Kas pašlaik notiek «Piejūrā»?

Pašvaldības

Lai gan informācija par 30. oktobrī ārkārtas sapulcē spriesto visu četru novadu iedzīvotājiem publiski ir pieejama tikai Talsu novada pašvaldības interneta vietnē www.talsunovads.lv, jautājām arī Dundagas, Rojas un Mērsraga domes vadītājiem viedokli par sapulcē runāto. Kāda ir esošā situācija kapitālsabiedrībā, kā tas ietekmēs pašvaldības budžetu, ja aizdevuma līguma termiņus nepagarinās? Cik stabila un veiksmīga ir uzņēmuma darbība pašlaik? Ko darīt tālāk?

Eva Kārkliņa, Rojas novada domes priekšsēdētāja: — Manā skatījumā a/s «Swedbank» rīcība izskatās pēc šantāžas, jo viens no punktiem uz ko uzstāj banka, ir, ka Jūrmalas pašvaldība nevar izstāties no kapitālsabiedrības. Man īsti nav saprotama bankas rīcība, jo, kā apgalvoja Ēriks Zaporožecs, tad visas noslēgtās vienošanās starp AAS «Piejūru» un banku tiek pildītas. Tas, ka publiskajā telpā tiek pausts uz konkrētiem faktiem nebalstītas aizdomas par valdes locekli Ēriku Zaporožecu, nav pamats sadarbības neturpināšanai. Tā kā uz ārkārtas dalībnieku sapulci nebija sagatavoti konkrēti dati, izejot no kuriem es varētu paust viedokli, uzskatīju, ka nav nozīmes filozofēt, kā būtu, ja būtu. Varu paust viedokli pašvaldības vārdā, ja ir konkrēti cipari, termiņi un plāni. AAS «Piejūra» Rojas pašvaldībai pieder 28 kapitāldaļas, un brīdī, kad Jūrmalas pašvaldība nolēma savas kapitāldaļas pārdot, pieņēmām lēmumu savas kapitāldaļas nepalielināt. Līdz ar to Rojas pašvaldības 2021. gada budžetā pie sliktākā scenārija — aizdevuma apmaksas, pašvaldības budžetam liels zaudējums netiks nodarīts. Šis nekādi neattiecas uz iedzīvotāju maksājumiem par sadzīves atkritumu izvešanu. Uz šo pozīciju var attiekties dabas resursu nodokļa pieaugums. Ko darīt tālāk? Man šķiet, ka Ē. Zaporožecs kontrolē procesus, kas notiek uzņēmumā, un man nav pamata apgalvot pretējo. Par to, ka ārpus uzņēmuma, iespējams, notiek «ēnu spēles», valdes loceklis atbildēt nevar. Dīvaina ir bankas rīcība, ja tiek pieņemts negatīvs lēmums, vadoties no publiskā telpā izskanējušas informācijas, nevis finanšu dokumentiem, ko iesniedz uzņēmums. Apbrīnoju Ē. Zaporožeca uzņēmību un darba sparu situācijā, kad viņš piekrita izvest no krīzes uzņēmumu un stabilizēt tā darbību. Pašvaldību nostāja bija, ka valdes priekšsēdētājam jāturpina sarunas ar banku un Jūrmalas pašvaldībai jāapsver iespēja — neizstāties no AAS «Piejūra».
Manā izpratnē, kamēr kāda no pašvaldībām neiegūs AAS «Piejūra» kontrolpaketi ar vismaz 51 procenta kapitāldaļām, tā arī «stumdīsimies». Ir nepieciešams viens kontrolpaketes turētājs, kurš tad arī būtu attīstības stratēģijas plānotājs un lietu virzītājs. Iniciatīvai ir jānāk no pašvaldību puses, bet valdes loceklis ir tas, kurš šīs iniciatīvas ievieš dzīvē un materializē.
