Talsu kino svētki

Kultūra

Četrus novembra vakarus Talsos svarīgākā no mākslām bija kino: kinoteātris «Auseklis» svinēja savu 60. jubileju!
Tas notika stilīgi un inteliģenti. Jo kinoteātri jau divus gadus vada Māra Cēbere. Iespējams, ja nebūtu viņas, jubileju varbūt kāds nebūtu pat atcerējies. Kaut vai tāpēc, ka reiz tik svarīgo ikdienas kultūras rituālu kino skatīties īpašā vietā — kinoteātrī (sākt to darīt kaut vai astoņos no rīta, kā tas bija Rīgas ķinīšos, kur tik agri parasti salasījās skolas stundu bastotāji un studenti, arī es) — ir tik grūti atkal atdzīvināt un reanimēt. Bet Māra Cēbere Talsos to neatlaidīgi un sīksti dara! Jo daudzi (un arī Ļeņins, piedodiet) zinājām, ka kino ir māksla Nr. 1 un šai mākslai ir liels spēks. Tagad, svētku reizē, mums ir sakopts un labi aprīkots kinoteātris, izcilas pasaules klases filmas Talsos rāda reizē ar ASV kinoakadēmijas Oskara balvas tai piešķiršanas laiku. Cilvēki lēnām atgriežas pie šīs iespējas skatīties filmas kultūras vidē, baudīt, novērtēt, tikties.
Jubilejas svinēšana iesākās
ar notikumu «Ausekļa» ceturtdienas vakarā: kinoteātra vestibilu tagad rotā mākslinieka Kriša Salmaņa instalācija «Marginālijas», kuru viņš veltot jaunajam Talsu kinorežisoram Rūdolfam Mingam, kura savukārt izgatavotais «Ausekļa» kino zāles makets pamudinājis Māru Cēberi domāt par tā pielietojumu kādā jaunā mākslas faktā. Krišs Salmanis, izpētījis kinoteātra arhīvu un noliktavas, ar atbalstītāju palīdzību (Talsu novada pašvaldība, VKKF ) tādu radīja, un, šķiet, šī ideja ar animācijas mašīnas — mutoskopa — palīdzību kādreiz nākotnē varētu papildināties ar jaunu saturu un piedāvājumu. Arī instalācija pati par sevi kā vizuāls ieskats kino pasaulē ir tīkama un simboliska, lai būtu derīga vēl un vēl.
Vakaru izcili papildināja 1961. gadā, «Ausekļa» jaunās ēkas atklāšanas gadā, Frederiko Fellīni radītā, divas stundas un 40 minūtes garā filma «Saldā dzīve»; laiks pagāja nemanot. Anita Ekberga un Marčello Mastrojani, protams, plunčājoties Romas Trevi strūklakā, bija erotiskas kaisles pilni. Bet ne tikai. Sestdienas vakarā, skatoties jauno Talsu «kinošņiku» — Tallinas Filmu un mediju skolas studentu Oto Kļaviņa un Rinalda Ignaša īsfilmu «Melderes kundzes petūnijas», kura tapusi šajā gadā Talsos, gribējās vēlreiz vilkt paralēles par tēmu «toreiz un tagad»: cilvēki pasaulē nav mainījušies, visi grib būt novērtēti un laimīgi, un dažreiz tas notiek un izskatās pavisam traģiski un skumji … Šī tēma kinomākslā laikam būs mūžīga. Arī sapņi par iekļūšanu kino, TV, avīžu un citu veidu ekrānos un lapās.
Piektdienas vakars Talsu tautas namā
bija kino mūzikai veltīts. Komponists un sitaminstrumentālists Rihards Zaļupe un pianists Raimonds Petrausks, mums labi zināmais mūziķu tandēms, uzbūra savu kino pasauli, atskaņojot vairākas svītas (kino tēmas) no dažādām filmām, dažviet savienojot mūzikas ierakstu ar dzīvo izpildījumu. Mēs zinām, ka talsinieks Rihards Zaļupe jau labu laiku strādā kino mūzikas laukā («Nameja gredzens», «1906» u.c.), ir apbalvots ar Lielo mūzikas balvu, un viņš neslēpj savu sapni kādreiz iegūt kādu dižāku pasaules balvu par mūziku kādai filmai.
Sestdienas vakarā
vēlreiz tika izrādīts 1961. gada kino — Rīgas kinostudijas filma «Baltie zvani» (autori — Hercs Franks un Ivars Kraulītis), tā iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Tiek uzskatīts, ka līdz ar šo filmu aizsācies Rīgas kinodokumentālistu skolas poētiskais stils. Melnbalta, trokšņaina, bez vārdiem, pelēka un padrūma 1961. gada Rīga, kas kontrastē ar naivo un gaišo mazas meitenītes inscenēto pastaigu pa pilsētas ielām. Otra īsfilmu vakara filma — jauno Talsu kino studentu piedāvājums — 15 minūšu «Melderes kundzes petūnijas» — ir pavisam citāda: nekautrīga ikdienas runa, absurdas situācijas, teatrāli pārspīlējumi — tas viss tiek izmantots provincē notiekoša trillera radīšanai. Paši filmas radītāji ieteic to neuztvert pārāk nopietni, un, kā dažreiz ir atzinušies, viņiem nākotnē gribētos strādāt tādā žanrā kā sirreāla komēdija. Šīs pirmās patstāvīgās filmas radīšanas laiks ir bijusi laba skola, bet visvairāk pārsteigusi tik daudzu Talsu cilvēku iesaistīšanās un palīdzība filmas tapšanā un abu aktrišu — Dagnijas Ondrupes un Astrīdas Muižnieces — pārliecinošais sniegums.
Kinoteātra «Auseklis» jubilejas svinēšana un Māras Cēberes sastādītā programma bija notikums, kurā varējām pamanīt, ka Talsi kļūst par kino pilsētu — ir laba kino māja ar piepildītu saturu, ir cilvēki Talsos, kuri jau strādā pie filmu radīšanas un ir jauni cilvēki, kuri grib darboties kino.