Ne tikai vārdos, bet arī darbos…

Viedokļi

Šajā mēnesī, kad svinam valsts svētkus, daudz vairāk kā jebkad izskan dažādas apsveikuma runas, veltījumi, notiek atceres pasākumi, kas saistīti ar mūsu valsts veidošanos un turpmāko attīstību. Ko tik cilvēki nevēl savai valstij, paužot, kādu to vēlas redzēt turpmāk! Daudz vairāk tiek runāts par Latviju kā mūsu mājām, mūsu zemi, uzsvaru liekot uz tādām lietām kā godīgums, patriotisms, mīlestība, sirds siltums un mīļums, līdzcilvēki. Šie vārdi veiksmīgi iepīti dažādos vēlējumos un apsveikuma runās izskan publiskajā telpā. Protams, ik pa laikam atgādināt šīs lietas nav nekas nepareizs, un svētki ir tā reize, kad to vislabāk, viskrāšņāk un visredzamāk arī izdarīt. Taču, kas notiek, kad tie ir aiz muguras? Vai nav līdzīgi kā ar sarkanbaltsarkanajām lentītēm, ko pāris nedēļas valkājam pie apģērba un pēc tam «ieziemojam» līdz nākamajiem svētkiem? Ikdienā notiekošais bieži parāda citu ainu… Tam piemērus varētu minēt daudzus.
Uz lielās politiskās skatuves pēdējais skaļais piemērs šādai rīcībai ir nu jau bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces rīcība, kuram pēc liegšanās kameru priekšā, mēģinot attaisnoties par stāvvietas caurlaides izkārtošanu, apejot visas normas, nācās amatu atstāt. Tiesa, nekur jau tālu nepazuda, jo turpat pa politikas virtuvi turpinās maldīties, ieņemot vietu parlamentā. Laikam šāda rīcība Saeimas deputātam piedien! Līdzīgs gadījums notika arī pirms pāris gadiem, kad samelošanās dēļ amats bija jāzaudē veselības ministram Guntim Belēvičam. Toreiz viņš atzina, ka saņēmis medicīniskas manipulācijas ārpus ierastās kārtības, bet par pakalpojumu maksa neesot prasīta. Pēc demisijas viņš paziņoja arī par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu. Un tas viss arī tikai tāpēc, ka par to kāds uzdrošinājās pačukstēt skaļāk. Tas liek aizdomāties, cik vēl ir tādu gadījumu, ko mēs parastie — no malas vērotāji — nemaz nezinām. Ej nu tādos cilvēkos pēc tam klausies un tici, ka viņa paustā mīlestība pret šo valsti un zemi ir patiesa!
Arī vietējās politikas līmenī bez dažādām rīcībām, kas ir diametrāli pretējas svētkos teiktajam, neiztikt. Savstarpējo apvainojumu mētāšana redzama daudzviet. Aiz kalniem nav pašvaldību vēlēšanas. Iepriekšējās Talsu novadā parādīja, ka cits cita nomelnošanā mākam izmantot visnejaukākos līdzekļus, kur pieklājības normas aizmirsās pilnībā. Bija pat tiesas spriedums, ka viena kandidāta nomelnošana gluži pareiza nav bijusi. Citu anonīmo personu teiktais tā arī palika nesodīts. Kas notiks šajās vēlēšanās, rādīs notiekošais nākamajos mēnešos! Nav māka, acīs skatoties un publiski izsakoties, teikt labus vārdus, bet aiz muguras otram «mēslu» spaini uz galvas uzgāzt.
Šis ir sarežģīts laiks, kurā dzīvojam. Mācāmies ieklausīties citos, saprast, ko un kā rīkoties, lai pašam un arī līdzcilvēkiem būtu labi. Tās īstās mācības laikam varēsim saprast tikai pēc laika. Taču mūsu rīcība un atbildība šodien ir tā, kas noteikts kādā valstī dzīvosim turpmāk. Lai teiktie labie vārdi un vēlējumi svētku reizēs saskan ar mūsu darbiem ikdienā!