«Nelegālā maizes ceptuve»

Ļaujiet man runāt

Jau ilgus gadus prātā palikusi kādas internetā pieejamas puišu — amatieru latgaliešu valodā ierunātas parodijas «Lykuma draugi» pats iesākuma fragments. Visas filmas teksts nenopietns bez gala, ka nevar par dzirdēto nesmieties. Muļķību kalnagals, bet «cepums» ierunātājiem par radošumu, bagāto iztēli un valodu, jo talants patiešām nav noslēpjams. Visi tādu «muļķi dzīt» vis nevarētu. Vārdu sakot — filma, kurā Arnolds Švarcenegers runā latgaliešu valodā. Tā iesākas ar epizodi par nelegālo maizes ceptuvi, kurai nosaukums ir «XXX», kas krievu valodā skanot kā «He he hē». Un dzirdama ir frāze, ko latgaliešu valodā uzrakstīt neprastu, bet latviešu valodā tā skanētu: «Melderi, seko, lai pīrādziņi izceptos mīkstāki par lāpstu!»
Šī nelegālā maizes ceptuve uzausa atmiņā, kad sāku domāt un apsmaidīt jauno noteikumu par manikīra pakalpojuma aizliegšanu «Covid-19» izplatības ierobežošanai. Man gan nav skaidrības, kāpēc tas pats neattiecas uz frizieriem, ja nu ņem pie dziesmas visus iespējamos «perēkļus», bet ne man spriest. Ne mana cūka, ne mana druva. Tikai rodas jautājums par to, ko visas daiļās dāmas, kas salikušas tipšus, gēlu un visas pārējās uzpariktes, lai tagad dara? Kur tad tagad noņems veco un salīmēs atkal jauno? Tur taču slīpēšana un citi smalki darbi, ko mājās izdarīt nevar. Tas jau nav netīru muti nomazgāt pie krāna un noslaucīt smaržīgā dvielī. Ja cilvēks ir iesācis apmeklēt manikīru regulāri, tā ir svēta lieta, un skaidrs jau, ka daiļā dāma mājās pati vairs neķēpāsies ar nagu lakām un nagu trimmerēšanu. Nav vairāk tie laiki. Jūs domājat, ka augstās kundzes tagad staigās ar nelakotiem un nekoptiem nagiem un pašas ar zobiem visu salīmēto kodelēs nost? Vai lūgs vīram noslīpēt? Ha! Gribētu redzēt! Tāpat sazvanīsies un ies pie saviem meistariem uz mājām. Vai nu meistars šaus ciemos pie daiļajām būtnēm. Nu taču neapstāsies nekas! Tikai kamdēļ bija jāaizliedz oficiāli, ja pagrīdē vīlēs, griezīs, līmēs un lakos? Vai tā nav māžošanās? Un kas, idritvai kociņ, ievērojot divu metru distanci ar kolēģiem, uzliekot masku un aizsargbarjeru starp klientu un meistaru, traucēja strādāt manikīram? Ar ko šāds drošības pasākums atšķiras no momenta, kad frizieris tikai ar masku frizē klientu, kas nav 15 minūšu pasākums? Frizierim taču nav skafandrs jāvelk! Protams, ir jāfrizējas un ir jākopjas, bet kāpēc nav nekādas konsekvences? Tad nu patiešām intereses pēc jāpavēro valdības madāmu nagus. Pēc kāda laiciņa jau būs skaidrs, kura apmeklē «nelegālo maizes ceptuvi», jo meistara darbs ir meistara. Uzreiz taču redzams. Un nevaru nepasmaidīt arī par domu, kādas mūsu daiļavas izskatītos bez friziera apmeklējuma. Melnās matu saknes baltajās galvās, sirmie deniņi, pabalējis melnais pakausis, rižīgs balinājums… Viena par otru būtu skaistāka. Šķūnīša tjūnings jau arī laimes spēle. Vienu reizi krāso un sanāk, bet otru — ni un ni.
Nu nekas, dzīvosim — redzēsim, kas tālāk! Patiešām, tagad jāpielūko, lai pīrādziņi izceptos mīkstāki par lāpstu jeb, kā būtu jāsaka šajā gadījumā: lai nagi izskatītos kā nolakoti un pieaudzēti mājās! Lai valsts svētki bez nodrupušas nagu lakas!

Viktors