Lāčplēša diena Pedvālē

Kultūra

Saistībā ar «Covid—19» izplatību un valstī noteiktajiem ierobežojumiem šogad Lāčplēša diena tika atzīmēta citādi. Tradicionālo piemiņas pasākumu vietā sabiedrība tika aicināta atrast citus veidus, kā godināt tos, kuri par Latviju ir atdevuši dzīvību. Svecītes par godu kritušajiem sabilniekiem tika aizdegtas arī Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā.
«1919. gadā, kad Bermonts uzbruka Rīgai un noritēja kaujas par Latviju, Sabilē atradās 16 cilvēku garnizons, latviešu karavīri, kuri nolēma aizstāvēt Sabili. No Rīgas puses tuvojās bruņuvilciens, kas ieņēma Tukumu, Kandavu, virzījās uz Ventspili un gribēja ieņemt arī Sabili. Sabilnieki nolēma stāties pretī bermontiešiem, izveidoja posteni, un te notika kauja. Durkļu tuvcīņā trīs karavīri gāja bojā varoņa nāvē. Pēc tam viņi tika paglabāti Kuldīgas kapsētā. Šis vides objekts — akmeņu aplis — simbolizē 16 karavīrus, bet trīs pulētie akmeņi — kritušos varoņus. Vidū atrodas centrālais akmens, kas simbolizē Sabili un Latviju,» atklāja Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja saimnieks Ojārs Feldbergs.
Pieminēt kritušos bija ieradušies arī Pedvālē dzīvojošie mākslinieki — Beāts Hanemans no Šveices un Līna Kromma no Vācijas. Viņi atzina, ka Latvija ir īpaša ne vien ar arhitektūru un skaistajiem dabas skatiem, bet arī vēsturi. B. Hanemans atzina, ka viņš vienmēr ir izjutis saikni ar mazākām valstīm un nācijām, kas cīnās par savām tiesībām un neatkarību.