Optometrists — primārais redzes aprūpes speciālists

Veselība

Laiks, kad «Covid – 19» ienesis izmaiņas daudzās dzīves sfērās, tai skaitā mācību un darba procesa organizēšanas ziņā, kas notiek pilnībā vai daļēji attālināti, ietekmējis arī acu veselību, jo norit intensīvāks darbs ar viedierīcēm, kas jau pirms tam visbiežāk aizņēma daudz vairāk laika, nekā ieteicams. Tāpēc sazinājāmies ar Talsu «Optio» optometristi Žaklīnu Hermani, lai noskaidrotu, kā šādos apstākļos nenodarīt kaitējumu savai redzei.
Optometrists ir primārais redzes aprūpes speciālists, kurš īpaši aprīkotā kabinetā pacientam novērtē redzes asumu, nosaka redzes sistēmas traucējumus un nepieciešamības gadījumā izraksta recepti briļļu iegādei. Kā uzsver optometriste Žaklīna Hermane — primārais viņas darbā ir redzes korekcija. Vizītes laikā optometrists novērtēs acs ārējās un iekšējās anatomiskās struktūras, taču gadījumos, kad speciālistam rodas aizdomas par kādu acs saslimšanu, piemēram, glaukomu, kataraktu, viņš pacientu nosūta pārbaudīt acu veselību pie acu ārsta, kura uzdevums ir uzstādīt diagnozi un lemt par turpmāko ārstēšanu.
Optometrista kabinetā notiek arī acu spiediena mērīšana, ko veic ar bezkontakta acu spiediena mērītāju. Tas ir nesāpīgs un ātrs process. Acu spiediena kontrole vismaz reizi gadā īpaši nepieciešama cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma un ļaudīm, kuri ir tuvi radinieki glaukomas slimniekiem, jo ilgstoši paaugstināts acu spiediens var izraisīt neatgriezenisku redzes nerva bojājumu, kas noved pat pie redzes zuduma.
Optometrista kompetencē nav acu ārstēšana
Optometrists palīdz atrisināt tālredzības, tuvredzības, astigmātisma, akomodācijas un presbiopijas vecuma problēmas, kā arī konsultē pacientu ar redzes ergonomiku saistītos jautājumos. Taču jāatceras tas, ka optometrists neārstē acu slimības un tāpat neizraksta acs veselībai nepieciešamos medikamentus, jo tā ir acu ārsta kompetence.
Žaklīna Hermane teic, ka pašlaik, kad vairāku mēnešu garumā valstī ir dažādi ierobežojumi un vairāk laika tiek pavadīts pie viedierīcēm un datora, kabineta apmeklētāji daudz biežāk atzīst, ka ar redzi ir notikušas izmaiņas. Jautāta, vai šādos gadījumos ir iespēja izlabot sabojāto, optometriste teic, ka daudzas reizes problēma ir atrisināma salīdzinoši vienkārši, proti, ar kādu redzes korekcijas līdzekli, bet gadoties arī tā, ka tiek ieteikts vienkārši pareizi atpūtināt acis.
20 x 20 x 20 likums
Žaklīna Hermane atklāj, ka ir ļoti labs 20 reiz 20 reiz 20 likums, kad ik pa 20 minūtēm 20 sekundes jāskatās apmēram 20 pēdu (aptuveni sešu metru) attālumā — bet būtībā tik lielā tālumā, cik vien iespējams. Tas ieteicams ikvienam, kas acis piepūlē, izmantojot viedierīces, datoru, kā arī grāmatu lasīšanā. Skatīšanās tuvumā acis noslogo, bet, skatoties tālumā, tās visbiežāk tiek atpūtinātas. Acis ir ļoti sarežģīts orgāns, un, ja tās nepārtraukti tiek noslogotas, tam ir sekas.
Redzes korekcijas līdzekļi
Vispopulārākais redzes korekcijas līdzeklis ir brilles, bet mūsdienās visiem zināmas arī kontaktlēcas. «Es gribētu akcentēt, ka mums var likties — kontaktlēcas ir vairāk piemērotas jauniem cilvēkiem, bet ir arī multifokālās kontaktlēcas, kuras var izmantot cilvēki, kam nepieciešamas lasāmās brilles, jo ar šīm kontaktlēcām iespējams skatīties gan tālumā, gan tuvumā. Dažkārt cilvēkiem pietrūkst zināšanas un kādreiz varbūt vienkārši nav vēlmes mēģināt ko jaunu. Tāluma redzes korekcijā ir iespējas veikt arī dažādas lāzerkorekcijas un citas, bet tā vairāk nav optometrista kompetence,» teic Talsu primārā redzes aprūpes speciāliste.
Kā ar lasāmajām brillēm, ko var nopirkt veikalos?
Jautāta, vai brilles lasīšanai, ko var nopirkt dažādos tirdzniecības punktos, drīkst tik brīvi lietot bez speciālista rekomendācijas, Žaklīna atbild, ka tādas brilles ir lietojamas, bet, vai tās ir labākās, tas jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi. Ir reizes, kad cilvēks nopircis un tās lasīšanai kalpo labi, bet gadās, kad ir vajadzīgs pavisam kas cits. Pie optometrista arī var atnākt un pārliecināties, vai tas, kas iegādāts, patiešām palīdz un ir derīgs. Šo jau gatavo briļļu kvalitāte būtu jāizvērtē, vai tās ir labas acīm.
