«Situācija uzņēmumā ir nopietna un sarežģīta»

Talsu novads

29. oktobra Talsu novada domes sēdē deputāti diskutēja par jautājumu saistībā ar esošo situāciju SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrībā «Piejūra»». Kā sēdē pauda pašvaldības izpilddirektore Ieva Krēķe, viņasprāt, situācija uzņēmumā ir nopietna un sarežģīta.
Norāda uz nepilnībām
Par šo jautājumu deputāti diskutēja, jo oktobrī domē saņemts divu deputātu — Ilvas Norenbergas un Laura Pīlēģa — pieprasījums par kapitālsabiedrības SIA «AAS «Piejūra»» valdes locekļa Ē. Zaporožeca pilnvaru ierobežošanu un kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmuma atcelšanu. Kā domes sēdē minēja juridiskās nodaļas juridiskās atbalsta daļas vadītājs Daniels Pētersons, minētie deputāti paužot bažas par uzsākto kriminālprocesu pret atkritumu apsaimniekošanas sabiedrību «Piejūra». Pēc viņu rīcībā esošās informācijas policija konstatējusi, ka izmeklēšanā savākto pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka «Piejūras» četri darbinieki, tai skaitā vienīgais valdes loceklis, pārkāpjot atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, lai pilnā apmērā netiktu aprēķināts dabas resursu nodoklis, uzņēmuma interesēs veica darbības, kam pēc Krimināllikuma ir noteiktas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Deputātiem neesot arī pieņemams, ka vienīgais valdes loceklis turpina vadīt pašvaldības kapitālsabiedrību. Ņemot vērā to, deputāti lūdz pašvaldības kapitālsabiedrību kapitāldaļas turētāju pārstāvim sasaukt dalībnieku ārkārtas sapulci, lai, pamatojoties uz policijas konstatētajiem pārkāpumiem, lemtu par «Piejūras» valdes locekļa pilnvaru ierobežošanu uz izmeklēšanas laiku, otru valdes locekļa amata vietu nepieciešamību kapitālsabiedrībā, 2020. gada 8. aprīļa dalībnieku sapulces lēmuma atcelšanu, neatkarīga finanšu audita veikšanu uzņēmumā, materiāla krājumu inventerizācijas veikšanu poligonā «Janvāri», kā arī «Piejūras» nodarīto zaudējumu valstij (apmēram piecu miljonu eiro apmērā) segšanas kārtību un finansēšanas avotu. D. Pētersons atgādināja, ka spēkā stājušās izmaiņas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kur 14. panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības izpilddirektors. Domes kompetencē ir lemt par reorganizāciju, līdzdalības iegūšanu un izmaiņām, pārvērtēšanu, izbeigšanu, vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanas kārtības noteikšanu un citiem jautājumiem.
Pieprasījuma iesniedzēja, deputāte Ilva Norenberga teica, ka valdes loceklis Ēriks Zaporožecs amatu ieņem kopš 2019. gada marta. Pārkāpumi kriminālprocesā ir konstatēti par periodu no 2019. gada sākuma. «Tiem, kuriem ir bijusi saskare ar dabas resursu nodokļu aprēķinu, zina, ka šo nodokli aprēķina ceturkšņos. Pirmais ceturksnis noslēdzās martā un par to atskaite bija jāiesniedz līdz 20. aprīlim. Šajā laikā Zaporožeca kungs bija vienīgais valdes loceklis. Martā Valsts Vides dienests poligonā «Janvāri» veica pārbaudi un konstatēja būtiskus pārkāpumus, kapitālsabiedrība nav aprēķinājusi un samaksājusi dabas resursu nodokli par vairāk nekā četriem miljoniem eiro.» Viņa savā runā atgādināja arī Valsts Kontroles ziņojumā pausto, ka pašvaldība neefektīvi un nelietderīgi izmanto savus līdzekļus kapitālsabiedrību pārvaldīšanā. «Kā šajā situācijā rīkosies Talsu novada pašvaldība, kurai ir 23 procenti kapitālsabiedrībā?» izskanēja deputātes jautājums.
