Omulībai un mieram — ar mīlestību darināts šūpuļkrēsls

Personības

Aiva Malafaja, kas jau piecus gadus sauc sevi par talsenieci, ir ne tikai pirmsskolas izglītības iestādes «Sprīdītis» skolotāja, kuras balss jau vien rada miera, mīlestības un sirdscilvēka klātbūtnes sajūtu, bet arī radoša mamma, kura šuj šūpuļkrēslus.
Parasti gan šis jēdziens asociējas ar lielu koka krēslu, kas balstās uz lokveida sliedēm un kurā atpūšas vecaistēvs ar pīpeskātu mutē, omulīgi lasot avīzi, bet Aivas sirdslietu vieglāk aprakstīt, ja piemin šūpuļtīklus. Tie noteikti daudziem atmiņā liek uzplaukt bērnības nostalģijai par pašu meistarojumiem starp diviem kokiem. Aiva pati teic, ka īsti nezina, kā šo atpūtas aksesuāru īsti dēvē citi, bet viņa to sauc par šūpuļkrēslu. Un kāpēc gan ne? Kur ir sacīts, ka krēslam obligāti jābalstās uz četrām kājām? Apsēsties var arī krēslā, kas piekarināts pie griestiem vai piestiprināts kur citur. Galvenais taču, lai pilda savu atpūtas funkciju.
Bērnudārza audzinātāja pastāsta, ka nāk no Lestenes puses. Ceļš uz Talsiem vedis tad, kad vīrs sācis te strādāt, un garie ikdienas braucieni likuši domāt par to, vai nevajadzētu mainīt dzīvesvietu. Tā kā vecākajai meitai arī bija laiks uzsākt skolas gaitas, ģimene pieņēma lēmumu doties uz skaisto deviņu pakalnu pilsētu, ko tagad sauc par savām mājām, jo ļoti šo vietu iemīlējuši. Un tieši Talsos Aiva arī sākusi šūt šūpuļkrēslus, ko dažādos tirdziņos ik pa laikam, bet ne īpaši bieži, pamanījusi jau krietni senāk. «Pamanīju, un man tie ļoti iekrita sirdī. Un, tā kā man ļoti patīk rokdarbi, grūti ir skatīties uz kādām lietām ar domu, ka es kaut ko tādu varētu nopirkt. Drīzāk skatos kā uz ideju, ko arī es varētu pamēģināt. Un tas šajā gadījumā bija arī liels izaicinājums man pašai. Pagāja kāds laiks, un tā doma jau bija atlikta maliņā, līdz brīdim, kad sev šūpuļkrēslu uzšuva mana draudzene. Apjautājos viņai par idejām, jo katrs jau šuj savādāk un katram arī sanāk savādāk, un tad nu arī tapa pirmais šūpuļkrēsls mums pašiem,» pieredzē dalās Aiva Malafaja.
Pirmais — tikai iesākums
Aiva pastāsta, ka tad, kad atbraukuši ciemos draugi, šis pirmais pašas šūtais šūpuļkrēsls uzreiz tika pamanīts, tāpēc sekoja aicinājums nākamos darināt tieši viņiem. Tāpat arī kādi radinieki gribējuši Aivas veikumu, vēlāk paziņas, un kā jau visās lietās — ja kaut kas iepatīkas, tad arī gribas savā īpašumā, un svece zem pūra netiek turēta, atklājot interesentiem, kas un kā.
Lai gan rokdarbus mīlošā pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja teic, ka liela tirgotāja gan neesot un nav arī vēl savas mājaslapas, kurā uzņemt popularizēšanas un pārdošanas apgriezienus, no mutes mutē ziņas aiziet, un cilvēkiem interese ir. Aivai šūpuļkrēslu šūšana vairāk ir brīdis sev, kas dod arī mieru un prieku, jo tas viss tiek darīts ar lielu rūpību un mīlestību, bet viņas sirds pieder darbam ar bērniem. To nevar nepamanīt arī draudzenes, kuras redz lielo entuziasmu un aizrautību, kas plūst pāri malām, kad viņa dalās piedzīvotajos iespaidos par mazajiem bērnudārza iemītniekiem. Mācījusies kādos šūšanas kursos Aiva gan nav, bet šāda nodarbe patīkot un nesagādājot grūtības. Bez tam krustmāte iepriecinājusi ar savu rūpniecisko šujmašīnu, kas tiek likta lietā šūpuļkrēslu darināšanā, jo ar to bez problēmām var sašūt kopā divus biezos audumus, ko būtu grūti izdarīt ar parasto.
