Šogad Diabēta dienas tēma — «Medmāsa un diabēts»

Veselība

Katru gadu 14. novembrī atzīmē Pasaules diabēta dienu, kad tiek izvēlēta tēma, kas caurvij tai veltītus pasākumus un kampaņas. Iepriekš tā bija «Ģimene un diabēts», uzsverot faktu, ka diabēts ietekmē ne vien indivīdu, kam slimība konstatēta, bet arī viņa laulāto un bērnus, bet šogad tā veltīta tēmai «Medmāsa un diabēts», lai uzsvērtu medmāsu svarīgo lomu personu ar diabētu atbalstīšanā.
Cukura diabēts ir hroniska, progresējoša vielmaiņas slimība, kuras rezultātā organismam nav spējas patstāvīgi regulēt cukura līmeni asinīs. Cukura diabēts ir viena no nozīmīgākajām neinfekcijas slimībām gan saslimstības, gan mirstības cēloņu ziņā Latvijā, citās Eiropas Savienības valstīs un pasaulē kopumā. Kā pauž diabēta žurnālā «Saule» atrodamā informācija, vismaz astoņus no desmit 2. tipa cukura diabēta gadījumiem ir iespējams novērst, veltot vairāk rūpju un uzmanības savai veselībai — uzturot normālu ķermeņa masu, nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm un lietojot veselīgu, sabalansētu uzturu.
Lai cīnītos ar slimības izplatību
un veicinātu sabiedrības izpratni, Starptautiskā Diabēta federācija un Pasaules Veselības organizācija 1991. gadā 14. novembri pasludināja par Pasaules diabēta dienu. Šī diena ir Frederika Bantinga, kurš kopā ar Čārlzu Bestu 1922. gadā atklāja insulīnu, dzimšanas diena. Lai arī 2020. gads nesis virkni izmaiņu cilvēku dzīvēs, Pasaules diabēta diena tiek atzīmēta arī šogad, tādējādi turpinot veicināt cilvēku izpratni par diabētu. Pēdējās desmitgadēs diabēta izplatība ir pieaugusi, un šobrīd pasaulē apmēram 422 miljoniem iedzīvotāju ir konstatēta šī saslimšana. Diabēts ir hroniska slimība, kurai raksturīgs paaugstināts glikozes (cukura) līmenis asinīs. Tas laika gaitā nopietni var ietekmēt sirdi, asinsvadus, acis, nieres un nervus.
Šis gads ne tikai Diabēta dienas sakarā īpašu godu dod medmāsas profesijai, bet Pasaules Veselības organizācija, atzīmējot māsu profesijas pamatlicējas Florences Naitingeilas 200. dzimšanas dienu, šo gadu pasludinājusi par Starptautisko māsu un vecmāšu gadu, lai godinātu māsu un vecmāšu būtisko lomu vispārējās veselības aizsardzības un cilvēku labklājības nodrošināšanā un uzlabošanā. Medmāsas veido vairāk nekā pusi no veselības aprūpes darbaspēka un ir tie veselības aprūpes darbinieki, ar kuriem saslimušais nereti satiekas visbiežāk. Kopumā pasaulē medmāsas veido vairāk nekā pusi no visa veselības aprūpes darbaspēka, veicot nenovērtējamu darbu, lai atbalstītu cilvēkus, kas saskaras ar visdažādākajām veselības problēmām. Cilvēkiem, kuriem ir atklāts diabēts vai kuriem pastāv risks ar to saslimt, ir nepieciešams medmāsu atbalsts, un tas var būt ļoti nozīmīgs.
Medmāsu loma ir daudzējāda,
piemēram, tās iesaistās diabēta agrīnā diagnostikā, izglītojot pacientus un sabiedrību par diabēta riska faktoriem un pirmajām pazīmēm, veicina savlaicīgu ārstēšanas uzsākšanu; nodrošina apmācību un psiholoģisko atbalstu cilvēkiem ar cukura diabētu, kas var būtiski ietekmēt diabēta kontroli un komplikāciju rašanos; palīdz novērst 2. tipa diabēta riska faktorus, lai samazinātu iespējamību ar to saslimt. Cilvēkiem, kuri sadzīvo ar diabētu, nākas saskarties ar daudzām problēmām, un medmāsu izglītotība ir svarīgs priekšnoteikums, kas sniedz prasmes atbalstīt slimniekus. Ņemot vērā, ka medmāsas nereti ir veselības aprūpes priekšplānā, augsts zināšanu līmenis var ietekmēt to, kādu palīdzību diabēta slimniekam sniedz medicīnas darbinieks — kādus ieteikumus, padomus nodod pacientam, vai spēj atbildēt uz svarīgiem ar slimību saistītiem jautājumiem.
Pasaules diabēta diena šogad vērš uzmanību arī uz veselības aprūpes sniedzējiem, lai panāktu, ka visā pasaulē tiek atzīta investīciju nozīme medmāsu izglītībā un apmācībā. Izmantojot pareizu pieeju, zināšanas un pieredzi, medmāsas var palīdzēt cilvēkiem ar cukura diabētu.  
