Neapstāties un darīt!

Personības

Vienmēr esmu paudusi prieku par jaunajiem, kas pēc īsāka vai garāka prombūtnes brīža atgriežas vietā, kur dzimuši un auguši. Arī mana šīs nedēļas viešņa Katrīna Kļimovska, kura ne reizi man ieteikusi uzrunāt cilvēkus, kas atgriezušies un saimnieko mūsu pusē, ir viena no tām. Pirms pāris gadiem viņa veiksmīgi atradusi darbu Talsos un paralēli tam veido arī piedāvājumu, kas interesants ir un būs ne tikai vietējiem, bet arī atbraucējiem.
Gada nogale ir aktīvs darba laiks daudziem, tāpēc izrauties sarunai nemaz nav tik viegli. Tomēr Katrīna atrod tam laiku, reizē aicinot apskatīt, kā viņas lolojums — pie Talsu ezera atvērtā Atpūtas vieta Nr.33 un tās apkārtne izrotāta Ziemassvētkiem. Paveikto, ejot gar Talsu ezeru, uzreiz nevar pamanīt, bet, sperot soli iekšā Lielās ielas 33 iekšpagalmā, paveras pavisam cita aina. Uz zilā moskviča uzliktā svētku egle un apkārt redzamais ļauj nojaust, kādas ir arī pašas Katrīnas svētku svinēšanas tradīcijas. Vēlāk sarunā viņa teiks lielu paldies talseniecei Lindai Raitumai, kuras izdoma, sirds degsme arī bijusi tā, kas nama iekšpagalmu un Atpūtas vietu Nr.33 pārvērtusi īpašā svētku noskaņā. Šogad akcentēti brūnganie toņi, jo ārā sniega nav, bet dabā tie pašlaik saskatāmi ļoti labi. Arī Ziemassvētkos ceptās piparkūkas ar šo krāsu varot lepoties. Acīm tīkamajam ir arī mērķis — ļaut ģimenēm fotogrāfa klātbūtnē iemūžināt sevi šajos svētkos. «Dīvains šis laiks. Kā būs, kad ierobežojumi beigsies? Vai cilvēku paradumi būs mainījušies?» teic Katrīna mūsu sarunas sākumā. Tāpēc arī centušies bezsniega drūmo un tumšo laiku padarīt šajos svētkos mazliet sirdij mīļāku. Jūtu to arī sarunas laikā, kad, malkojot karsto Ziemassvētku tēju, ik pa laikam mūsu abu acis atkal mielojam ar svētkiem saposto vidi, pie sevis ne reizi vien nosakot, cik skaisti viss svētkiem saposts!
Ieilgusī vasara
Katrīna ir dzimusi un uzaugusi Talsos. Mācījusies Talsu sākumskolā, pēc tam — Talsu Valsts ģimnāzijā. Apmeklējusi Talsu mākslas skolu, jo zīmēšana padevusies, vēlāk — aerobikas nodarbības Elitas Blumbahas vadībā. Piedalījusies Aerobikas festivālos. Lai gan skolā bijusi no klusajām, 16 gadu vecumā sapratusi, ka vēlas dzīvē kļūt patstāvīgāka. Vasarās strādājusi vietējos veikaliņos, kafejnīcās. Viņa atminas Talsu tautas namā reiz bijušo kafejnīcu «Pie Aigara», kur nostrādājusi vasaru. Un tas viss tādēļ, lai saviem tēriņiem nauda nav tikai vecākiem jāprasa.
Pēc vidusskolas beigšanas, kā tolaik daļa jauniešu, lielākas un plašākas iespējas saredzējusi galvaspilsētā. Kad gājusi studēt uz Rīgu, teikusi, ka sevi mazpilsētas dzīvē iedomāties nevarot. «Mamma man vēl šad un tad atgādina agrāk teikto, ka Talsos jau nu nekad nedzīvošu, jo šeit nav, ko darīt! Tagad ir tieši pretēji. Talsi ir mazpilsēta, kur esmu ar ģimeni atgriezusies dzīvot. Šī vieta ir vienkārši burvīga! Jāatzīst — ja būtu iespēja, es labprāt dzīvotu ārpus pilsētas vēl dziļākos laukos. Esmu māju cilvēks, patīk miers un klusums,» atzīst mana sarunu biedre.
