Visi strādājām saspringtos apstākļos

Ziņas

12. novembrī reģionālo mediju pārstāvji attālināti bija aicināti tikties ar valdības vadītāju Krišjāni Kariņu. Sarunā varēja uzzināt jaunāko par vīrusa «Covid-19» izplatību un valsts budžetu, ko Saeimai drīzumā būs jāpieņem galīgajā lasījumā.

Runājot par vīrusa «Covid-19» izplatību,
valdības vadītājs minēja, ka 6. novembrī ieviestie ierobežojumi — pulcēšanās izklaides un atpūtas vietās, sportā un sabiedriskajā ēdināšanā, pakalpojumu un tirdzniecības vietu pieejamībā savu efektivitāti parādīs pēc divām nedēļām. «Pasākumi un ieteikumi drošības pasākumiem, kas līdz šim bija pakāpeniski ieviesti, nav devuši vēlamo rezultātu — samazināt saslimstību. Diemžēl redzam, ka saslimstība turpina pieaugt. Lai censtos apsteigt šo uzliesmojumu, nepietiek tikai ar drošības pasākumiem, ieteikumiem, bet nepieciešami arī reāli ierobežojumi. Tie visi ir vērsti uz vienu — padarīt vīrusam grūtāku dzīvi. Šis vīruss ir tāds, kas mīl cilvēku pulcēšanos slēgtajās telpās,» teica valdības vadītājs, minot, ka veselības aprūpes sistēma jau tagad esot pārslogota. Lai paplašinātu gultu skaitu «Covid-19» pacientiem, to var nākties darīt uz citu pacientu un pakalpojumu rēķina. «Ja gultas vēl izdotos atrast. Latvijā ir ierobežots kvalificēto mediķu skaits,» viņš turpināja. Pēc 6. decembra jau būtu daudz skaidrāks — vīruss turpina savu straujo izplatību vai turpina samazināties un kādas korekcijas, izmaiņas būs jāveic. Šim vīrusam joprojām nav zāles un vakcīnas, lai gan ir cerības par vienas vakcīnas izstrādi, kas ir vācu un amerikāņu kopdarbs. «Iespējams, šī mēneša laikā uzņēmums saņems visas nepieciešamās atļaujas, lai to varētu sākt ražot un izplatīt. Visoptimistiskākajā scenārijā — 50 miljoni devu līdz gada beigām varētu būt, rēķinot divas devas uz personu. Līdz ar to vakcīna būtu 25 miljoniem cilvēku Eiropas un Amerikas koptirgū, kur ir ap 800 miljoniem cilvēku. Eiropas Komisija ir noslēgusi līgumu ar šo kompāniju, un tas nozīmē, ka arī Latvijai būs pieejams zināms vakcīnu devu skaits. Taču līdz galam vēl nav atrisināti jautājumi arī par to piegādi, jo vakcīnai ir nepieciešams mīnus 70 grādu temperatūras režīms, arī par to uzglabāšanu būtu jādomā,» sacīja K. Kariņš.
Paredzēta plaša atbalsta programma
Līdz ar noteiktajiem ierobežojumiem, valdība lēmusi arī par dažāda veida atbalstiem. Tajā ir trīs galvenie piedāvājumi: dīkstāves pabalsti, kas vairs nebūs saistīti ar nodokļu režīmiem, kādos attiecīgie uzņēmēji strādā, subsidētās darba vietas uzņēmumos, kas savas durvis neaizslēdz, subsīdijas apgrozāmiem līdzekļiem. «Ir paredzēta plaša atbalsta programma nozarēm, kas ir tieši un visvairāk skartas,» teica premjers, piebilstot, ka joprojām mūsu valsts ekonomika uzrāda izaugsmes tendenci, arī eksporta tirgos redzamas veselīgas pazīmes. Skaidrs gan esot, ka noteiktie ierobežojumi iekšējā tirgū samazinās iekšējo patēriņu, kam būs efekts arī uz ekonomiku.
Drīzumā galējais lēmums
Saeimai būs jāpieņem par valsts budžetu 2021. gadam. Kā būtiskākos uzsvarus premjers minēja: no nākamā gada 1. janvāra būs samazināts sociālais nodoklis par vienu procentu, palielināta minimālā alga no 430 līdz 500 eiro mēnesī, palielināts arī neapliekamā minimuma slieksnis no 1200 līdz 1800 eiro. Līdzekļi novirzīti arī mediķu (183 miljoni eiro) un pedagogu algu (atvēlēti vairāk nekā 40 miljoni eiro) palielinājumam, arī labklājības jomā gaidāmas izmaiņas. No 1. jūlija plānots ieviest arī minimālo sociālo nodokli. «Šajā jautājumā valdība negrasās no iedzīvotājiem prasīt nodokli no naudas, ko viņi nav nopelnījuši. Ja cilvēks pelna zem minimālās algas apjoma mēnesī, strādājot kādā nestandarta režīmā, šis nodoklis būtu jāmaksā proporcionāli. Tas būs atšķirīgs. 170 eiro netiks prasīts no tiem, kas nepelna 500 eiro (2021. gadā minimālā alga) mēnesī. Mērķis šādai rīcībai — lai visi strādājošie būtu sociāli apdrošināti. Šī krīze parādīja, ka daudzajos režīmos, kas gadu laikā dažādu iemeslu dēļ ir attīstījušies, esam ļāvuši cilvēkiem maksāt nodokļus, bet nebūt sociāli apdrošinātiem,» par budžetu būtiskāko īsos vilcienos teica K. Kariņš. Viņš pauda, ka šobrīd visi strādājam saspringtos apstākļos ne tikai Latvijā, bet pasaulē kopumā, aicinot cilvēkus apdomāt rīcību un būt atbildīgiem par to.