Pašvaldības iegulda līdzekļus «Piejūras» pamatkapitālā

Uzņēmējdarbība

Novembrī Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novada komiteju un domes sēdēs skatīja jautājumu par SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības «Piejūra»» pamatkapitāla palielināšanu. Mērsragā un Dundagā finansējuma piešķiršanai rīkoja arī domes ārkārtas sēdes.

16 minūšu ilga sēde
Dundagā jautājumu par pamatkapitāla palielināšanu skatīja 19. novembra finanšu komitejas sēdē. Lai gan, informējot deputātus par esošo situāciju uzņēmumā, tā valdes loceklis Ēriks Zaporožecs teica, ka no pašvaldības ieguldītā pamatkapitālā plāno nosegt visus kredītlīgumus, kuru kopsumma ir ap diviem miljoniem eiro, tādējādi atbrīvojoties no kredītsaistībām, lielāko deputātu atbalstu turpmākai virzībai uz tā paša mēneša domes sēdi jautājums neguva. 26. novembrī domes sēdes darba kārtībā lemšanai jautājums nebija, bet dienu vēlāk, 27. novembrī, parādījās gan. Kā domes ārkārtas sēdē sacīja Dundagas novada domes vadītājs Aldis Felts, ir mainījušies apstākļi, tāpēc uzskatījis par nepieciešamību saukt kopā un skatīt šo jautājumu atkārtoti. «Uz šo brīdi vairākas pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu, un mēs no sagaidāmā Talsu novada esam palikuši beidzamie, kas nav pieņēmuši nekādu lēmumu. Mums lēmums ir jāpieņem, lai varam deliģēt savu pārstāvi un varētu piedalīties sabiedrības dalībnieku sapulcē,» teica A. Felts. Bez garām diskusijām deputātu vairākums arī pieņēma lēmumu par 52 993,04 eiro ieguldīšanu SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»» pamatkapitāla palielināšanā, pretī saņemot attiecīgi arī jaunu kapitāla daļu skaitu. Šos finanšu līdzekļus piešķirs no pašvaldības 2020. gada budžetā plānotā naudas līdzekļu atlikuma gada beigās. Tāpat dome noteikusi, ka naudas ieguldījums izmantojams kā finansējums SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»» ilgtermiņa kreditoru saistību segšanai un saistību pret Valsts vides dienestu (dabas resursa nodokļa) segšanai, par prioritāti liekot ilgtermiņa kreditoru saistību segšanu.
Rojas un Mērsraga novads
Jautājumu par pamatkapitāla palielināšanu minētajā pašvaldības kapitālsabiedrībā skatīja arī Rojas novada dome 17. novembra sēdē. Tajā nolemts uzņēmumam no budžeta piešķirt 59 826,48 eiro. Termiņš, līdz kuram jāiegulda finanšu līdzekļi, ir šī gada beigas. Rojas novada domes vadītāja Eva Kārkliņa «Talsu Vēstīm» teic: «Uzņēmumu «īsā saitītē» tur banka, un līdz ar to nekādi radikāli lēmumi un darbības nenotiek un nevar notikt. Tiek turpināts darbs, lai sasniegtu mērķi — apglabāt pēc iespējas mazāk sadzīves atkritumu un pildītu saistības, kuras pārmantotas no atlaistās valdes. Pašreiz uzņēmums pilda visas līgumsaistības, kuras attiecas uz sadzīves atkritumu savākšanu, regulāri tiek izvesti dalītie atkritumi un turpinās darbs pie ES struktūrfondu piesaistīšanas projekta.»
Jautājumu par pamatkapitāla palielināšanu 27. novembrī ārkārtas domes sēdē skatīja arī Mērsraga novada pašvaldība un nolēma to palielināt par 10 000 eiro ar līdzīgu mērķi kā pārējās pašvaldības.