Kad uzsākusi studijas, jauniete paralēli sākusi strādāt. Jautāta, vai pēc skolas zinājusi skaidru virzienu, kur doties tālāk studēt, Katrīna atbild noraidoši. Neziņa bijusi kā vairumam vidusskolēnu. «Es pat diezgan ilgi nezināju, ko vēlos darīt turpmāk. Ja arī pēc skolas īsti nav skaidrības, daudzi jaunieši uzsāk studēt uzņēmējdarbību. Ja arī nav biznesa idejas, ko īstenot, tā ir iespēja iegūt vispārīgas zināšanas par procesiem uzņēmējdarbībā. Šīs lietas ikdienā skar ikvienu no mums. Tikai tagad pēc 30 gadu vecuma es varētu nosaukt konkrētas programmas, ko vēl varētu apgūt. Pēc vidusskolas man bija svarīgi, ka paralēli studijām iegūstu arī praktisko pieredzi. Nevarēju iedomāties, ka četrus gadus sēdēšu kojās un apmeklēšu tikai lekcijas. Vēlējos akadēmiskās zināšanas savienot ar praktiskajām, dzīvot dzīvoklī. Tas arī veiksmīgi izdevās! Studēju tirgzinības Biznesa augstskolā «Turība», kas iekļāva tirdzniecības un mārketinga vadību, uzņēmējdarbību. Strādāju uzņēmuma AS «G4S Latvia» tirdzniecības un mārketinga departamentā. Darbs bija tieši saistīts ar to, ko studēju augstskolā. Tas arī parādīja, ka iegūtās zināšanas varu reāli dzīvē pielietot. Es pie sevis šad un tad nodomāju, kur man visam tam bija enerģija! Mācījos vakara klātienē. Pa dienu strādāju, vakarā stundu braucu uz studijām un tad vēl atpakaļ uz mājām, vēl visi studiju darbi! Enerģijas bija tik daudz un šāds ritms likās normāls,» atklāj Katrīna.
Iejusties lielā kolektīvā tādam jaunam, no mazpilsētas nākušam, nebija problēmu, jo arī apkārt esošie kolēģi bija atsaucīgi. «Vienmēr esmu uzņēmusies atbildību, par to, ko daru; ja arī gadījās kāda kļūda, to laboju. Darbs un arī dažādu studiju darbu izstrāde, kurā apskatīts uzņēmums, ļāva to iepazīt plaši. Vēlāk sekoja darbs vienā no grāmatvedības uzņēmumiem. Un tas atkal bija saistīts ar jomu, ko studēju,» viņa stāsta. Tagad, kad pašai ir uzņēmums, grāmatvedības pakalpojumus gan izmantojot kā ārpakalpojumu, jo uzskata, ka tā ir joma, kas jāuztic profesionālim. Nemitīgi notiek izmaiņas, kam no malas ne vienmēr ir viegli izsekot līdzi.
Dzīvojot Rīgā, Katrīnai veidojās arī ģimene. «Neilgi pirms otrā bērniņa nākšanas pasaulē dzīvokļa īpašnieks pārdeva dzīvokli, kuru īrējām. Bija ātri jāizvācas. Tas bija pavasaris, tuvojās vasara, ko ierasti pavadījām Talsos. Nodomājām, kāpēc meklēt jaunu dzīvokli, maksāt pietiekami lielu īri, ja brauksim uz Talsiem. Tā šī vasara Talsos ir ieilgusi piecus gadus,» smejoties teic Katrīna.