Svarīga ir paužu ieturēšana
Optometriste uzsver, ka galvenais acu saudzēšanā ir pauzes, kas tiek ieturētas intensīvas acu noslodzes reizēs. «Būtu labi arī ik pēc stundas vai arī divām piecelties, lai neatrastos vienā sēdus pozā, un aiziet kaut vai pagatavot kafiju vai izdarīt ko citu ikdienišķu. Arī tā ir atpūta redzei, jo acis tiek novērstas no kāda ilgstoša viena skatpunkta. Svarīgi, ka šo paužu laikā atkal netiek izmantotas viedierīces, kad atkal notiktu skatīšanās tuvumā. Var arī vienkārši acis izmirkšķināt, pavingrināt, paskatīties uz vienu pusi, tad uz otru, uz augšu, uz leju. To var darīt ikviens, un tas neprasa ne lielu piepūli, ne daudz laika. Protams, ar to ne vienmēr var līdzēt,» piebilst Ž. Hermane.
Lai redze būtu «vidējais pareizais»
Optometriste uzsver, ka viņai nepatīk apgalvot, ka nepieciešamā redzes korekcija ir kādas redzes problēmas risinājums. «Kā tās acis redz, tā tās redz. Ar redzes korekcijas līdzekļiem mēs palīdzam acīm redzēt pēc iespējas tuvāk tam, kā tām vajadzētu redzēt. Ja nav standarta cilvēka redzei, tad brilles un kontaktlēcas ir risinājums. Ar brillēm un kontaktlēcām panākam to, ka redze ir tā saucamais «vidējais pareizais», tāpēc sacīt, ka redzes korekcija nepieciešama tikai redzes problēmu gadījumos, manuprāt, nav īsti korekti,» savu viedokli atklāj Žaklīna Hermane.
Smalkas pārbaudes
«Kad pie manis atnāk uz redzes pārbaudi, dažreiz dzirdu, ka tik ļoti smalki pārbaudītas cilvēka acis ir pirmo reizi, bet redze ir tā lieta, kas arī tā jāpārbauda, lai būtu pārliecība par to, ko izrakstu. Kādu reizi var gadīties pa kādai problēmai, sevišķi tad, ja tiek izrakstītas brilles un tās šķiet labas, bet pēc kāda laika pacients atnāk un teic, ka tomēr īsti labi nav. Gadās, ka izrakstītās brilles, kas tiek izgatavotas, cilvēkam nēsājot rada savādāku efektu nekā tās, kas tika mēģinātas pie manis, lai arī stiprums ir atbilstošs,» iespējamā problēmā dalās Žaklīna.
Katarakta un glaukoma
Ir vispārējās slimības, kas var ietekmēt to, kā mēs redzam. Ir arī galvenās acu slimības, no kurām visbiežāk sastopamā ir katarakta, kas ir cilvēkiem gados. Katarakta ir jebkāda veida acs lēcas un tās kapsulas apduļķojums. Acs lēca, analoģiski fotoaparāta lēcai, fokusē attēlu uz acī esošās gaismas jutīgās struktūras — tīklenes. Tā ir novietota uz acs ābola aizmugurējās virsmas. Acs lēca, kuru skar katarakta, pakāpeniski zaudē savu caurspīdīgumu un top blīvāka, kas izraisa redzes pasliktināšanos. Duļķainu acs lēcu var pielīdzināt netīram stiklam, caur kuru ir ļoti grūti redzēt aiz tā notiekošo. Apmēram tā uz pasauli skatās cilvēki, kas cieš no kataraktas. Atšķirībā no stikla acs lēca nav tik viegli notīrāma. «Kad ir apduļķojums, to bieži var koriģēt ar kataraktas operāciju. Tas ne vienmēr ir neatgriezenisks process. Redzi varbūt nevar atgūt par visiem simts procentiem, bet rezultāts var būt ļoti labs. Pie acu slimībām, ko es varu uzraudzīt, ir arī glaukoma. Ja man ir kaut mazākās aizdomas par to, es rekomendēju iet pie acu ārsta, kas pārbauda acu veselību,» bilst Žaklīna. Glaukoma ir progresējoša acu saslimšana, kas attīstās paaugstināta acs iekšējā spiediena rezultātā. Ja slimība netiek laikus diagnosticēta, tā izraisa neatgriezeniskus redzes nerva bojājumus un laika gaitā cilvēks kļūst akls. Acīs pastāvīgi cirkulē šķidrums, kas pa īpašu drenāžas zonu tiek pārvadīts no acs priekšējās daļas uz aizmugurējo, bet pēc tam nokļūst atpakaļ asins cirkulācijas sistēmā. Ja kāda iemesla dēļ šķidrums nespēj pilnvērtīgi cirkulēt, paaugstinās acs iekšējais spiediens, kas veicina redzes nerva pārmaiņas un pilnīgu redzes zudumu.