Pašvaldības izpilddirektore Ieva Krēķe pauda, ka pēc viņai pieejamās informācijas uz doto brīdi situācija uzņēmumā ir nopietna un sarežģīta. Taču, pirms paust viedokli, jāuzklausa uzņēmuma valdes locekļa un citu dalībnieku (pašvaldību) viedoklis. Diskusijā iesaistījās arī domes vadītāja Sandra Pētersone, sakot, ka cilvēks tiek atzīts par vainīgu un arī šie nodarītie zaudējumi tajā brīdī, kad ir pierādīti. «Šobrīd šāda jautājuma nav, bet izskatīti jautājumi, par kuriem ir aizdomas. Mēs nevaram pirms tiesas notiesāt cilvēku. Tas, ko jūs šobrīd virzāt kapitāldaļu turētāju virzienā, ka viņam ir jābūt tiesnesim un jāpieņem lēmums, ir vai nav vainīgs. Tā ir tiesas kompetence. Ļausim kapitāldaļu turētājiem strādāt un pieņemt izsvērtus un pārdomātus lēmumus. Netiesāsim cilvēkus, pirms to nav izdarījusi tiesa,» pauda domes vadītāja S. Pētersone.
Uzdoti konkrēti uzdevumi
Pēc 30. oktobrī notikušās dalībnieku sapulces un interesējoties, kādu viedokli tajā pauda Talsu novada pašvaldības izpilddirektore, viņa «Talsu Vēstīm» atsūtīja skaidrojumu: «Publiskajā telpā izskanējusi informācija par aizdomām par SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»» radīto kaitējumu dabai un Latvijas saimnieciskajām interesēm, kas saistīta ar izvairīšanos no dabas resursu nodokļa nomaksas. Šobrīd prokuratūra izvirzījusi apsūdzības četrām personām, tajā skaitā arī valdes loceklim Ērikam Zaporožecam, kuram piemērots aizdomās turētās personas statuss un ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, kā arī nav noteikts aizliegums pildīt uzņēmuma valdes locekļa pienākumus. Tāpat uzņēmuma darbību sarežģī tā finanšu situācija un negatīvais pašu kapitāls, tāpēc arī a/s «Swedbank» paudusi bažas par tā tālāko darbību un apsver iespēju nepagarināt ar uzņēmumu noslēgto aizdevumu līguma termiņus. 19. oktobrī a/s «Swedbank» informēja uzņēmumu par divu aizdevumu līgumu nepagarināšanu par kopējo summu nedaudz virs 1 898 500 eiro. Tas nozīmē, ka uzņemtās saistības varētu netikt pagarinātas, iestājoties to juridiskajiem termiņiem 2021. gada janvārī. Lai šāda situācija neiestātos un banka būtu gatava vērtēt juridisko termiņu pagarinājumu, tā izvirzījusi vairākus nosacījumus. A/s «Swedbank» norādījusi, ka uzņēmuma dalībniekiem ir jānodrošina pašu kapitāls no 15 līdz 20 procentiem apmērā no bilances kopsummas, jāvienojas par visu dalībnieku vienotu kopēju skatījumu par tālāko uzņēmuma darbu un tā stratēģiju, izvērtējot visus iespējamos riskus. Ja «Piejūra» nepanāks vienošanos ar banku par izmaiņām komercķīlas līgumā par projektu «Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība — II kārta», tad uzņēmumam var tikt piemērota finanšu korekcija un pastāv iespēja, ka tam būs jāatgriež vairāk nekā 670 000 eiro no projekta finansējuma. Situāciju sarežģī arī Jūrmalas pilsētas domes pieņemtais lēmums par izstāšanos no dalības uzņēmumā.
Ārkārtas dalībnieku sapulcē «Piejūrai» uzdoti konkrēti uzdevumi. Viens no tiem paredz līdz 6. novembrim sagatavot precīzus finanšu aprēķinus, cik liels ieguldījums nepieciešams no katras pašvaldības, lai nodrošinātu bankas prasīto pašu kapitālu no 15 līdz 20 procentu apmērā no bilances kopsummas. Uzņēmumam arī jāsagatavo statūtu grozījumu projekts par izmaiņām pamatkapitālā, kuru pirms dalībnieku sapulces būs jāsaskaņo dalībniekiem. Tāpat sabiedrībai ir jāsniedz dalībniekiem precīza informācija par to, kāda būs tālākā situācija ar līzinga maksājumiem brīdī, kad no uzņēmuma izstājas Jūrmalas pilsētas dome.
Talsu novada pašvaldības izpilddirektore I. Krēķe ārkārtas dalībnieku sapulcē rosināja uzdot revidentam veikt krājumu revīziju, lai gūtu pārliecību par uzņēmumā notiekošo, tomēr pārējie dalībnieki šo priekšlikumu noraidījuši.