Pieprasījums pēc veselīgiem produktiem palielinās

Lauksaimniecība

Vandzenes pagasta «Mazkuģnieku» saimniekiem darba joprojām pilnas rokas. Vēl tiek lasītas pēdējās rudens avenes, sulā pārtop pašu audzētie smiltsērkšķi un ķirbji. Kā atzīst saimnieki, šogad ogas augušas labi un par pieprasījumu pēc tām arī sūdzēties nevarot.
Saimniecība «Mazkuģnieki» ir pazīstama jau izsenis. Tajā ikvienam vasaras sākumā ir iespēja iegādāties zemenes un vasaras avenes, bet rudens pusē piedāvājumā ir arī smiltsērkšķi, ķirbji un rudens avenes. Pēdējās vēl šonedēļ lasa, lai gan darbus patraucē mainīgie laik-apstākļi. Ogas saimnieki ne tikai realizē svaigā veidā, bet tās pārtop arī dažādos kārumos, kas veselībai noderīgi gada vēsākajos mēnešos. Drīzumā piedāvājumā būs spiestā smilstērkšķu sula, arī lielākās izaugušās ogas — ķirbji — sajaukumā ar citiem augļiem lēnām pārtop dzērienos. Uzglabāšanas telpā oranžie brīnumi salikti pamatīgā kaudzē, un saimnieces teic, ka pašas tiem devušas nosaukumu — «Mazkuģnieku dzintars jeb ķirbis parastais». «Kādi meklē sviesta, muskata, spageti ķirbi, bet mums šis — vārīts, cepts un burkās likts — labi garšo. Daļa no lielajām ogām jau pārdota. Liels pieprasījums pēc tām bija oktobra izskaņā, kad Latvijā, pārņemot tradīcijas no citām valstīm, Helovīnos izgrebj ķirbjus, aizdedzinot tajā svecīti. Uz tirgu Rīgā aizvedām pusbusiņu ar ķirbjiem un tos visus arī pārdevām. Tos izvēlējās līdzīgi kā Ziemassvētku eglītes,» saka Laura.
Kad uznāks sals, lielāka kļūs interese par lielo ogu iegādi no saimniekiem, kas tās izbaro lauksaimniecības dzīvniekiem, vistām. Pērnā gada pieredze rāda, ka visu lielo ķirbju daudzumu, kas ir padsmit tonnas, līdz gada beigām arī izdodas pārdot. Laura atklāj, ka ķirbjus audzēt sākuši, lai uzlabotu augsni zemeņu audzēšanai, jo vietā, kur augušas avenes, zemenes uzreiz stādīt nevarot.
Saimniekus mazliet baidot, kāda situācija izvērtīsies saistībā ar vīrusa «Covid -19» izplatību un ierobežojošajiem pasākumiem. Pavasarī gūtā pieredze rādot, ka pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas valstī, pieprasījums pēc veselīgajiem produktiem palielinājās. «Kad pavasarī visu aiztaisīja ciet, piekrastē daudz ātrāk saradās tie, kas tur atpūšas gada siltākajos mēnešos. Pieprasījums pēc produkcijas bija tik liels, ka ātrā laikā saldētavas bija tukšas. Tirdziņos daudz vairāk bija iebraucēju, arī sludinājumos meklēts, vai vietējos dārzeņus kāds nepiedāvā,» stāsta Lauras meita Elīna. «Mēs ļoti ceram, ka pārtika un mūsu piedāvātie produkti būs pēdējie, kurus nevajadzēs. Taču, ja situācija ievilksies ļoti ilgi, tas noteikti ietekmēs arī mūs. Samazinoties ienākumiem, arī pirktspēja būs mazāka. Mazliet satrauc, kas notiks Ziemassvētku laikā, kas mājražotājiem ir ļoti svarīgs laiks savas produkcijas realizēšanai. Ja nebūs kooperatīvo pasākumu, iestādes neko nesvinēs, tas diezgan daudzus ietekmēs. Vai būs atļauti Ziemassvētku tirdziņi? Pašlaik ir skaidrs, ka paliks tiešās piegādes, kā būs ar pārējo — grūti spriest,» turpina saimniece. Šogad arī novērots, ka cilvēki daudz vairāk pirkuši ogas. Pa desmit kilogramiem un vairāk vienā reizē, kas liecinot, ka arī tie, kas varbūt kādreiz neveidojuši uzkrājumus ziemai, sākuši to darīt. Tā kā ķirbjus saimniecībā audzē jau trešo gadu un to ik gadu ir daudz, no saimniekiem izskan, ka varbūt «Mazkuģniekos» būtu rīkojama arī ķirbju diena. Taču, vai tā būs, pašlaik esot pāragri spriest. Ideja gaisā virmojot.