Tu arī no Marsa?

Ļaujiet man runāt

Nesen uzrunāja karikatūra, kurā redzama jau bezmaz vai mūsu zemes spārnotā klasika, proti, Mārtiņš Rītiņš ar savu teicienu: «Ja ledusskapī nekā nav, paņem lasi!» Tur gan vēl klāt bija pierakstītas arī garneles un ikri, bet slavenajam «Vincenta» šefpavāram karikatūrā blakus arī Krišjānis Kariņš, kurš līdzīgi iesaka: «Ja budžetā naudas nav, ņemam vienu miljonu, otru miljonu…» Saprotu jau, ka tā ir reāla ironija par pašreizējo situāciju valstī, par kuru būtu bēdās jānoliec galva, bet šā vai tā ideja ir un paliek ģeniāla, un mums tautā ir reāli optimistiski vīri. Ne tā? Cik viņi optimistiski vispār uz visu skatās! Un tad drīz pēc tam atkal pamanīju jaunu progresīvo «pērli», kas ir Ilzes Viņķeles senāk sacītā komentāra «izcils» pēctecis. Ilzīte reiz pauda, ka tie seniori, kas smagi strādājuši padomju laikos, mazas pensijas saņem tādēļ, ka strādājuši citas valsts labā, un viņi nesaprot, ka nāk no «citas planētas», tādēļ pieprasa lielākas pensijas. Bet mūsu Finanšu ministrijas galvas Jāņa Reira pavisam svaigā «zelta» pļauka skan šādi: «Ja cilvēks pelna 200 eiro, viņam jābūt sociālo dienestu redzeslokā. Varbūt ir nepieciešama palīdzība, sociālā korekcija, ārstēšanās no atkarībām kādam, ja cilvēks nevar dabūt darbu, lai būtu vismaz minimālajā līmenī atalgojums.» Te nu uzreiz izsprūk jautājums: «Kurš tad ir no citas planētas?» Gribas te atbildēt Elites Veidemanes vārdiem: «Šo sirsnīgo, patiesu rūpju pilno tekstu pat nekomentēsim. Ir tikai ierosinājums. Biedri Reir, vērsieties Izglītības ministrijā, kur izstrādāta sociālās korekcijas programma, kas pielāgota personām obligātās izglītības vecumā ar sociālās uzvedības novirzēm — Jums palīdzēs! Savukārt ārstēšanu no atkarībām varat rast Rīgā, Tvaika ielā 2. Ceru, ka jūs saņemat vismaz 200 eiro mēnesī, lai varētu apmaksāt šos pakalpojumus?»
Ja te atmetam ironiju, tad gribas vienkārši… Labāk neminēšu, ko gribas izdarīt… Kas notiek? Sajūta tāda, it kā mēs būtu civilizētā koncentrācijas nometnē, kur gāzu kameru vietā tādas modernākas iznīcināšanas metodes.
Vienu brīdi domāju, ka varbūt būtu ātrāka tautas plebeju nobendēšana (jo no viņiem taču neko nevar paņemt), ja, piemēram, atņemtu valsts atbalstu kompensējamo medikamentu jomā, kas valstij, ja slimnieks dzīvo ilgi, patiesībā izmaksā lielu rubli. Ja zāles cilvēkiem būtu jāpērk pašiem, daudzi dabiski atmirtu. Bet kāds noteikti pirktu. Tad iznāktu ieekonomēt labu naudu, jo nebūtu pensijas jāmaksā, būtu iekrājums no tā, ka vairs neatmaksā medikamentus, plus vēl mazliet naudas no tiem, kas zāles var atļauties. Lūk, biznesa plāns gatavs! Un vēl taču vecais labais tapešu nodoklis, ko bez izņēmuma varētu pielāgot visiem tapešaino sienu īpašniekiem. Ja nemaldos, kas tāds jau pasaules vēsturē ir bijis. Valsts budžetā būtu varens uzplaukums.
Un redzot nejēdzības, kas notiek, varētu jau brist vēl tālāk. Pie velna varbūt visus!? Lai notiek svinības «bada» laikā? Lai izdzīvo tikai bagātie, veselie un ienesīgie? Varbūt jāklapē Latviju ciet?! Kā Hitlera laikā, kad bija īpašā Āriešu rase… Varbūt lai mums paliek tikai jaunie, kam ir lielie biznesi un nauda pa asinsvadiem plūst! Un bērni, kuri būtu potenciālais naudas ienešanas upuris nākotnē. Tos tikai labi jāskolo un laicīgi jāskalo prāti, lai izaug tādi strādīgi, gudri, liberāli un eiropeiski. Būs nauda taču! Vai tad vajag kaut ko citu? Un nebūs «nabagu», kas noteikti lieto alkoholu, ko, izrādās, parāda algas apmērs. Ja nevar no tās dabūt lielo nodokļu kumosu, visdrīzāk esi sociāli koriģējams. Kas būs tālāk? Un nelīdzēs te neviena skaļā bļāvēja lielās valdības gāšanas ideja un protesti. Ko tad pēc svinīgās nogāšanas liksim vietā? Par to ir padomāts? Nav! Ir jābūt plānam un piedāvātam risinājumam, kas strādā, nevis tikai populistiskiem saukļiem. Un jābūt cilvēkiem, kas prot turēt karogu, bet kur lai tādu atrod? Mana alga gan liecina, ka esmu izsprucis no piedāvājuma ārstēties un korekcijas, bet tos cēzariskos standartus, lai sēdētu visaugstāko krēslā, nespēju apmierināt. Godājamās dāmas un kungi valdībā laikam nezina, ka visa Latvija nav Rīga, kur algas un dzīves līmenis ir augstāks. Ja vidējā alga «uz papīra» Latvijā apmēram ir 1100 eiro, tad liels cilvēku skaits mazpilsētās «uz rokas» saņem trešo daļu no tā. Vai to patiešām neviens tur nezina?

Viktors