Mazpilsētas iespējas
Katrīna uzskata, ka Talsi kā mazpilsēta jaunajām ģimenēm ir daudz piemērotāka dzīvošanai. Pierodi arī pie miera, kas lielā pilsētā nav iespējams. «Es to ļoti novērtēju, ka viss ir tepat pie mājām,— labas un draudzīgas izglītības iestādes, medicīnas pakalpojumi, tirdzniecības vietas,» viņa saka. Taču pats galvenais, kas jauno ģimeni noturējis Talsos, ir atrastais darbs. «Bija viens periods, kad es aizvietoju kolēģi un nācās pabraukāt uz Rīgu. Sapratu, ka tas nav domāts man! Un jāatzīst, ka, gadiem ejot, manī veidojās arī pretreakcija pret Rīgu. Kad tu dzīvo tur, šķiet, ka viss ir kārtībā. Kad esi citā vidē, saproti, ka tā steiga, bezjēdzīgais ritenis, drūmie cilvēki vairs neuzrunā,» izskan Katrīnas teiktais.
Pārceļoties uz dzīvi Talsos, izieti lietvežu kursi, praksē pabūts Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra Talsu nodaļā, kas arī vēlāk kļuva par Katrīnas tagadējo darbavietu. Tur aizvadīti trīs darba gadi, strādājot par uzņēmējdarbības konsultantu. Ikdienas darba pienākumos ietilpst dažādu semināru un mācību organizēšana, darbs ar jauniešiem un skolēniem lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares popularizēšanā. Tāpat ir programma «Laukiem būt!», kas domāta jaunajiem uzņēmējiem; tiek gatavoti projekti klientiem. Ja studiju gados bijusi vēlme akadēmiskās zināšanas savienot ar praksi, nekas nav mainījies arī šobrīd. «Kas es par uzņēmējdarbības konsultantu, ja pati neesmu uzņēmēja!? Tā, esot šajā vidē, kļuvu par jauno uzņēmēju un eju cauri visiem tiem pašiem posmiem, kuriem iziet cauri lielākā daļa jauno uzņēmēju, kas uzsāk saimniecisko darbību. Dažkārt arī bailēm, neziņai, neticībai no citu puses. Pieredze, ko gūstu, un procesi, ar kuriem nākas saskarties ik dienu, man palīdz vieglāk saprast klientus, kuri nāk pie mums uz centru. Man ļoti patīk darbs, jo tā ir vide, kur tu redzi jaunas idejas, to dzirksteli cilvēku acīs, kas vēlas darīt. Varu attīstīt arī savu profesionālo jomu, sniedzot atbalstu uzņēmējiem, pašai esot uzņēmējai. Laikam konsultanta lielākā māksla ir kāda cita izteikto ideju nelaist caur savu vērtēšanas prizmu,» saka jaunā sieviete.
Esot šajā vidē šo gadu laikā dzirdēts un redzēts daudz labu ideju. Nekas slikts neesot arī, ka jaunie izbrauc gan uz Rīgu, gan ārvalstīm, jo tas mainot skatījumu uz daudzām lietām. «Pieļauju, ja es nebūtu septiņus gadus nodzīvojusi Rīgā un ja arī darbā man nebūtu iespēja braukt un redzēt, kā lietas notiek citviet, pilnīgi noteikti redzējums būtu pavisam citāds. No saredzētā tu vari iedvesmoties jaunām idejām savai pilsētai. Tas ir līdzīgi tam, ko skolēniem cenšamies parādīt: laukos var saimniekot arī gudri, ir pieejamas dažādas tehnoloģijas un nav jāsēž tikai ar kapli vagā. Brauciet, mācieties, bet atcerieties par savām mājām un šeit esošajām attīstības iespējām! Prieks, ka arī pēdējās mācībās jaunajiem uzņēmējiem bija ģimene, kas atgriežas no Norvēģijas un vēlas uzsākt saimniekot novadā. Un tādu cilvēku ir arvien vairāk, kas vēlas atgriezties un attīstīt kādu nodarbi. Es priecājos par katru tādu,» teic Katrīna.