Pašreizējā pandēmija
radīja būtiskas izmaiņas, ierobežoja ikdienas aktivitātes un nepietiekamu piekļuvi veselības aprūpei. Tā radīja milzīgu slogu cilvēkiem, kuri dzīvo ar cukura diabētu. Jaunākie pētījumi pierādījuši, ka cilvēkiem, kas slimo ar diabētu, ir lielāks smagu komplikāciju rašanās risks no «Covid-19», un skaitļi diemžēl liecina, ka cilvēki, kas slimo ar diabētu un saslimst ar «Covid-19», tiek biežāk hospitalizēti, un var būt arī sliktāki rezultāti. «Covid-19» pandēmija visā Eiropā parādījusi veselības aprūpes sistēmas vājās vietas. Tagad ir jāizdara secinājumi, lai veidotu spēcīgāku un noturīgāku diabēta ekosistēmu. Lai apzinātu problēmas, ar kurām saskaras cilvēki, kas slimo ar diabētu, viņu radinieki un aprūpētāji, kā arī lai palīdzētu atklāt inovatīvos pasākumus un risinājumus, kas tika īstenoti krīzes laikā, IDF Europe (Starptautiskā diabēta federācija Eiropā) tagad sākusi divas aptaujas, lai apkopotu gan sirgstošo cilvēku, gan veselības aprūpes speciālistu viedokļus un perspektīvas. Pašreiz aptauja pieejama jau 18 valodās. Latvijas Diabēta federācija aicina aptaujā piedalīties ikvienu personu, kas slimo ar diabētu, lai, balstoties uz apkopoto informāciju, būtu iespēja izstrādāt  politikas ieteikumu kopumu, ar ko tiks iepazīstināti tās veidotāji un citas attiecīgās diabēta jautājumos iesaistītās personas, jo veselības aprūpes sistēma un diabēta joma ir jāsagatavo, lai nākotnē labāk risinātu iespējamu un citu veselības situāciju atkārtoto vilni.
Anketa ir pieejama: latviešu valodā: www.surveymonkey.com/r/8BNPBGQ, bet krievu valodā: https://ru.surveymonkey.com/r/WMW6H7L.
Ir izveidots jauns buklets
Lai veicinātu sabiedrības zināšanas par to, kā palīdzēt cilvēkam ar cukura diabētu, kam palicis slikti pēkšņas cukura līmeņa paaugstināšanās vai pazemināšanās rezultātā, ir izveidots jauns informatīvais materiāls. Tajā apkopoti pieci soļi, kas līdzcilvēkiem jāveic, ja cilvēkam palicis slikti. Cukura diabēta pacienti ir aicināti palīdzības bukletu izdrukāt un turēt līdzcilvēkiem viegli sasniedzamā vietā.
Jaunā materiāla nepieciešamību spilgti apliecina šī gada pavasarī veiktā socioloģiskā aptauja, kurā piedalījušies 1006 dalībnieki no visas Latvijas. Tās rezultāti parāda to, ka 51% aptaujāto nepazītu simptomus, kas liecina par cukura līmeņa pazemināšanos cilvēkam ar cukura diabētu. Vēl sliktākas zināšanas ir gados jauniem cilvēkiem. 57% cilvēku vecumā no 30 līdz 39 gadiem nesaprastu, ka cilvēkam ir slikti, jo pazeminājies cukura līmenis asinīs. 77% cilvēku šajā vecuma grupā nezinātu, kā rīkoties, ja cilvēks ar cukura diabētu zaudē samaņu. Par īpaši izstrādāto cukura diabēta «pasi», kas norāda par saslimšanu ar cukura diabētu un kam būtu jāatrodas pie cukura diabēta pacienta, informēti ir tikai 26% iedzīvotāju.
«Cukura diabēta pacientam ar hipoglikēmiju vai hiperglikēmiju pirms samaņas zuduma parasti ir virkne simptomu, kas kalpo kā signāls rīcībai. Līdzcilvēkiem ir jābūt zinošiem un vērīgiem, jo pacients šiem simptomiem var nepievērst uzmanību, kā arī ar laiku šie simptomi var mazināties. Lai palīdzētu diabēta pacientam, pirms viņš nonācis bezsamaņā, nav vajadzīgas īpašas zināšanas medicīnā, tāpēc ir svarīgi, lai ne vien pats cukura diabēta pacients, bet arī apkārt esošie cilvēki varētu sniegt pirmo palīdzību,» šāda materiāla izveides nepieciešamību skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas diabēta aprūpes māsa Jana Jaņeviča. Līdzīgās domās par jaunizveidotā materiāla nozīmīgumu ir arī Latvijas Diabēta federācijas prezidente, endokrinoloģe Indra Štelmane: «Es domāju, ka cilvēkiem vispār būtu jāzina, kā palīdzēt apkārtējiem ārkārtas situācijās. Šajā ziņā pat nav svarīgi — cilvēkam ir cukura diabēts vai nav. Mums jāzina, kā palīdzēt ikvienam, kam šī palīdzība vajadzīga. Taču, ja cilvēkam ar cukura diabētu netiek sniegta pirmā palīdzība pazemināta glikozes līmeņa laikā, viņam var iestāties bezsamaņa, tāpēc šāda informatīvā materiāla izveide ir īpaši svarīga.» Jaunizveidotais materiāls būs pieejams ikvienam interesentam pdf formātā mājaslapās diabēts.lv un diabētapacientiem.lv. Uz kartiņas atrodama ārstniecības speciālistu izstrādāta pamācība, kā rīkoties, ja cilvēkam ar cukura diabētu palicis slikti.