Iegulda vairāk nekā pusmiljonu
Plašas diskusijas par šo jautājumu izvērtās arī Talsu novada domes 26. novembra sēdē, kur lielākā daļa deputātu arī atbalstīja 533 135,12 eiro ieguldīšanu uzņēmuma pamatkapitālā. Pret šādu soli bija Inga Gluzda, Lauris Pīlēģis, Ilva Norenberga un Kalvis Kalniņš, kuri pauda, ka sniegtā informācija nešķiet pilnīga un tagad rosinātās iniciatīvas par kapitālsabiedrības darbības uzlabošanu un pārraudzību vajadzēja īstenot jau agrāk. Arī apgalvojums, ka pašlaik Talsu novadam nav teikšanas, jo pieder nedaudz virs 20 procentiem kapitāldaļu, īsti patiesībai neatbilstot.
Ziņojot deputātiem par lēmumprojektu, izpilddirektores vietniece Evita Veide teica, ka palielinājuma apmērs veidojas proporcionāli pašvaldībai esošo daļu skaitam šajā kapitālsabiedrībā. Deputāts Andis Astrātovs izteicās, ka vērtēti arī alternatīvie varianti, ja pašvaldības neiegulda līdzekļus uzņēmuma pamatkapitālā. Viņaprāt, uzņēmums tad līdz administratīvi teritoriālajai reformai neizdzīvos, jo bankas vēstule ir nepārprotama. Pašvaldība būs spiesta atmaksāt galvoto kredītu, bet uzņēmuma nebūs. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021. līdz 2028. gadam pašvaldībai arī uzliekot organizēt atkritumu apsaimniekošanu novadā. Pašvaldībā, izvērtējot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, uzskata, ka ir būtiski ne tikai saglabāt «Piejūru», bet arī pēc administratīvi teritoriālās reformas iegūt kapitāldaļu skaita pārsvaru uzņēmumā, kas atvieglos lēmumu pieņemšanu. Pašlaik šis uzņēmums pieder deviņām pašvaldībām: Jūrmalas pilsētas domei (35,96%), Talsu novada pašvaldībai (23,22%), Tukuma novada domei (20,45%), Kandavas novada domei (6,42%), Engures novada domei (5,03%), Mērsraga novada pašvaldībai (1,18%), Rojas novada domei (2,77%), Dundagas novada domei (3,16%) un Jaunpils novada domei (1,77%).
Dalībnieku vidū ir ļoti pretrunīgi uzskati par uzņēmuma tālāko darbību un attīstības virzieniem, līdz ar to ir apgrūtināta lēmumu pieņemšana. Talsu novadam pēc administratīvi teritoriālās reformas, ieguldot uzņēmuma pamatkapitālā 533 135,12 eiro, piederēs vairākums kapitāldaļu, kas nodrošinās iespēju pieņemt novada iedzīvotājiem saimnieciski izdevīgāko atkritumu apsaimniekošanas politiku ilgtermiņā, vēlāk informāciju savā interneta vietnē publicēja pašvaldība.
Novembra sākumā rakstījām, ka 19. oktobrī a/s «Swedbank» informēja uzņēmumu par divu aizdevumu līgumu nepagarināšanu par kopējo summu nedaudz virs 1 898 500 eiro. Tas nozīmē, ka uzņemtās saistības varētu netikt pagarinātas, iestājoties to juridiskajiem termiņiem 2021. gada janvārī. 30. oktobrī notika dalībnieku sapulce «Piejūra», kurā bija uzdoti konkrēti uzdevumi. Viens no tiem paredzēja līdz 6. novembrim sagatavot precīzus finanšu aprēķinus, cik liels ieguldījums nepieciešams no katras pašvaldības, lai nodrošinātu bankas prasīto pašu kapitālu no 15 līdz 20 procentu apmērā no bilances kopsummas. Uzņēmumam bija jāsagatavo statūtu grozījumu projekts par izmaiņām pamatkapitālā. Tāpat sabiedrībai ir jāsniedz dalībniekiem precīza informācija par to, kāda būs tālākā situācija ar līzinga maksājumiem brīdī, kad no uzņēmuma izstājas Jūrmalas pilsētas dome.