Aldis Felts, Dundagas novada domes priekšsēdētājs: — Aizņēmumi kaut kad ir jāatmaksā. Šobrīd «Piejūrai» veicamas vairākas darbības ar banku, lai saprastu lielumus, kāda varētu būt aizdevuma atmaksa vai pašvaldību ieguldījums uzņēmuma pamatkapitālā. Manuprāt, šis jautājums skatāms arī apvienojamo novadu finanšu komisijā, kaut arī Dundagas novada ietekme tajā ir nenozīmīga. Mēs šobrīd saņemam relatīvi lētu sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu, maksas palielinājumam varētu būt arī citi, saprotamāki iemesli. Satraukumu rada publiskajā telpā izskanējusī informācija, kuru par to atbildīgie darbinieki nav saņēmuši. Bankas pēdējā laikā ir kļuvušas piesardzīgākas un šādai informācijai pievērš uzmanību, nevērtējot uzņēmuma darbību un iespējas. Manuprāt, pašreizējā situācija ir vēsture, par kuru atbildīgi ir arī īpašnieki. Tās ir pašvaldības, kuras izveidoja daudzsološu uzņēmumu, bet nepietiekoši rūpējās par tā attīstību, sagaidot lētu pakalpojumu iedzīvotājiem. Ko darīt tālāk? Runāt ar banku par skaitļiem un nosacījumiem, palielināt AAS «Piejūra» pamatkapitālu vai atdot aizdevumu, izprast uzņēmuma nodokļu saistības ar valsti, sekot tā darbībai, pieņemt atbilstošus lēmumus.
Roberts Šiliņš, Mērsraga novada domes priekšsēdētājs: — Pašvaldība pauda viedokli, ka tā izskatās pēc bankas šantāžas, kas ir balstīta uz nepierādītiem faktiem, un ka ir nepieciešams palielināt uzņēmuma pamatkapitālu, vismaz daļēji dzēšot saistības pret banku, jo nav normāli, ka uzņēmumam, kura bilances vērtība ir aptuveni 11 miljoni eiro, pamatkapitāls ir tikai 7000 eiro. Ja lielajiem uzņēmuma kapitāldaļu turētājiem būtu pieticis politiskas gribas to izdarīt pakāpeniski pēdējo piecu gadu laikā, nevis pastāvīgi šūpot laivu, kurā mēs visi sēžam, tad šāda situācija nebūtu izveidojusies. Summa, kas Mērsraga novada pašvaldībai būtu jāieskaita pamatkapitāla palielināšanai, lai segtu savas saistības pret AS «Swedbank», ir nepilni 20 000 eiro, kas neatstātu būtisku ietekmi uz pašvaldības budžetu. Pamatkapitāla palielinājums nedrīkstētu būt par iemeslu nākamgad iedzīvotājiem palielināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu. Uzņēmums līdz šim ir precīzi pildījis visas savas saistības attiecībā pret banku par kredītu atmaksu. Kapitāldaļu turētājiem ir divas iespējas: palielināt uzņēmuma pamatkapitālu, dzēšot saistības pret banku, kā rezultātā uzņēmumam atbrīvotos līdzekļi straujākai attīstībai un būtu iespējams vairāk investēt atkritumu šķirošanā un pārstrādē. Pašvaldības varētu turpināt kontrolēt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas reģionā. Nepalielināt pamatkapitālu, kas var novest pie uzņēmuma bankrota, bet pašvaldībām kā galvotājiem joprojām būs jāatmaksā bankai galvojuma summa, kas ir vēl lielāka nekā summa par to, kas būtu jāiegulda pamatkapitāla palielināšanā. Zudīs iespēja ietekmēt atkritumu apsaimniekošanas tarifu, jo, ienākot privātai kompānijai, tā noteikti vēlēsies ne tikai nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu, bet arī nopelnīt. Spriežot pēc pašvaldību dažādās attieksmes un redzējuma par kapitālsabiedrības tālāku attīstību, ir arī pilnīgi skaidrs, ka līdz brīdim, kad kādai no pašvaldībām — Jūrmalai, Talsiem vai Tukumam — pēc administratīvi teritoriālās reformas nebūs 51 procents kapitāldaļu, šāda situācija turpināsies.