Piedalīties vai nepiedalīties?

Talsu novads

28. oktobrī pie Saeimas nama notika protesta akcija «Atdod karoti». Kā redzams Latvijas Televīzijas raidījuma «Panorāma» sižetā, tajā klātesošs bija arī Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sporta jautājumos Dainis Karols. Vēlējāmies noskaidrot, kāpēc šāda rīcība bijusi, ja viņš ikdienā pilda algotu darbu pašvaldībā.
Partijas Latvijas Zemnieku savienības interneta vietnē lasāmi pateicības vārdi Latvijas Zemnieku savienības Uzņēmēju padomes vadītājai Lienītei Caunei par akcijas «Atdod karoti» iniciatīvu un organizēšanu. Paldies teikts arī Danai Reizniecei-Ozolai, Dairim Kandelim un visiem pārējiem, kuri aktīvi piedalījās organizēšanā. Kā «Talsu Vēstis» novēroja Latvijas Televīzijas 28. oktobra raidījumā «Panorāma», šajā akcijā klātesošs bija arī Dainis Karols, kurš domē ievēlēts no Latvijas Zemnieku savienības. Tā kā vietnieka amats ir algots un ikdienā veicamo pienākumu pašvaldībā ir daudz, vēlējāmies noskaidrot, kāpēc viņš piedalījies protesta akcijā, vai bijis arī domes priekšsēdētājas atbalsts un kādu nostāju akcijā paudis.
Par sava vietnieka piedalīšanos darba laikā akcijā Rīgā Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone teic: «Šajā konkrētajā dienā D. Karolam tika piešķirta brīvdiena, kas arī atbilstoši noformēta darba uzskaites tabelē. Brīvdiena tika piešķirta, nesaskaņojot tās vajadzības iemeslus. Dalība protesta akcijā nebija ne mans lūgums, ne ierosinājums, bet gan paša D. Karola personīga iniciatīva.» Tāpat viņa apstiprina, ka uz minēto akciju viņš nav devies ar pašvaldības autotransportu.
Katra pilsoņa izvēle
Atbildot uz vairākiem «Talsu Vēstu» jautājumiem, D. Karols teic, ka dalība šāda veida akcijās ir katra pilsoņa brīvas izvēles tiesības. «28. oktobrī, kad Saeima sāka skatīt 2021. gada valsts budžeta projektu pirmajā lasījumā, tika organizēta mazo uzņēmēju protesta akcija «Atdod karoti». Iedzīvotāji bija aicināti pulcēties miermīlīgā protesta akcijā un paust savu nostāju par valdības piedāvātajiem pasākumiem valsts finanšu galvenajā dokumentā. Piketā piedalījās lauksaimnieki, zvejnieki un to atbalstītāji, Saeimas un pašvaldību deputāti, pašvaldību vadītāji, kā arī radošās personības. Klātesošos uzrunāja Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis, pašvaldību vadītāji, uzņēmēji, lauksaimnieki, zivsaimniecības pārstāvis, politiķi utt. Radošās personības piketā ar uzrunām pārstāvēja Latvijas Mākslinieku savienības vadītājs Igors Dobičins, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš. Minētajā akcijā pārstāvēju savu pilsonisko un mūsu iedzīvotāju viedokli, kuri to pauduši nepastarpināti man un skar daudzus novadniekus. Pasākums tika organizēts darba laikā, lai paustos viedokļus sadzirdētu Saeimas deputāti un būtu iespēja tos uzrunāt. Šāda veida akcijā man nav dots mandāts pārstāvēt pašvaldības oficiālo viedokli, taču par to, ka būšu Rīgā, informēju domes priekšsēdētāju. Braucu uz Rīgu ar personīgo transportlīdzekli, neizmantojot pašvaldības autotransportu. Dalība šāda veida akcijās ir katra pilsoņa brīvas izvēles tiesības.