Vislielākie atbalstītāji — ģimene
Aiva ļoti novērtē sava vīra atbalstu, kas iedrošina tad, kad viņai šķiet, ka kaut kas varētu nesanākt. Viņš vienmēr atrod laiku un palīdz, piemeklējot atbilstošu koku šūpuļkrēsla iekāršanai, izurbj caurumiņus un sadara visas lietas, lai to varētu nostiprināt un piestiprināt.
Aiva pastāsta, ka pie šujmašīnas piesēžas ik pa laikam, kad ir brīvāks brīdis. Bet, ja darbojoties tiek pavadīta vesela diena un tiek intensīvi strādāts, tad ar visiem darbiem dienas laikā varot tik galā un šūpuļkrēsls ir gatavs. «Visgrūtāk ir sakombinēt krāsas, jo man vajag tā, lai pašai ļoti patīk. Tas paņem visvairāk enerģijas. Šūšana pati par sevi nekas sarežģīts nav. Darbs pie krāsu saskaņošanas ir visgrūtākais un atbildīgākais radošais brīdis,» neslēpj Aiva, bilstot, ka parastais audums šūpuļkrēslam neder. Nepieciešams mēbeļaudums, lai izturētu cilvēka svaru, tādēļ tiek likts divās kārtās. Tad tas tiek nostiprināts, iesiets kokvilnas auklās, ko piestiprina vīra piemeklētam kokam, bet pēc tam ir paša šūpuļkrēsla piestiprināšanas darbi — vai nu griestiem, laukā kokā vai citur, kur vien ir vēlēšanās. Jautāta, kādas audumu krāsas vislabprātāk izvēlas krēslu šūšanai, Aiva teic, ka ir diezgan drosmīga un izvēlas raibus, zilus un košus audumus, bet novērojusi, ka citi labprāt izvēlas neitrālos toņus un pelēku. Tāpat pašai patīk kāds īpašas krāsas spilvena akcents, kas izceļ krēslu, bet katram tomēr esot savs. Gaumes ļoti atšķiras.
Skatieni, kas aizķērās aiz šūpuļkrēsliem
«Liels gandarījums ir tad, kad esmu uzšuvusi šūpuļkrēslu, kāds to ir iegādājies, un tad dzirdu tās pozitīvās atsauksmes, ka dzīvē tas izskatās vēl labāk nekā bildē un ka ir tik skaisti un ērti,» priekā dalās Aiva. Viņai, protams, arī pašai ir šūpuļkrēsls, kurā vakaros izvēlas apsēsties daudz labprātāk, nekā dīvānā vai kur citur. Arī bērni un ciemiņi priecājas un nelaiž garām iespēju izmēģināt ērto sēdēšanu un šūpošanos. Redzot, ka darinājumam ir piekrišana un tos vēlas iegādāties, tika sakārtotas arī «papīru lietas», un Aiva ar vīru šogad pirmo reizi piedalījusies Talsu Dižmāras tirgū, kas atkal bijis jauns izaicinājums. Cilvēku interese bijusi pārsteidzoši liela. Tirgus apmeklētāji sacījuši labus vārdus un vēlējuši izdošanos un veiksmi, kas Aivu ļoti iepriecinājis. «Kādi arī jautāja, kur tad mūs var atrast. Tas skatiens, kas aizķērās aiz mūsu šūpuļkrēsliem, kad cilvēki gāja garām, jau pats runāja bez vārdiem,» prieku neslēpj Aiva Malafaja.
Radīti ar mīlestību, un katrs īpaši apčubināts
Lai gan visbiežāk domā, ka šūpuļkrēslu sezona vairāk ir siltais periods, jo liela daļa tos redz kā omulīgu sētas elementu, tie lieliski iederas arī iekštelpās, ko daudzi nemaz neiedomājas. Izvēle, kur šūpuļkrēslu karināt, ir liela un dažāda. Cits gribot kokā, cits terasē, cits, pirtī, cits bērnistabā, cits savukārt viesistabā. Aiva uzsver, ka galvenais, lai ir vieta, kur iestiprināt. Daudziem šūpuļkrēsli ļoti patīkot, bet tie nevar atrast tiem piemērotu vietu.
Talsu pirmskolas izglītības iestādes «Sprīdītis» skolotāja teic, ka katrs šūpuļkrēsls radīts ar lielu mīlestību, ir īpaši apčubināts un pārbaudīts ērtuma ziņā. Tiek darīts viss, lai cilvēks apsēstos un būtu ērti. Kad dara ar mīlestību, savādāk nemaz nevar sanākt!