Dalībnieku sapulce
notika arī 27. novembrī. Interesējoties, kādu viedokli tajā pauda Talsu novada pašvaldība, kas pretendē uz vairākuma iegūšanu kapitālsabiedrībā, «Talsu Vēstis» saņēma pašvaldības izpilddirektora vietnieka Arvja Lagzdiņa skaidrojumu: «Talsu novada pašvaldība iesniedza vairākus būtiskus priekšlikumus SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»» statūtu grozījumiem, lai palielinātu dalībnieku kontroli pārvaldības un finanšu jautājumos. Tika rosināts palielināt valdes locekļu skaitu no viena līdz diviem un iesniegti priekšlikumi, kas paredz palielināt dalībnieku ietekmi dažādu finanšu un saimniecisko jautājumu pieņemšanā. Par katru sabiedrības statūta punktu notika dalībnieku balsojums. Atbalstīts iekļaut punktu par papildu komercdarbības veida iekļaušanu; neatbalstīja rosināto par iespējām daļas atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt trešajām personām, saņemot dalībnieku sapulces piekrišanu, kā arī par otru valdes locekli. Tika atbalstīts iekļaut punktu par papildu ierobežojumiem ieņemt valdes locekļa amatu sabiedrībā; papildu finanšu kontroles nosacījumu iekļaušanu, kuriem nepieciešams saņemt dalībnieku sapulces piekrišanu. Atbalstīts priekšlikums par papildu nosacījumu iekļaušanu attiecībā uz zvērinātu revidentu un veidot papildu revīzijas komisiju.
Jau oktobrī a/s «Swedbank» informēja SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrību «Piejūra»» par divu aizdevumu līgumu nepagarināšanu par kopējo summu nedaudz virs 1 898 500 eiro. Tas nozīmē, ka uzņemtās saistības varētu netikt pagarinātas, iestājoties to juridiskajiem termiņiem 2021. gada janvārī, un tās nāktos segt galvotājiem. Arī Jūrmalas pašvaldības vēlme izstāties no kapitālsabiedrības ir uzņēmuma apdraudējums: ja tas tiks izdarīts bez a/s «Swedbank» piekrišanas, tad galvotājiem nāktos segt visu kredītu atmaksu, kas ir 2 162 295 eiro apmērā. Tādējādi būtu zaudēts gan uzņēmums, gan arī nāktos atmaksāt galvotās finansiālās saistības. Lai šāda situācija neiestātos un banka būtu gatava vērtēt juridisko termiņu pagarinājumu, tā izvirzīja vairākus nosacījumus. Viens no tiem paredzēja pašu kapitāla nodrošināšanu no 15 līdz 20% apmērā no bilances kopsummas. Atsakoties ieguldīt uzņēmuma pamatkapitālā, būtu apdraudēta ne tikai tālākā uzņēmuma attīstība, bet tā pastāvēšana.»
Interesējoties, vai vēl būs nepieciešams finansiāls ieguldījums no pašvaldībām uzņēmuma darbības nodrošināšanai, pašvaldībā teic, ka šobrīd dalībniekiem, veicot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā, būs iespējas segt daļu no a/s «Swedbank» aizdevuma līgumiem un nodrošināt pietiekamu pašu kapitāla procentuālo apjomu no bilances kopsummas. Tas viešot pārliecību, ka situācija atrisināsies un uzņēmums veiksmīgi turpinās darbosies. «Tā kā šobrīd vēl noris dalībnieku pieteikšanās process uz jauno kapitāldaļu iegādi, situācija taps skaidrāka tikai pēc pieteikuma termiņa beigām, kad redzēsim, cik no esošajiem kapitāldaļu turētājiem un kādā apmērā ieguldīs kapitālā. Ja kāds no dalībniekiem nebūs pieteicies uz jaunajām kapitāldaļām, dalībnieki lems par pieteikšanos uz brīvajām kapitāldaļām,» saka Arvis Lagzdiņš.

Ieguldījums kapitālsabiedrības «Piejūra» pamatkapitālā
⇒ Dundagas novada pašvaldība — 52 993,04 eiro;
⇒ Mērsraga novada pašvaldība — 10 000 eiro;
⇒ Rojas novada pašvaldība — 59 826,48 eiro;
⇒ Talsu novada pašvaldība — 533 135,12 eiro.