālisti secināja, ka vecais skārds ir caurs un koka konstrukcijas ir sākušas bojāties. Sapratām, ka vajadzētu rakstīt projektu. Daļu līdzekļu (gandrīz 25 tūkstošus eiro) ieguvām Sakrālā mantojuma atbalsta programmas ietvaros, bet lielāko daļu ( 40 tūkstošus eiro) piešķīra Apvienotais Kurzemes fonds (Vereinigte Kurlandische Stiftungen). Liels paldies vāciešiem, kuri mūs atbalstīja (Heinrich von Stackelberg, Andreas von Boetticher, Andreas von Mirbach, Otto von Grotthuss)! Priecājamies, ka šogad uz Ziemassvētkiem esam saņēmuši tik milzīgu dāvanu!
Ar Kurzemes Fonda atbalstu ir tapusi arī altāra daļa — projektu izstrādāja arhitekte Jana Jākobsone. Viņa bija mūsu pirmā konsultante. Uztaisījām arī kultūrvēsturisko izpēti — izrādās, ka Spāres baznīca bija celta kā šķērsbaznīca. 1937. gadā to pārbūvēja, jo uzskatīja, ka baznīcēniem šāds izkārtojums ir neērts. Liels ieguvums šajos gados ir ērģeles, kas atceļoja no Zviedrijas. Savulaik tās atradās Saulkrastu baznīcā — kad Jānis Kalniņš ērģeles restaurēja, zviedri tās atpirka. Pēc desmit gadiem baznīca bankrotēja un zviedri tās atdāvināja atpakaļ. Padomju laikā Spāres baznīca bija diezgan papostīta — te bija noliktava, kur glabājās kartupeļi un tulpju sīpoli. Pagājušā gadsimta 90. gados baznīca tika atjaunota, bet nu jau kāds laiks ir pagājis un darāmā netrūkst. Paldies draudzei, kas mūs atbalsta ar ziedojumiem! Arī LELB mūs atbalstīja un piešķīra daļu no līdzekļiem.
«Covid-19» laikā baznīca bija atvērta individuālajiem apmeklētājiem, bet dievkalpojumi šobrīd nenotiek. Kopā ar bērniem mēs draudzē esam gandrīz 30, bet aktīvo apmeklētāju ir mazāk — no 7 līdz 14. Ja procentuāli parēķina, kāda laukos ir apdzīvotība un iedzīvotāju blīvums, stāvoklis ir labs. Protams, mēs būtu priecīgi, ja dievkalpojumus apmeklētu vairāk cilvēku, bet, tā kā pagasta centrs ir Pastende, daudzi Ģibuļu pagasta iedzīvotāji brauc uz Talsu draudzēm.»