Vai Lielā iela atdzims?
Pāris gadus viena no Katrīnas izlolotajām biznesa idejām ir telpas piedāvāšana cilvēkiem dažādām svinībām. Tā atvērta ģimenes īpašumā Talsos, Lielajā ielā 33. Arī nosaukums atpazīstams citiem, ir ļoti vienkāršs un raksturo to vidi, kurā ģimene saimnieko,— Atpūtas vieta Nr.33. Lai tāda taptu, izmantots arī Talsu novada pašvaldības piedāvātais konkurss jaunajiem uzņēmējiem «Dari Talsu novadam», kurā bijusi viena no pirmajām idejas iesniedzējām. «Mums māja ir liela un ar kaut ko bija jāsāk, jo idejas, ko un kā varētu darīt, ir daudz. Redzu, ka tās Talsiem ir nepieciešamas,» atzīst Katrīna. Atskatoties uz jau paveikto, sperto soli viņa nenožēlo. Iespējams, tā pat bijis labāk — sākt ar mazumiņu, jo šajā laikā mainījušās ir daudzas lietas, kaut vai tā pati būvniecība un dokumentu kārtošana, kas tagad notiek elektroniski. Tā bijusi vērtīga pieredze, kas ļaus labāk īstenot nākamos projektus. Īstenošanas stadijā ir vēl divi projekti, kas Talsos piedāvāto pakalpojumu klāstu papildinās. Tā ir trīs apartamentu izveide, kurus varēs nodot īstermiņa īrei. Tā kā ēka celta 1830. gados, Katrīnai ir svarīgi tajā saglabāt senatnīgās detaļas un tās apvienot ar mūsdienīgu dizainu. Paldies izskan arī mammas virzienā, kas ļauj visu iecerēto īstenot.
Otra ideja ir par vasaras kafejnīcas ar terasi izveidi vecajā šķūnītī pie Talsu ezera. «Jāsaka godīgi, ka šos projektus dzīvē bija plānots īstenot daudz agrāk. Taču ne vienmēr viss notiek, kā plānots! Šīs ieceres plānots realizēt, piesaistot arī Eiropas Savienības finansējumu «Leader» aktivitātē. Katrīna paldies teic mūsu Lauku atbalsta dienesta darbiniekiem, kuri ir atsaucīgi, sniedz atbalstu, kas uzņēmējam esot ļoti svarīgi, it sevišķi šajā laikā un nozarēs, kur ir vislielākais kritums. Esot prieks, ka arī citi mazie uzņēmēji lēnām, bet attīstās. Jo vairāk šādu aktīvu cilvēku, jo arī citi brauks piedāvājumu apskatīt, domā mana sarunas biedre. «Es ļoti ceru, ka Lielā iela atkal atdzims un būs pievilcīga ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī pilsētas viesiem. No mums un mūsu rīcības tas ir atkarīgs! Priecājos, ka šogad izdevās visu sakārtot un Talsu ezerā tagad ir katamarāni un laiva. Kurš cits to visu darīs, ja ne mēs paši! Nav jāgaida uz citiem! Paši veidojam vidi, kurā dzīvojam un aicinām pie sevis ciemos! Es ticu, ja mēs te būsim un darbosimies, arī citi brauks skatīt un baudīt,» pārliecību neslēpj jaunā sieviete.
Tuvojas Ziemassvētki,
un Katrīnas ģimenei tie ir Kristus dzimšanas svētki. Tas ir laiks, kas pavadīts kopā ar mīļajiem mājās, cepot piparkūkas, bērniem skatoties gadu no gada iemīļotās filmas «Viens pats mājās» daļas. Eglīti gan istabā nesot pirms pašiem svētkiem, jo tā interesanta šķiet arī diviem minčiem, kas ir naski uz kociņā iekārtajām rotām. Šie svētki mājās ienesot mieru, bet gada nogale ļaujot pārdomāt kā un kam dzīvojam, kas paveikts un vēl jāpadara.