Man nav pieņemams, ka valdība, neskatoties uz to, ka «Covid-19» rezultātā tautsaimniecībā ir vērojama lejupslīde un daudzi saskaras ar ieņēmuma samazinājumu, piedāvā celt nodokļus mikrouzņēmumiem, patentmaksātājiem un radošajām personībām. Uz šo cilvēku un viņu ģimeņu rēķina valdība vēlas nākamgad iekasēt 80 miljonus, bet jau gadu vēlāk vēl 140 miljonus. Man nav pieņemams, ka valsts budžetu plāno lāpīt uz pašvaldību un to iedzīvotāju rēķina, un nevaram klusēt, jo plānotās izmaiņas negatīvi skars plašus iedzīvotāju slāņus un lauksaimniekus. Piketos nebiju piedalījies kopš Atmodas laikiem, taču vienmēr esmu paudis savu, līdzcilvēku un iedzīvotāju pozīciju dažādos jautājumos, arī šoreiz to darīju, piedaloties šāda veida protesta akcijā. Protesta akcija pie Saeimas bija pieteikta no 10. 00 līdz 11. 00, ievērojot valstī noteiktās epidemioloģiskās prasības, pēc kuras piedalījos Ventspils Augstskolas Padomnieku konventa sēdē,» atbild D. Karols.
Balansēšana uz robežas
Izpētot tuvāk šo jautājumu, Talsu Valsts ģimnāzijas vēstures, filozofijas, politikas un tiesību zinību skolotāja Antra Grūbe teic, ka šāda rīcība ir balansēšana uz ētiskā un neētiskā robežas. «28. oktobra priekšpusdienā pie Saeimas ēkas Rīgā notika piketi par trīs dažādām, kaut gan savstarpēji saistītām tēmām. Latvijas Pašvaldību savienība aicināja protestēt pret izmaiņām atsevišķu nodokļu pārdalē par sliktu pašvaldībām, mazie uzņēmēji un mākslinieki protestēja pret izmaiņām ienākumu aplikšanā ar augstākiem nodokļiem. Neskatoties uz dažādu sabiedrības grupu pārstāvniecību, tomēr diezgan skaidri bija noprotams, ka pasākumā kopumā vadošā loma bija Zaļo un Zemnieku savienības partiju apvienībai.
Izskatot Latvijas Pašvaldību savienības mājaslapu, redzams, ka viņiem organizācijā ir noteicošā loma, jo no šī politiskā spēka ievēlētie Latvijas pašvaldību vadītāji ir arī LPS vadītājs un viens no diviem vietniekiem, kā arī pieci no 12 valdes locekļiem. Nevar nepamanīt, kā pašreizējā opozīcija ZZS ļoti aktīvi kritizē koalīcijas lēmumprojektus un pieņemtos lēmumus. Tas, protams, nav iemesls apgalvot, ka kritika visos aspektos varētu būt nepamatota.
Faktu par Talsu novada domes priekšsēdētājas vietnieka Daiņa Karola piedalīšanos piketā man grūti komentēt kā iespējamu juridisku pārkāpumu, jo nezinu, kā priekšsēdētājas vietniekiem uzskaita darba laiku, kā viņi izmanto transportu.
Situācija ir vērtējama kā balansēšana uz ētiskā un neētiskā robežas, jo noprotams, ka oficiāls pašvaldības deleģējums nav bijis, oficiāls pamatojums, kāpēc darba dienā jādodas uz Rīgu, arī nē. Domāju, nebūtu nekādas problēmas vai pārmetumi, ja Talsu novada mājaslapā būtu publicēts paziņojums, ka pašvaldības pārstāvis piedalīsies piketā Rīgā. Varbūt būtu iespējams, līdzīgi kā Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru Kabineta un ministriju mājaslapās, kur norāda pasākumus, kuros piedalīsies šīs amatpersonas, arī Talsu novada mājaslapā publiskot deputātu—amatpersonu plānotās gaitas. Tas ļautu mazināt aizdomas, ka novadam nav vajadzīgi priekšsēdētājas vietnieki, kuri lielā mērā dublē amatpersonas — nedeputātus. Sanāk tādi kā parlamentāro sekretāru amati, kas valsts līmenī ir aktuāli, lai nodrošinātu Saeimas un ministriju sadarbību, bet ir pārāk liela greznība novadu līmenī.»